Sestdien “Pērļu” un “Ievu” māju iedzīvotāji satikās talkā.
Katrā mājā ir 15 dzīvokļi, tā ka strādātāju pulks bija itin liels. Teju puse iedzīvotāju ir pensionāri, un tāda kopā pastrādāšana viņiem pie sirds.
Tika saposta apkārtne. Tā pie mājām nav maza. Kaut arī nav viņu īpašums, bet zaļā zona tiek sakopta, lai pašiem sava vieta atpūtai. Apstādījumi apcirpti, ir soliņi, kur piesēst, skatu uz kaimiņmājām aizsedz lieli koki. Puķu dobēs pie mājas no agra pavasara līdz vēlam rudenim zied puķes. Pagalmā, kur padomju laikā bija gāzes cisternas, pērn mājnieki kopīgi ierīkoja stāvlaukumu automašīnām, šogad tas tiks paplašināts. Līgatnieši smej, ka visi runā par sliktiem laikiem, bet mašīnu pagalmā aizvien vairāk. Pagalmā ir arī veļas žāvētava.
Pagalmā “Druva” satika kaimiņus Eduardu Svikli un Pēteri Osīti no “Pērlēm”. Viņi ir kaimiņi kopš 1972. gada, kad abu ģimenes tika pie kopsaimniecības dzīvokļiem. Tolaik Pēteris bija mehāniķis, Eduards šoferis. Kad kopsaimniecība izjuka, “Pērļu” un “Ievu” dzīvokļu īpašnieki paši sāka gādāt par mājām. “Nav mums izveidots kooperatīvs. Oficiāls kooperatīvs vajadzīgs, ja grib ņemt lielu kredītu, jo dzīvokļiem neviens nedos, ja gadās, ka kāds neievēro mājas noteikumus, nesaprašanās aiziet līdz tiesai,” spriež Pēteris un piebilst, ka līdz šim māju apsaimniekošana balstās uz saprašanos un labām kaimiņattiecībām. “Cilvēki ir visādi. Gadās, ka kopā satrāpās sliktie, kašķīgie, mums ir labie un saprotošie,” uzsver Pēteris Osītis. Viņš, būdams aktīvs un iniciatīvas bagāts cilvēks, arī uzņēmies gādāt, lai viss būtu kārtībā.
Kādreiz abiem namiem bijusi sava katlu māja, tad izbūvētas siltumtrases un visas kaimiņmājas saņēmušas siltumu no vienas. Siltumtrase gara, to vajadzēja atjaunot, tas maksātu ļoti dārgi. “Pērļu” un “Ievu” iedzīvotāji bija saglabājuši un nu atjaunoja katlu māju. “Kaimiņu daudzdzīvokļu mājas kurina ar gāzi. Gāzes vads arī mums tepat blakus. Sasaucām sapulci un vienojāmies, ka paskatīsimies, cik kaimiņmāju iedzīvotāji būs apmierināti, tad arī lemsim. Gāze – tas ir ērti, bet dārgi. Mēs labāk sildāmies ar pašu mežu,” stāsta Pēteris un uzsver, ka katrs pats gādā malku un arī kurina.
“Viss, kā nākas, sataisīts. Kurinām atkarībā no laika apstākļiem. Trīsistabu dzīvokļa īpašniekam jāpiegādā 20 steri malkas, jo mazāks dzīvoklis, jo mazāk jāpiegādā. To visi saprot. Par siltumu jāmaksā tik, cik malka maksā. Protams, vācam arī apsaimniekošanas izdevumiem. Katrs saprot, ka, dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, ir jāuzņemas un jāpilda saistības,” domās dalās Pēteris Osītis un pastāsta, ka pēdējos gados gan mājās veikti krāsošanas darbi, apmainītas jumta teknes. Ļoti jau vajadzētu mājas siltināt. Pēteris spriež, ka visu māju nosiltināt neizdosies, ja par kvadrātmetru jāmaksā ap 15 latu. Varbūt ar ES naudas palīdzību. “Par siltumu un taupību katrs domā. Sienas ir plānas. Lodžijas seši metri garas, var jau tās nosiltināt un būs siltāk,” saka Pēteris Osītis un piebilst, ka pēdējos gados mājās ienākuši jauni kaimiņi, kurus, kā smej Pēteris, ilgdzīvotāji arī ievilkuši savā kārtībā.
“Sadzīvojam labi, nelamājamies. Nav laika,” atzīst Eduards Sviklis, bet Baņuta Osīte uzsver, ka pa dienu jaunie visi ir darbā, vecākā gadagājuma kaimiņi satiekas gan pagalmā, gan vasarā, kam vēl ir dārziņš, tajā. Sievas savu reizi palasīšanai apmainās ar jaunākajiem žurnāliem.
Savulaik Pēteris Sviklis no kopsaimniecības privatizējis traktoru un jau ierasti pavasaros un rudeņos gādā, lai mazdārziņu kopējiem zemīte būtu uzarta, vagas izdzītas. “ Reti kuram vairs ir mazdārziņš. Kādreiz rindā stāvēja, katrs gribēja, lai pirmajam apar. Tagad vien daži stāda kartupeļus. Lopus netur, man un vēl vienai kaimiņienei ir gotiņas. Kad laiki mainījās, katrai ģimenei bija gotiņa. Bijušās kūtiņas stāv tukšas, pēc tām reiz tā plēsās,” domās dalās Pēteris Osītis un ar lepnumu atzīst, ka ģimenes kūtiņā ir arī rukši un vistas. Kā jau laukos pienākas.
“Atbrauciet ciemos, kad viss sazaļos. Šī ir ļoti skaista vieta,” saka Baņuta Osīte un piebilst, ka te dzīvo arī jauki kaimiņi.
Komentāri