Nereti policistiem tiek pārmests intereses trūkums palīdzēt problēmās nokļuvušajiem, pat vienaldzība, tomēr ir ne viens vien policists, kurš savus pienākums gatavs pildīt un pilda arī ārpus darba laika. Tam pierādījums ir Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes darbinieks, kurš ārpus darba laika aizturēja divus no ieslodzījuma izbēgušus puišus.
Viens pret diviem
Seši ieslodzītie no Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem izbēga 5. aprīlī. Tai pašā dienā izdevās aizturēt četrus, divi brīvību izbaudīja vēl 6. aprīlī. Naktī uz 7. aprīli abus 16 un 18 gadus vecos krievu un čigānu tautības jauniešus, kuri jau trīs reizes sodīti par zādzībām un laupīšanu, aizturēt izdevās Cēsu rajona policijas pārvaldes kārtības policijas biroja 3. nodaļas jaunākajam inspektoram Jānim Zaļajam.
J. Zaļais stāsta, ka notikums risinājies dažus metrus pirms Limbažu rajona robežas. “Bija kāda pusstunda pāri pusnaktij. Braucot pamanīju, ka pa ceļu nāk divi jaunieši. Viens augumā neliels, otrs čigānu tautības. Nebiju redzējis bēgļu fotogrāfijas, taču uzreiz bija aizdomas – tie ir izbēgušie.”
Tā kā J. Zaļais vēlajā nakts stundā bijis noguris, lai miegs nekļūtu uzmācīgs, viņš bija pavēris automašīnas logu, turklāt diezgan skaļi atskaņojis mūziku. Šie faktori bēgļos radīja drošību, ka automašīnā, kas tuvojas, visticamāk, nav policisti. Taču kļūdījās.
“Prasīju, kurp viņi dodas. Atbildēja, ka uz Balviem, rādot virzienā uz Limbažiem. Teicu: “Skaidrs, tātad no kolonijas uz Balviem, lai gan tie ir pavisam citā virzienā.” Viņi atbildēja, ka patiesībā ejot uz Limbažiem pie Andreja. Un vēl pavaicāja, vai tad kāds esot aizbēdzis no kolonijas,” atminas J. Zaļais.
Policists pamanījis tetovējumus uz puišu rokām un, sazinoties ar Cēsu rajona policijas pārvaldes dežūrdaļu, noskaidrots, ka tetovējumi un citas pazīmes apstiprina – abi ir izbēgušie. Pēc apģērba abus nevarēja pazīt, jo puiši bija paspējuši pārģērbties.
J. Zaļais bija viens pret diviem izbēgušajiem, bet viņu acīs jaunais policists drīzāk redzējis bailes, nevis gatavību uzbrukt. Policistam līdzi bija vien steks un neitralizējošā gāze. Taču sarunā J. Zaļais licis noticēt, ka viņam ir arī ierocis, kas nepieciešamības gadījumā varētu tikt izmantots. Tad policists piezvanījis Cēsu policijas pārvaldes dežūrdaļai un atbraukuši papildspēki, lai jauniešus aizvestu. Līdz rītausmai abi izbēgušie jau bija nogādāti Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
J. Zaļais policijā strādā kopš 2005. gada. Jau pēc pamatskolas absolvēšanas zinājis, ka vēlas šādu darbu. Nedaudz vairāk nekā pirms mēneša viņam dežūras laikā bijis vēl kāds interesants gadījums. Saņemta ziņa, ka Veselavā, Bērzkrogā benzīntankā cilvēki piepildījuši auto degvielas tvertni, bet par to nav samaksājuši un aizbraukuši Rīgas virzienā. Auto reģistrācijas numurs nav bijis zināms, bet J. Zaļais kopā ar kolēģi devies uz Melturiem. Tur apstājušies un konkrēto automašīnu arī sagaidījuši. J. Zaļais stāsta: “Jaunieši skaidrojās, ka esot uzpildījušies un tikai tad atcerējušies, ka nav līdzi paņemta nauda. Prasījām, vai tad tādēļ uzreiz kā zagļiem jābēg prom. Vienīgais, ko viņi varēja pateikt: „Tā sanāca. Paākstījāmies.” Taču joks beidzies ar došanos uz policijas pārvaldi.
Izbēgšanas – retas, bet skandalozas
Pagājušajā nedēļā, lai pateiktos J. Zaļajam, Cēsīs ieradās Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte. Sveicot policistu, V. Puķīte atzinīgi novērtēja jaunā policista iesaistīšanos.
V. Puķīte pastāstīja, ka dienesta pārbaude par izbēgšanu turpinās. Tās laikā tiks noskaidrots, kā ieslodzītie varēja izkļūt no audzināšanas iestādes teritorijas. Turpinās arī par bēgšanas faktu uzsāktais kriminālprocess, kurā noskaidros, ko jaunieši darījuši no brīža, kad atstāja audzināšanas iestādi, līdz aizturēšanai.
V. Puķīte uzsvēra – nevar noliegt, ka izbēgšana bija iespējama ēkas tehniskā stāvokļa dēļ, tomēr izvērtēta tiks arī darbinieku atbildība.
Jautājumā par novecojušo infrastruktūru V. Puķīte paskaidroja, ka šogad tiks pabeigts projekts un uzsākta jauna korpusa celtniecība. Taču korpusā, kurā pašlaik dzīvo ieslodzītie, remonts varētu tikt uzsākts pēc gada. Tad arī, visticamāk, remontu piedzīvos žogs. Šie darbi ieplānoti Norvēģijas valdības finansētajos projektos.
Taču, kamēr visas ieslodzījumu vietas nav izremontētas un drošības līmenis uzlabots, pastāv risks ieslodzīto bēgšanas mēģinājumiem. Latvijā gan izbēgšanas ir retas. V. Puķīte atzīst – tādēļ tās ir skandalozas. Pēdējā lielā izbēgšana notikusi 2006. gadā, kad no Centrālcietuma izbēga četri ieslodzītie, kuri tam bija gatavojušies ļoti ilgi. Visapjomīgākā bēgšana savulaik notika no Pārlielupes cietuma. No tā 1994. gadā aizbēga 89 ieslodzītie, bet 1993. gadā – desmit. Šis cietums pērn slēgts.
Komentāri