Sāktas sarunas par Vidzemes pašvaldību ātro palīdzību iekļaušanos vienotā valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestā.
Šobrīd mūsu rajona un kaimiņrajonu iedzīvotājiem neatliekamās palīdzība saņemšanā un ātrās palīdzības izsaukšanā nekas nemainās, bet pārmaiņas nepieciešamas, jo jāuzlabo pakalpojuma kvalitāte. Ja pilsētā ātrā palīdzība atbilst tās nosaukumam, tad daudzviet Latvijā un arī mūsu rajona laukos to nav iespējams nodrošināt, pirmām kārtām jau ievērot noteikumu, ka neatliekamā palīdzība ārpus pilsētas ir jāsaņem 25 minūšu laikā. Pietiek būt autovadītājam, lai saprastu, ka arī pusstundā izskriet cauri Cēsu rajonam nav iespējams.
Tāpēc tiek plānots, kā ātrās palīdzības dienestu izvietot tuvāk iedzīvotājiem, īpaši lauku teritorijās. Un plāns ir tāds, ka NMP dienesta Vidzemes reģionālais centrs darbosies Valmierā, darbu turpinās ātrās palīdzības brigādes Cēsīs, tāpat kā līdz šim, bet papildus kāda no brigādēm tiks izvietota tā sauktajos atbalsta punktos – piemēram, Straupes pagastā, Līgatnē vai Taurenē. Pagaidām nav panākta vienošanās, cik un kur šiem atbalsta punktiem vajadzētu atrasties mūsu rajonā.
Iepriekšējās sarunās ar “Druvu” Cēsu neatliekamās palīdzības speciālisti stāstīja, ka kopumā dienestā strādā piecas brigādes, četras apkalpo pilsētu un laukus, bet Piebalgas pusi apkalpo brigāde, kas izvietota Jaunpiebalgā. Iepriekšējās sarunās neatliekamās palīdzības mediķi atzina, ka izsaukumus spēj apkalpot, vien šoferi sūkstījās par neizbraucamiem ceļiem, par to, ka laukos trūkst ceļu un viensētu norādes. Vēl bija runa, ka dziļā sniegā pacienti līdz transportam vilkti arī ar kamanām. Vai vienotais neatliekamās palīdzības dienests šo situāciju spēs krasi uzlabot? Tiešā atbilde, kas izskanēja no Veselības ministrijas amatpersonām, bija – sliktāk iedzīvotājiem noteikti nebūs. Un vienotība saglabājas viedoklī – dienests ir jāveido un Vidzemei jābūt otrajai aiz Rīgas, kur tas uzsāk pilnvērtīgu darbību.
“Reforma bija plānota, un to vajadzēja realizēt jau sen. Ir pagājuši deviņi gadi, kuros nekas netika izdarīts, bet nevaru teikt, ka struktūras ir nodilušas un sākam pārmaiņas, kad esam pie sasistas siles. Neatliekamā palīdzība ir prioritāte, un tās sakārtošanai līdzekļi nav nogriezti. Dienests Valmierā labi funkcionē, ir tehnoloģiski aprīkots, un tas nozīmē, ka varam strādāt. Daudzi apšauba, vai krīzes laiks reorganizācijai ir piemērots, bet daļēji no valstī notiekošā esam ieguvēji – būs strādājošie, būs lētāka telpu īre. Un tā kā slimnīcas ir ieinteresētas pacientu piesaistē, tad arī tās neatteiksies, ka ātrā palīdzība kā struktūra darbojas pie stacionāriem. Stacionāri, kuru paspārnē dienesti darbojās līdz šim, bija ieguvēji arī finansiāli,” vērtēja vienotā NMP dienesta direktore Renāte Pupele, kura uz sarunām turpina aicināt gan stacionāru, gan pašvaldību vadītājus, lai vienotos par labākajiem risinājumiem, domājot par iedzīvotāju interesēm neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanā, un atzina, ka pilsētu un lauku iedzīvotājiem pašlaik nav vienādu iespēju saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Garajā diskusijā no mazo pašvaldību vadītājiem izskanēja ironiskas replikas – lauku iedzīvotājiem jābūt izturīgākiem par pilsētniekiem. Jau noteikumos teikts, ka pilsētā palīdzība jānodrošina 15 minūtēs, laukos 25, bet zaubēnieši un skujenieši ir izdzīvojuši arī tad, kad ātrā palīdzība stacionārā smagi slimu cilvēku spējusi nogādāt vien pēc 70 minūtēm.
