Cik daudzi no esošajiem uzņēmējiem, jauno ideju autoriem (potenciālie uzņēmēji) ir dzirdējuši par Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktiem, kuri izveidoti pie augstskolām/universitātēm, cik to ir un, ko tie dara?
Dzirdējuši, varbūt arī ir, taču, ko tie dara, kādu atbalstu tie var sniegt un, kāda ir to loma tehnoloģiju pārneses un inovāciju procesos, skaidrības nav.
Zemajai informētībai un izpratnei par procesiem ir virkne iemeslu. Taču ir viens būtiskākais iemesls – nav centralizēta veidojuma, kurš pārraudzītu, koordinētu, vismaz veicinātu šo kontaktpunktu sadarbību, lai katrs nedarbotos, bezmaz, kā nu ienāk prāta un vēl konkurētu par tiem dažiem uzņēmējiem, kuri mēģina būt inovatīvi.
Ar ERAF atbalstu pagājušā gada nogalē, tika uzsākta projektu īstenošana „Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu darbības līdzfinansēšanai”. Finansējumu šādu kontaktpunktu darbībai saņēma 8 projekti (Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Mākslas akadēmija, Ventspils Augstskola, Rēzeknes Augstskola, Rīgas Stradiņa Universitāte, Daugavpils Universitāte). Šo projektu primārais uzdevums ir veicināt iestādē radīto izstrādņu komercializāciju un piesaistīt pasūtījumu pētījumus, kā arī dažādi citi uzdevumi atkarībā no iestādes vajadzībām, piemēram, intelektuālā īpašuma pārvaldība.
Vai gadījumā, ja būtu iespējams Latvijas uzņēmumam piedāvāt kompleksu risinājumu izmantojot vienlaicīgi kompetences, piemēram, no LU, RTU, VeA un LMA, tehnoloģiju pārnese un sadarbība ar komercsektoru (t.sk. ārvalstu) neuzlabotos un piedāvātais risinājums uzņēmējam nebūtu daudzreiz konkurētspējīgāks, kā tad, ja to nodrošina kāda no universitātēm/augstskolām atsevišķi?
Būtu!
Bija iecere apkopot kompetences, lai piedāvātu kompleksus risinājumus, un šo funkciju uzticēt Tehnoloģiju pārneses centriem (ERAF atbalsts). Taču, ļoti veiksmīgi šī aktivitāte tika atcelta.
Līdz 2009.gada vasarai LIAA (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra) darbojās ‘Zināšanu un inovācijas sistēmu departaments’. Manuprāt, vienīgais veidojums, kurš pēc būtības skatījās uz procesiem, izprata un iedziļinājās kontaktpunktu darbības specifikā un vienīgais, kurš ‘saturēja’ kopā kontaktpunktus. LIAA mājas lapā departamenta sadaļa joprojām darbojas (http://www.liaa.gov.lv/zinis/lv), kur pieejama informācija par inovācijām, t.sk. joprojām aktuāla par inovāciju atbalsta infrastruktūru un kontaktpunktiem. Nu ja, neviens labs darbs nepaliek nesodīts – 2009.g. vasarā šis departaments tika ‘nooptimizēts’. Tas tā – Ekonomikas ministrijas mājas lapā nav aktuālas informācijas par Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktiem, lai gan ir sadaļa par inovāciju atbalsta pasākumiem.
Pašreiz, katrs no 8 projektiem, pēc būtības veic samērā līdzīgas aktivitātes. Piemēram, konkrētās iestādes kompetenču popularizēšana komercsektorā. Attiecīgi šim mērķim tiek tērēti zināmi resursi – mājas lapas/sadaļas izveidei, reklāmas materiāliem, publikācijām utt. Taču katram šādam kontaktpunktam reklamējoties atsevišķi, drīzāk tiek radīts apjukums.
Rezultātā, ja uzņēmējam ir kāda problēma, kuru, viņaprāt, varētu atrisināt kāds pētnieciskais institūts, vai augstskolas/universitātes personāls, nav īsti skaidrs pie kā iet, kam prasīt, nav ne mazākās pārliecības, ka saņems labāko iespējamo pakalpojumu.
Kopumā uz šo kontaktpunktu darbību varētu veltīt gandrīz to pašu pārmetumu virkni, kas tiek veltīta valsts administratīvajam aparātam, kur vienādas funkcijas un darbības veic n-tie kantori un vienīgā būtiskā atšķirība ir citāds nosaukums uz veidlapas.
Resumē – inovācija tiek uzskatīta kā prioritāte, taču komplekss informācijas apkopojums joprojām nav pieejams – par atbalsta veidiem, pieejamo infrastruktūru, nosacījumiem utt. Katrs te cīnās pats par sevi. Un tad, lūk, sanāk – it kā jau skaisti izskatās, resursi tiek ieguldīti, kaut kas arī notiek, bet … varēja būt arī labāk, varēja un joprojām vēl var izlietot finanšu resursus daudz efektīvāk, vai vismaz ieekonomēt.
Pozitīvā lieta – niša ir brīva, lai kļūtu par Latvijas Inovāciju centru un piedāvātu kompleksu informāciju, būt par kontaktpunktu, kur vēršas gan uzņēmēji, gan ideju autori, investori un citas inovāciju procesa atbalstošās organizācijas. Problēma ir aktuāla un ir bijuši centieni situāciju uzlabot, taču līdz šim ne pārāk veiksmīgi.
Matīss Neimanis, Latvijas Universitātes Inovāciju centra vadītājs nozare.lv
Komentāri