Pasaules izejvielu cenu kāpums turpina sadārdzināt arī Latvijas ražotāju cenas, komentējot jaunākos datus par ražotāju cenu līmeni, sacīja “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Septembrī ražotāju cenas Latvijā atkal nedaudz pieauga, lielākoties eksportētajai produkcijai, bet minimāli arī vietējā tirgū realizētajai produkcijai.
Kā skaidro ekonomiste, eksportētās produkcijas cenu pieaugumu veicināja pasaules izejvielu cenu kāpums, īpaši lauksaimniecības precēm, tostarp graudiem un kokvilnai, kā arī metāliem. Pārtikas produktu sadārdzināšanās esot saistīta ar ražām, kas nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ šogad padevušās sliktākas, nekā cerēts. Savukārt metālu cenu pieaugumu nosakot pieaugošs pieprasījums un nepietiekoši krājumi.
Pēc viņas teiktā, kamēr pārtikas cenu sadārdzināšanās atstāj ietekmi arī uz patērētāju cenām, ko Latvijas iedzīvotāji jau ir izjutuši, metālu cenu kāpums ir izdevīgs mūsu eksportētājiem, jo tas ļauj palielināt ieņēmumus.
“Sagaidāms, ka arī turpmāk ražotāju cenas visvairāk būs atkarīgas no ārējiem faktoriem,” pieļauj Strašuna, norādot, ka eiro kursa pastiprināšanās attiecība pret dolāru patlaban nedaudz mazina pasaules izejvielu cenu pieauguma ietekmi uz Latvijas ražotājiem un patērētājiem.
Arī Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa uzskata, ka koksnes un metālu cenu kāpums, īpaši pēdējā gada laikā, devis iespēju Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem audzēt ienākumus. Taču, viņas vērtējumā, tuvākajā nākotnē tālāks straujš ražotāju cenu kāpums nav gaidāms, jo eiro kursa kāpums pret ASV dolāru, kā arī neskaidrība par ASV attīstību mazinās eksportētās produkcijas cenu palielināšanos, kā arī pasaules cenu ietekmi uz vietējā tirgū pārdotās produkcijas izmaksām.
Pēc viņas teiktā, oktobrī turpināja samazināties dabasgāzes tirdzniecības cena, kas papildus jau septembrī novērotajam kritumam mazināja energoresursu ražošanas izmaksas. Kalnbērziņa pieļauj, ka tuvāko mēnešu laikā gan vēl varēsim novērot pasaules pārtikas, īpaši graudu, cenu ietekmi uz cenu kāpumu, bet tā varētu mazināties, jo, kā ziņojot Pārtikas un lauksaimniecības aģentūra, pēdējo gadu pārprodukcijas rezultātā izveidotie graudu krājumi ir nozīmīgi, tādējādi kopējais piedāvājuma līmenis ir pietiekams, neraugoties uz prognozēm, ka šogad graudu ražas apjoms būs par 4,8% mazāks.
Kā ziņots, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, palielinājies par 0,5%, bet gada laikā, salīdzinot ar 2009.gada septembri, cenas kāpušas jau par 7,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Septembrī cenu kāpums par 0,1% bija raksturīgs preču realizācijai vietējā tirgū, bet par 1% eksporta tirgū.
Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija pārtikas produktu ražošanā – par 2,3%, metālu ražošanā – par 5,5%, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, kā arī materiālu pārstrādē – par 12,4%, koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā – par 1%, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 1,6%.
Savukārt vislielākā pazeminošā ietekme – par 1,9% – uz kopējo ražotāju cenu līmeni bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.
Gada laikā iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenas pieauga par 5,1%, bet eksportētajai produkcijai – par 10,2%.
Lielākā paaugstinošā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu pārmaiņām koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā, kur bija kāpums par 16%, elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – pieaugums par 6,7%, metālu ražošanā – par 33,2%, pārtikas produktu ražošanā – par 5,1%.
Kā ziņots, augustā pret jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,6%, bet gada laikā, salīdzinot ar 2009.gada augustu, ražotāju cenas bija augušas par 7%, informēja CSP.
Kopējā cenu līmeņa kāpums augustā bija raksturīgs preču realizācijai gan vietējā tirgū par 0,7%, gan eksporta tirgū, kur pieaugums bija 0,6%.
NOZARE.LV
Komentāri