Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Piena lopkopības nākotne modernizācijā

Sarmīte Feldmane
23:00
08.05.2021
32
Kits Rozula

“Ja gribam strādāt arī nākotnē, pat ne tālā, bez modernizācijas neiztikt,” atzīst dažādu nozaru zemnieki. Arī piena lopu saimniecību īpašnieki. Tā vairs nav jauna ziņa, ka kādā fermā govis slauc roboti, ka tiek saimniekots videi draudzīgi un ievērota dzīvnieku labsajūta, nodrošināti labi darba apstākļi strādniekiem.

No dažām telēm līdz tūkstoš galvu ganāmpulkam

Vecpiebalgas pagasta zemnieku saimniecībā “Vec-Kurmji” jaunajai slaucamo govju kūtij pagājušonedēļ nosvinēti spāru svētki. Tajā būs vieta 600 slaucamajām govīm. Apkalpošanai tiks izmantoti astoņi “Lely” roboti, kas nodrošinās slaukšanu, automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.
“Pāris gadu domāju, bet cita risinājuma nav,” uzsver saimnieks Jānis Freimanis. Pirms īstenot vērienīgu projektu, viņš pabijis vairākās mūsdienīgās fermās gan Latvijā, gan Igaunijā un Nīderlandē, kā arī rūpnīcā, kas piedāvā mūsdienīgas tehnoloģijas.

“Ir jāsaprot, kā viss darbojas, jānotic, jo ieguldījumi ir lieli,” teic zemnieks un atklāj būtiskākos iemeslus, kāpēc izšķīries ieguldīt modernizācijā. Vispirms jau tas ir darbaspēks. Līdz šim saimniecībā nav bijušas problēmas, bet atrast kādu, kurš vēlētos strādāt fermā, kļūst aizvien grūtāk, jaunie negrib. “Vec-Kurmju” strādnieki ir jau gados, darbs nav viegls.

Piena kvalitāti var nodrošināt, ja ir kārtīgi strādnieki. Saimnieks pastāsta, ka pazīstams lopkopis Lietuvā izmantojis ukraiņu vies­strādniekus, bijis apmierināts, bet pēc gada nācies daudzas govis likvidēt, jo katrs paviršs solis, kas uzreiz nemaz nav redzams, atstāj iespaidu.
Patlaban “Vec-Kurmju” 360 slaucamās govis apkopj vairāk nekā desmit strādnieki, par 600 govju ganāmpulku ikdienā rūpēsies trīs darbinieki. Patiesībā sekos līdzi, lai viss strādā, kā tas paredzēts. “Robots visu izdarīs, parādīs, ja govij kāda vaina, uzreiz varēs pieņemt lēmumu, kā rīkoties. Govīm jaunajā fermā noteikti būs labāk,” pārliecināts saimnieks.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveide. Īpaša uzmanība veltīta govju labbūtības nodrošināšanai, jo barošanas galdi tiks izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā dzīvniekiem nodrošinās lielāku svaigā gaisa cirkulāciju.

“Vienai grupai būs virzīta kustība, lai labprāt ietu uz slaukšanu; lai tiktu gulēt vai uz ēšanu, būs jāiziet cauri robota vārtiem,” atklāj J.Freimanis un uzsver, ka visu diennakti govis tiks slauktas, nebūs jāuztraucas, lai to izdarītu laikus. “Esmu bijis daudzās fermās, ja govis jūtas labi, ja tām ir viss nepieciešamais, kūtī valda miers, nav stresa,” uzsver lopkopis un piebilst, ka pasaulē šādās fermās daudzviet strādā tikai ģimene. “Šodienas uzdevums izveidot tādu saimniecību, lai nākotnē tajā gribētu strādāt mani bērni,” saka vecpiebaldzēns.

Jaunās slaucamo govju novietnes celtniecībā tiks ieguldīti 2,8 miljoni eiro. Izmantots gan Eiropas Savienības (ES) finansējums, gan bankas kredīts. Saņemt aizdevumu nav bijis problēmu, izsludināts konkursus, un četras finanšu iestādes bija gatavas to izsniegt. Saimnieks, protams, izvēlējās draudzīgāko piedāvājumu. “Oktobrī kūtij jābūt gatavai. Tad sāksim saimniekošanā ko jaunu. Mācīsimies,” saka J.Frei­manis.

“Vec – Kurmjos” piena devējas ir Holšteinas šķirnes melnraibās un sarkanraibās govis. Vidējais izslaukums gadā tuvojas desmit tūkstošiem kilogramu. Saimnie­cība pienu pārdod “Latvijas Pienam”, ko saimnieks uzteic kā uzticamu sadarbības partneri.

Saimniecībai ir kūts arī Kaives pagastā, kurā ir ap 200 slaucamo govju. Tajā pagaidām pārmaiņas nav iecerētas. Taču saimniekam ieceru netrūkst. Viņš bilst, ka jaunajā fermā vajadzētu ierīkot arī automātisko barošanu. “Esam pārvarējuši divas krīzes, izturējuši. Jāturpina strādāt,” saka zemnieks. Kad 1993.gadā Jānis Freimanis dibināja saimniecību, tajā bija vien dažas teles un apsaimniekošanā septiņi hektāri zemes. 2019.gadā zemnieku saimniecības apgrozījums bija 1,036 miljoni eiro, bet peļņa – 104 877 eiro.

