Ekonomiskās krīzes ietekmē Latvijā ekonomiskie rādītāji joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropā, liecina nozīmīgākie statiskie tautas attīstības rādītāji Latvijā 2010./ 2011.gadā, atklāj Latvijas Universitātes (LU) Sociālo un politisko pētījumu institūta jaunākā izdevuma “Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011: Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja” dati. Piemēram, iekšzemes kopprodukts 2010.gadā Latvijā uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa ir otrs zemākais Eiropā pēc Rumānijas. Iekšzemes kopprodukta samazinājums salīdzinājumā ar 2009.gadu ir neliels – par 0,3%. Taču salīdzinājumā ar 2007.gadu iekšzemes kopprodukta samazinājums ir par 22%. Pašlaik tas ir nedaudz virs 2006.gada līmeņa. Bezdarba līmenis valstī 2010.gadā samazinājās līdz 14%, un tas ir par 2% mazāk nekā 2009.gadā. Šī gada vasaras beigās bezdarbs samazinājies līdz 12%. Pēc sākotnējiem 2011.gada pavasarī veiktās tautas skaitīšanas datiem, valsts iedzīvotāju skaits ir samazinājies zem diviem miljoniem. Galvenie depopulācijas jeb valsts iedzīvotāju skaita absolūtas samazināšanās iemesli ir emigrācija un zems dzimstības līmenis. Tomēr, neņemot vērā visai straujos depopulācijas procesus Latvijā, daži demogrāfiskie rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm pēdējo 15 gadu laikā, piemēram, samazinājusies zīdaiņu mirstība: mirušo skaits uz 1000 dzīvi dzimušo 1995.gadā bija 18,8, bet 2010.gadā – 5,7. Pieaudzis arī jaundzimušo paredzamais mūža ilgums: 1995.gadā tas bija 66,7 gadi, taču 2010.gadā – 73,8. Tai pašā laikā kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinās. Kā ziņots, 2010./2011.gada pārskata mērķis ir aplūkot nacionālo identitāti, tās konkurenci ar citām identitātēm, skaidrot tās veidošanos, saturu, kā arī atklāt to ietekmējošos apstākļus. Pārskats sniedz jēdziena “nacionālā identitāte” skaidrojumu un parāda, ar ko tā atšķiras no citām identitātēm, kāpēc tā ir tik nozīmīga gan indivīdam, gan valstij. Skaidrojot nacionālo identitāti, analizēta arī pilsoniskā un etniskā nacionālisma mijiedarbe valstiskās piederības veidošanās procesā. Īpaša uzmanība pievērsta vēsturiskajai atmiņai, tostarp salīdzinot latviešu un krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vēsturiskās atmiņas atšķirības. Liela vērība pievērsta Latvijas iedzīvotāju migrācijas jautājumiem, gan skatot tos vēsturiskā perspektīvā, pievēršoties migrācijas lielākajām plūsmām 19. un 20.gadsimtā, gan arī aplūkojot pašreizējo migrācijas problēmu loku. Pārskats sniedz apkopojošu analīzi par migrācijas tendencēm pēdējā desmitgadē, atklājot ekonomiskā uzplaukuma un krīzes ietekmi uz migrāciju: kā mainās emigrējušo sastāvs, kā iespējas izmantot informācijas tehnoloģijas un sociālie tīkli arvien vairāk atvieglo lēmuma pieņemšanu par emigrāciju. Pārskatā aplūkota arī emigrantu atgriešanās pieredze un plāni, tajā sniegts ieskats politikas jomā, kuras uzdevums ir risināt problēmas, kādas piemeklē bērnus, kuru vecāki dodas peļņā uz ārzemēm, bet bērnu uzraudzību uztic tuviniekiem. Pētījums par latviešu imigrantiem Īrijā un Anglijā atklāj, kā emigrācijas ceļus caurstrāvo dilemma starp valstisko piederību un vēlmi pēc labklājības ātrākas sasniegšanas. Liela uzmanība veltīta tam, kā reģionālo identitāti ietekmē administratīvi teritoriālā reforma. Izpētot dažādās stratēģijas, kas stiprina reģionālo identitāti, autori pievēršas gan iedzīvotāju labklājību veicinošai politikai, gan pašvaldību sadarbībai, gan vietējo rīcības grupu prakšu analīzei. LETA
Komentāri