“Cēsu uzņēmējā 2009” piedalījās 110 dalībnieki, to divās dienās apmeklēja 4,5 tūkstoši interesentu. Tā ir statistika, kas paliks vēsturei.
Kāda bija izstāde? Atšķirīga no iepriekšējām. Tā bija kā pašreizējās ekonomiskās situācijas spogulis valstī.
Izstāde bija piezemētāka, bez acīmredzama vēriena. Bija jau pierasts, ka te piedalās jaunās tehnikas tirgotāji. Varens traktors pagalmā izskatījās gluži labi, tāpat kā savu reizi kāds sudrabots vai sarkans vieglais autiņš, kuram paiet garām daudziem bija visai grūti. Tehnikas un auto tirgotāji šoreiz izstādē nepiedalījās. Tirgus apstājies, nav vērts.
Ja agrāk pašsaprotami arī izstādē bankas konkurēja savā starpā, tad šoreiz dalībniece bija tikai Hipotēku un zemes banka. Kā ziņo mediji, bankas savelkot kopā rēķinus, izrādās, pērn cietušas zaudējumus, arī pakalpojumu klāsts sarucis. Valsts bankai toties ir pakalpojumi, ko piedāvāt. Vai tā nav laba ziņa, ka valstī domā par kreditēšanu?!
Iepriekšējos gados izstādē plašus stendus pirka nekustamo īpašumu firmas. Šopavasar nebija nevienas. Arī apdrošinātājkompāniju pulks bija visai mazs. Protams, diezin vai būtu daudzi, kuri ielaistos nopietnās sarunās ar projektu attīstītājiem par jauna mitekļa iegādi. Tikai gads, bet kā viss mainījies!
“Cēsu uzņēmējā” ir dalībnieki, kuri tajā piedalās ik pavasari. Tas ir kā patriotisma žests dzimtajam rajonam, kā atgādinājums, ka vēl strādā, ka nekas nekur nav pazudis. Šajā izstādē dalībnieku vidū bija vairākas firmas, kuras pēdējos gados te neredzēja. Tās produkciju eksportēja, vietējais tirgus šķita neinteresants, citās zemēs bija lielākas iespējas. Tagad uzņēmēji atzīst, ka vietējā tirgū viņus vairs nepazīst, daudzi brīnās, ka tādas jaukas lietas ražo tepat. Pašu cilvēki jāiepazīstina no jauna.
Rajonā ir ne mazums nelielu firmu, kurus produkciju vietējā tirgū vispār nevarēja nopirkt. Visu veda prom. Krīze skārusi arī eiropiešus, un ne tikai. Pircēju nav, bet cik tad ilgi ražosi savam priekam! Var priecāties, ja kaut ko izdodas pārdot. Un pircēji brīnās, kāpēc tik lēti. Ražotājs nepārdod par pašizmaksu, prasa, viņaprāt, normālu cenu. Ir cerība, ka beidzot patērētājs ieraudzīs patieso cenu, cik kas maksās nevis no maciņa vilks ārā tik naudas, cik tirgotājs iedomājas prasīt. Tā nu izstāde apmeklētājiem bija gluži kā skola.
“Cēsu uzņēmējā” bija vien daži pārtikas ražotāji. Zivju produkcijas vispār nebija, gaļa tikai bioloģiskā saimniecībā audzētā. Maizīti, saldumus, piena produktus piedāvāja
gan pazīstami pārstrādātāji, gan jauniņie. Varbūt mazajiem pārstrādātājiem šāda izstāde šķiet neinteresanta, jo ik nedēļas nogali kaut kur tuvākā vai tālākā apkārtnē notiek tirdziņi, uz kuriem cilvēki brauc iepirkties.
“Cēsu uzņēmējā” bija ļoti daudz amatnieku. Cilvēki nesēž pie televizora un nečīkst par krīzi, bet ļauj vaļu idejām. Un ir gandarīti, ka tas, ko viņi sameistaro, kādam arī noder. Neticēju, ka pazīstamo spēli “Monopols”, “Cirks” un citas izstādē piedāvāja nevis tirgotāji, bet to latviešu versijas ražotāji. Vispār izstādes dalībnieku vidū izplatītāju bija ļoti maz.
To, ka sievietes visos laikos gan atradīs veidu, kā naudu nopelnīt, gan izdzīvot, neviens neapšauba. Izstādē piedalījās pērļotājas, šuvējas, izšuvējas, adītājas, lupatdeķu audējas… Raibs metās gar acīm. Un prieks, ka strādā, ka kustas.
Ne reizi vien dzirdēts, ka šis ir laiks, kad domāt par attīstību. Un uzņēmēji apliecināja, ka tā arī dara. SIA “Venden” piedāvā gāzētu dzeramo ūdeni, pazīstamie celtnieki “Cel Tik” ražo apdares materiālus… Tie, kuri viņus redzēja izstādē, atcerēsies un izmantos pakalpojumus. Tikai, ja par sevi stāstīsi, kāds uzzinās, ko dari.
Jā, izstāde rosināja uz pārdomām. Tāpat kā runas, ka tā ir pēdējā, jo nākamgad viena no rīkotājiem – rajona padomes – nebūs. Bet “CATA” atradīsies tajā paša vietā. Politisko virsvadību varētu pārņemt Vidzemes reģiona administrācija, kas arī šopavasar bija rīkotāju vidū. Viens no pašvaldību pienākumiem ir veicināt uzņēmējdarbību. Rajona padome rīkoja izstādes, jācer, ka reģiona padomei arī tas būs kā uzņēmējdarbības veicināšanas pasākums.
Patiesi būtu žēl, ja nākamgad “Cēsu uzņēmēja” nebūtu. Daži dalībnieki jau pieteikušies. “Cēsu uzņēmējs” no rajona izstādes kļuvis par reģionālo. Tik plašas Vidzemē nav. Kaut bijuši mēģinājumi Madonā, Siguldā, Gulbenē… Cēsīs ir kas īpašs. Kā teica kāds apmeklētājs: “Kad Jāņmuižas meitenes cienāja ar turpat lauku virtuvē vārītu zupu, bet “Dimdiņi” šķovēja kāpostus… Jutos kā īstos svētkos!”
Komentāri