Nākotnei izšķirīgi

Stalbes pagasta SIA “Vienot­nes” jaunajai slaucamo govju kūtij jau labi redzams apjoms. “Viss norit pēc projekta. Esam zem jumta, un var veikt iekšdarbus. Pasūtītājam nav iemesla uztraukties. Tiks uzstādītas daudzviet praksē pārbaudītas tehnoloģijas,” stāsta būvuzraugs Kaspars Kalniņš un uzsver, ka, būvējot kūti, ir augstas vides prasības, kā arī izmantojamajiem būvmateri­āliem.

Jaunbūvē strādā SIA “Mapri būve”. Celtnieki Edgars Bau­ma­nis un Edgars Stiebriņš veic priekšdarbus, lai drīz uzsāktu betonēšanu. Viņu pieredzē šī ir jau septītā kūts, iepriekš būvētas trīs govju un tikpat cūku novietnes. “Projekti līdzīgi, mainās tikai funkcionālais izvietojums, kur kas atrodas,” bilst vīri un uzsver, ka pēdējos gados zemnieki daudz ceļ un būvniekiem darba netrūkst.

“Vienotnes” jaunās fermas celt­niecībā iegulda 1,3 miljonus eiro. Tajā turēs 126 slaucamās govis, kuras slauks divi roboti.

SIA valdes priekšsēdētājs Normunds Ruķis stāsta, ka par vecās kūts rekonstrukciju domāts vairākus gadus. Uzņēmuma īpašnieki nolēma izstrādāt jaunas kūts būvniecības projektu. Tas tapa, kopsapulce apstiprināja. Nākamajā gadā tika vērtēts, kā rīkoties tālāk. Sākumā bija iecere celt jaunu un rekonstruēt veco kūti. Iegādāties trīs robotus. Tas izrādījās pārāk dārgi.

“Uzņēmumam paņemts pirmais kredīts. Tas ir izaicinājums, jo līdz šim saimniekots bez tā. Visu laiku ieguldīts attīstībā, tai atvēlot ES fondu saņemtos maksājumus. Iegādāta tehnika, mainīts kūtij jumts, uzbūvēta mēslu krātuve. Šos projektus varējām īstenot gandrīz bez bankas kredīta, nepieciešamo uz īsu termiņu aizņēmāmies no kooperatīva “Strau­pe”, kura dibinātāji esam,” stāsta N.Ruķis un atzīst, ka pēdējā laikā ražošanas izdevumiem nācies izmantot arī attīstībai domāto naudu. “Taču, ja domājam strādāt tālāk, bija jāizšķiras,” uzsver stalbēnietis.

N.Ruķis atzīst, ka nav viena iemesla, kāpēc lopkopībā jāiet modernizācijas ceļš. Eiropa sāk zaļo kursu, jādomā, kā saimniekot videi draudzīgāk. Pie fermas ir mūsdienu prasībām atbilstoša mēslu krātuve, taču tālāka kūts­mēslu apsaimniekošana, aizvešana līdz laukiem, kas neatrodas pie kūts, rada problēmas. “Vēl būtisks iemesls ir govju labturības nodrošināšana un darbaspēka trūkums, kas ir problēma ne tikai lauksaimniekiem,” teic lauksaimnieks.

Vērtējot saimniekošanu, N.Ruķis uzsver, ka pēdējā laikā palielinājušies ražošanas izdevumi. Kaut ko ieekonomēt grūti, bet govīm jādod nepieciešamais. Proteīna piedevas cena palielinājusies par vairāk nekā 20 procentiem, minerālmēsliem arī. “Katrs nedaudz ceļ cenu. Pasaulē rapsim biržas cenas augstas, to izjūtam visi,” stāsta uzņēmuma vadītājs un dalās pārdomās: “Mums ir pašu graudi, svarīgi izaudzēt kvalitatīvu zāli, kas pagājušajā vasarā neizdevās. Negribas pretstatīt bioloģiskās un konvencionālās saimniecības. Piena lopkopība Latvijā ir tuvu bioloģiskajai saim­niekošanai. Piena cena arī daudz neatšķiras. Antibiotikas izmanto minimāli, izdevīgāk kādu govi likvidēt, nevis ārstēt. Pēc augstajiem izslaukumiem nesteidzamies. Gadā vidēji no govs tiek iegūti ap 8600 kilogrami piena.”

Ganāmpulkā lielākoties Holšteinas sarkanraibās šķirnes govis. Tās pašu audzētas, bet nesen ganāmpulka papildināšanai nopirka pirmo grūsno teli no citurienes, ir aizrunātas vēl.

“Vai visas govis pieradīs pie robotiem? Tas pārbaudījums gan dzīvniekiem, gan strādniekiem. Ir skaidrs, ka tiks pirktas jaunas govis. Saprotam, ka sākums nebūs viegls. To stāstījuši citās saimniecībās,” pārdomās dalās N.Ruķis un ar gandarījuma piebilst: “Ceram, ka septembrī jaunajā kūtī varēs ielaist lopus.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
5

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
11

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
68

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
66

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi