“Es ceru, jūs pabijāt kosmosā!” ar šādu vēlējumu piektdienas un sestdienas pusnaktī izskanēja Cēsu Mākslas festivāla jaudīgākie muzikālie notikumi.
Cēsu Pils parka estrādē notika grupas “Instrumenti” koncertšovs.
Šovasar līdzās Mākslas festivāla pastāvīgajiem apmeklētājiem, kuri
ielāgojuši, ka
Cēsīs ar balsīm,
mūziku, tērpiem
un gaismām iespaidīgi pasniedz klasiku, organizatori bija aicinājuši mūsdienīgu šovu skatītājus. Starp tiem bija grupas “Instrumenti” kaismīgākie piekritēji, galvenokārt jaunieši, kuri ziemā apmeklēja koncertus Rīgā,
tagad skatīja izrādi brīvā dabā. Reklāmas visiem solīja “uz maģiskām sajūtām balstītas noskaņas, lai varētu justies kā Aizspogulijā”.
Kopā ar solistiem Shipsi un Reynsi (Jāni Šipkēvicu un Reini Sējānu), kuru
dziesmas
skanēja angļu un latviešu valodā, uzstājās perkusionisti, pūtēji, basģitārists. Var sacīt, ka Cēsīs uzstājās arī
tehniķi,
tumšajā naktī nodrošinot tik spilgtas gaismas, ka estrādes kāpnes reizēm kļuva par kosmosa kuģi, skatuve par Mēness virsmu, parka koki par spožām pils sienām. Skaņu jaudas katram
klausītājam lika raisīties domu domām, bet atsevišķos skaņdarbos tās bija tik siltas, ka
lika sirdīm izjust
viskvēlāko.
Pašā liriskākajā brīdī Jānis Šipkēvičs
diviem tūkstošiem skatītāju deva mājienu, ka estrādē viņa draugs Uģis apņēmies dziesmas laikā savai
meitenei jautāt: “Vai paliksi ar mani uz mūžu?”, un cer dzirdēt: “Jā”. Tovakar estrādē bija arī kāds cits Uģis, kurš ar savu mīļoto pagājušajā vasarā svinēja kāzas. “Esam bijuši Rīgas un braucām arī
uz Cēsu koncertu, jo tā ir mūsu satikšanās mūzika,” pirms koncertšova sacīja Uģis Krišjānis, piebilstot, ka viena no “Instrumentu” dziesmām bijusi īpaša viņu kāzās.
Mūziķi vārdos, skaņās un krāsās
ietvēra
atšķirīgus stāstus – par mikrokosmosu pašu galvās. Par
kosmosu, kurš aizsauc pie sevis. Par to
bija jādomā dziesmā, kura tika veltīta dvēselēm, iepriekšējā dienā
aizsauktām nebūtībā, pasažieru lidmašīnai
avarējot kara debesīs virs Ukrainas.
Koncertšovam izskanot, mūziķi sacīja, ka jūtas pagodināti
uzstāties
festivālā Cēsīs un tagad laimīgi,
pirmo reizi uzstājoties ar kosmosa programmu “koncertzālē bez jumta”.
“Šovs bija saturiski un arī režisoriski ļoti pārdomāts un veiksmīgs,” vērtēja
klausītāja, režisore Māra Ķimele. Klausītāji īpaši uzteica mūziķu profesionālo dziedājumu un spēli.
“Uz
lielāko koncertu uzaicinājām grupu “Instrumenti”, lai mākslas festivālam būtu jauns – ne tik akadēmisks piesitiens un reizē tam būtu
augstākā muzikālā kvalitāte, jo to veido augsti profesionāli mūziķi. Šonedēļ būs vēl
divi lieli koncerti, – bet koncertzālē un īsteni akadēmiski,” “Druvai” sacīja Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars. “Ieguvusi ir – mūsu festivāla auditorija, kura pieradusi pie vērienīgiem simfoniskiem koncertiem, operām,
un nu iepazinās ar
laba līmeņa neakadēmiskās mūzikas grupu. “Instrumentu” fani iepazinās ar Cēsu festivālu, piemēram, izstādēm, kuras cita sakarā nebūtu braukuši skatīt. Taču nedomāju, ka citu gadu festivāla formātā vēlreiz izdarīsim izņēmumu, šogad tā varēja, jo
“Instrumentu” programma ir iestudēta augstā līmenī.”
Maijā izdotajā vasaras notikumu katalogā
Cēsu Mākslas festivāls Vidzemes koncertzālē bija pieteicis arī Dž.Pučini operas “Meitene no Rietumiem” koncertuzvedumu. Šis plāns nav īstenojies, operas šovasar, kā ierasts, Cēsīs nebūs. “Sagatavot operas jaunuzvedumu izrādījās par dārgu, izmaksas tuvojās simts tūkstošiem eiro, gandrīz pusei no festivāla budžeta. Pie tam
ar iecerētajām
operas zvaigznēm – no Latvijas un Lietuvas – nevarējām saskaņot
visām pusēm pieņemamas uzveduma dienas.”
Lai vasarā sapulcinātu solistus un orķestri uz vienu nedēļas nogali, Jura Žagara vārdiem runājot, organizatoriem jāizspelē ļoti sarežģīta dambretes partija.
“Šogad savstarpēji pieņemamākais datums sakrita ar nedēļas nogali, kad notiek opermūzikas svētki Siguldā, bet konkurēt ar tiem mums nešķita pareizi, tāpēc
savu uzvedumu
pārcēlām uz nākamo gadu,” skaidroja festivāla direktors. “Abas operas zvaigznes – Aleksandrs Antoņenko un viņa partnere no Lietuvas – Sandra Janušaite – ierašanos Cēsīs paredzējuši
savā nākamā gada kalendārā.”
Mairita Kaņepe
Komentāri