Cēsīs francūzis Filips Massons atvēris kafejnīcu.
“Man vienmēr paticis peldēt pret straumi,” pamato Filips, kāpēc tieši tagad durvis vērusi kafejnīca “G`ourmands” (kārumnieki), un piebilst, ka tieši krīzes laikā cilvēkiem jāļauj sevi kaut nedaudz palutināt. Viņam ir augstākā pavāra izglītība, un Filips ar lepnumu atzīst, ka ir pavārs ceturtajā paaudzē. “No 19.gadsimta manai dzimtai piederējis labākais restorāns Lionas
apgabalā. Tas pastāvēja abos pasaules karos, 30.gadu krīzes laikā. Būtiski – tajā vienmēr bijušas cenas, lai cilvēki varētu samaksāt, un saimnieks vienmēr pats bijis pavārs,” stāsta Filips.
Iecere par kafejnīcu un delikatešu veikaliņu Cēsīs viņam bijusi jau vairākus gadus. Dzīvojot Drustos, strādājot Rīgā gan restorānā, gan vadot franču tūristu grupas pa Latviju, Cēsis viņam allaž patikušas. “Rīgā franču restorānu var apmeklēt tikai turīgi cilvēki, te par pāris latiem var garšīgi un sātīgi paēst. Cenas kā ēdnīcā, pārējais kā labā kafejnīcā. Esmu francūzis un gatavoju franču ēdienus, bet mazliet latviskuma arī ir. Franču “Mīlestības krēms” pārtapis par “Latviešu mīlestības krēmu”, un tam ir klāt balzams,” saka Filips un uzsver, ka viņam kā saimniekam ir svarīgi, lai klienti kafejnīcā justos omulīgi. Pie sienām Filipa paša gleznas, sievas fotogrāfijas, bildes no Francijas. “Sienas ir plašas, telpa gaiša. Te vietējie mākslinieki, fotogrāfi varētu rīkot izstādes. Virtuve – tā ir māksla, dzīve ir skaista, kad ir māksla. Šodien tik ļoti vajag, lai dzīve būtu skaista,” domās dalās Filips Massons un ir gandarīts, ka vēl nav pagājušas divas nedēļas un kafejnīcai jau ir pastāvīgie klienti, kuri te nenāk tikai paēst, bet arī atpūsties. Atpūtas stūrītī var spēlēt dažādas spēles, justies ērti. Pastāvīgajiem klientiem kafejnīcā ir savas čības.
“Ēdienkarte katru dienu ir cita. Visu gatavoju pats, vienalga, vai tie ir biskvīti, vai zivju terīne. Klausos, ko klienti vēlas. Jaunieši teica, ka no rītiem nevar nopirkt bulciņas. Tagad var. Biju domājis, ka franču pankūkas ar gaļu savu reizi būs ēdienkartē, bet izrādās, tās ļoti garšo un ir ikdienas piedāvājumā. Apmēram pieciem procentiem izejvielu nevaru garantēt, ka tās ir dabiskas,” atklāj pavārs un rāda “Spilvas” karameļu mērci, iesala ekstraktu. Izejvielas tiek pirktas gan veikalos Cēsīs, gan atvestas no Francijas.
Nākamnedēļ Cēsu kārumniekus Filips aicina uz Frankofonijas nedēļu. Tiks piedāvāti ēdieni, kādus gatavo valstīs, kurās runā franciski. Varēs nobaudīt gan afrikāņu virtuvi, gan Kanādas, gan vēl daudzas citas, būs arī vakars, kad rādīs filmas par Kanādu, skanēs mūzika.
Kafejnīcā var nopirkt arī franču sierus, ar laiku varēs gan baudīt, gan nopirkt franču vīnus. Pirmās dienas kafejnīcā strādā tikai Filips kopā ar mācekli Žeremiju. Drīzumā darbu sāks divas cēsnieces.
“Jau tagad cēsnieki sarunās saka – franču kafejnīca. Man patīk,” atzīst Filips.
Komentāri