“Ļoti labi saprotu kaimiņrajonu problēmas un piekrītu, ka Valmieras rajona iedzīvotāji nepazīst tās grūtības, ar kurām jāsadzīvo cēsniekiem. Pats pērnās nedēļas nogalē izbraucu pa četriem Vidzemes rajoniem – Cēsu rajonā ceļu stāvoklis ir katastrofāls. Es nezinu, kā neatliekamo palīdzību kolēģi spēj nodrošināt jau pašlaik. Tāpēc arī sarunās uzsveru, ja vienosimies par centra izveidi Valmierā, kad tiks iedalīti līdzekļi, tie noteikti visvairāk jānovirza Cēsu rajonam, lai tur var darbu sākt jauni atbalsta punkti un kāda papildus NMP brigāde,” sacīja Valmieras rajona pašvaldības SIA “NMP” valdes priekšsēdētājs Juris Memļuks un piebilda, ka varbūt beidzot neatliekamās palīdzības darba nodrošināšanai būs reāls un nepieciešamais finansiālais atbalsts, jo citādi šo dienestu stutējušas pašvaldības, labvēļi un sadarbības partneri. Netiek slēpts, ka Valmieras rajonā dienests ir tik labi attīstīts, jo gadu gaitā sekmējusies sadarbība ar rajona padomi, kurai savukārt ir sadarbības partneri Vācijā. 16 gadu laikā viņi Valmierai dāvinājuši lietotas neatliekamās palīdzības mašīnas, palīdzējuši ar to aprīkošanu.
“Tagad darba apjoms neatliekamajai palīdzībai pieaug. Tas ir jūtams, un izsaukumi ir daudz smagāki. Lauku cilvēku pacietība ir apbrīnojama, viņi ciešas līdz pēdējam. Dienesta darbu pārstrukturējot, mums pietiks arī kadru, labu mediķu, kuri jau izteikuši vēlmi strādāt neatliekamajā palīdzībā. Tās ir mazo slimnīcu likvidācijas un apvienošanas sekas. Citādi man būtu grūti iedomāties, kā mēs komplektētu jaunas brigādes, jo par tajā strādājošo cilvēku atalgojumu un tiem daudzajiem riskiem un atbildību valsts nekad nav domājusi. Katrs dienests, katra slimnīca ātrās palīdzības mediķiem piemaksāja, cik spēja, lai šī palīdzība iedzīvotājiem tiktu nodrošināta,” sacīja Juris Memļuks.
Un vairākus emocionālus izteikumus apstiprina savdabīga jaunās
dienesta direktores Renātes Pupeles kalkulācija.
“Viena izglābta darbaspējīga cilvēka dzīvība un valsts ieguvums – 300 tūkstoši latu.
27 miljoni ir budžets, ko VOAVA piešķīrusi neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojuma sniegšanai, ja šo summu dalām uz 300 tūkstošiem, tad iznāk 90.
Tas nozīmē, ka gadā būtu jāizglābj vien 90 cilvēki. Divos mēnešos 15 , un tad mūsu darbs būtu rentabls. Tie ir sausi skaitļi, tā nedrīkst rēķināt, bet neatliekamā palīdzība valstī gada laikā saņem 400 tūkstošus izsaukumu, Vidzemē 42 tūkstošus. Nezinu, cik šajos izsaukumos reāli ir izglābtu dzīvību, bet šis ir piemērs, kas raisa domāšanu. Ceru, ka arī politiķos. Šo piemēru minēšu arī Saeimā, kur nosaka, kas ir valsts prioritātes. NMP finansējums nav mazināts , un cīnīšos, lai tas arī nenotiktu,” sacīja Renāte Pupele un atgādināja, ka reformas ir organizatoriskas, iedzīvotājiem nav nekāda pamata satraukumam, ka kaut vai stundu vai dienu viņi vajadzības gadījumā nesaņems palīdzību. Reformu vienīgais mērķis ir šo palīdzību darīt daudz operatīvāku un pieejamāku.
Komentāri