Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Sāk ceļu uz muzeja simtgadi

Jānis Gabrāns
00:00
28.12.2022
6
Izstade Muzejam100 1

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā aizvadīts pasākums, veltīts arhitektam, etnogrāfam, Cēsu muzeja direktoram Ksaveram Andermanim, kuram šogad svin 125.jubileju. Muzejā skatāma viņam veltīta izstāde, ar kuru aizsāk izstāžu ciklu “Ceļā uz muzeja simtgadi,” kas būs 2025.gadā.

Izstāžu cikls iecerēts kā stāsts, kas veltīts muzeja darbiniekiem, kuru dzīve bijusi kā nesavtīga kalpošana kultūras mantojuma pētniecībā, saglabāšanā un kultūras nozares attīstīšanā dažādos vēstures laikmetos, pasākuma atklāšanā teic galvenā speciāliste muzeja ekspozīciju un izstāžu darbā Vija Rozentāle.

Pirmā izstāde veltīta Ksa­veram Andermanim, kura personība un darbības laiks Cēsu muzejā simbolizē pirmskara Latvijas neatkarības laiku.

K.Andermanis gan nav muzeja dibinātājs vai pirmais vadītājs. Pirmsākumos, 1925.gadā, muzejs dibināts kā latviešu senatnes pētītāju biedrības Cēsu nodaļas muzejs, un to dibināja Cēsu skolotāji, kuri par pārzini ievēlēja Kārli Ašmani.

“1937. gadā muzejs pārgāja Pieminekļu valdes uzraudzībā un kļuva par Valsts vēsturiskā muzeja Cēsu nodaļu,” stāsta V. Rozentāle. “Būtisku pienesumu muzeja ekspozīciju veidošanā, eksponātu krāšanas darbā un to zinātniskā apstrādē deva profesionāla arhitekta un kultūras mantojuma saglabāšanas speciālista Ksavera Andermaņa iecelšana muzeja direktora jeb pārziņa amatā. Kā viņš raksta savā atskaitē Valsts vēsturiskā muzeja vadībai, nākot uz Cēsīm, viņam dots uzdevums – parādīt Cēsu muzeju kā provinces muzeju paraugu.”

Tajā laikā ir ļoti nozīmīgs notikums, Cēsis uzņem pirmā Baltijas vēsturnieku kongresa delegātus, apmēram 250 cilvēkus. K. Andermanis ar šo uzdevumu lieliski tiek galā, viņš pārveido muzeja ekspozīciju un, kā pats raksta, viesiem sniedz paskaidrojumus latviešu, krievu, vācu un franču valodā.
Ekspozīciju par K.Andermani veidojusi V. Rozentāle un vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, un šī ir pirmā    tik plaša ekspozīcija par unikālo personību, kas atstājusi nospiedumus ne tikai Cēsu, bet arī visas Latvijas mērogā.

T. Pumpuriņš atklāja, kā noticis pētījums par Andermaņa dzimtu, viņa dzīvi Latvijā un pēc tam Vācijā, kur arī 1974. gada 7. februārī noslēdzās viņa mūžs. Viņš uzsvēra, ka K. Andermaņa vārds figurē dažādās atsaucēs, literatūras avotos, bet nekā izsmeļošāka par viņu nav, un, kā teicis kāds pētnieks, rodas sajūta, ka tas ir kaut kāds mistisks cilvēks. Tagad noslēpumainības plīvurs pacelts.

Arī V. Rozentāle uzsvēra, ka izstādes veidošana palīdzēja aizpildīt daudzus baltos plankumus: “Mums bija izaicinājums apkopot visu, kas bija zināms, lai parādītu to sabiedrībai. Arī pamudinājums papētīt ko jaunu, jo nebija zināma viņa dzīve pēc emigrēšanas uz Vāciju 1941.gadā. Bet, sākot darbu, pētniecību, daudzas lietas, cilvēki nāk pretī, atklājot arvien ko jaunu. Pamazām materiāli krājās, tika pamatīgi izskatīts mūsu muzeja krājums, zinātniskais arhīvs, atradās unikālas lietas. Par    biogrāfijas līkločiemu “izstaigāt” talkā nāca viņa radinieks, arhitekts Juris Gal­viņš. Tas palīdzēja atklāt, ka Andermaņu dzimta cēlusies no mūsu novada, no Līgatnes pagasta Paltmales muižas.”

Savukārt faktu izzināšaanā par viņa mūža nogali Vācijā lielu ieguldījumu devusi žurnāliste un rakstniece Tania Ķibermane, kura atrada,  uzklausīja un atsūtīja cilvēku atmiņas par K. Ander­mani.

Viņa devumu Cēsu muzeja un Latvijas kultūrvēstures saglabāšanā nav iespējams aprakstīt dažos teikumos. K.Andermaņa laikā Cēsu muzejs tika papildināts ar daudziem nozīmīgiem eksponātiem, tika aizsākts materiālu komplektēšanas darbs, rīkojot muzeja ekspedīcijas. Viņš devis ieguldījumu arī viduslaiku pilsdrupu restaurācijas darbu norisēs.

V. Rozentāle atklāja interesantu faktu, ka līdz šim nav atrasta neviena fotogrāfija par Andermaņa Cēsu periodu, acīmredzot kādā albumā, krājumā tās vēl gaida savu kārtu, jo nevarētu būt, ka tādu nav.

Runājot par devumu visas valsts mērogā, var minēt, ka K. Andermanis darbojās kā līdzstrādnieks Latviešu konversācijas vārdnīcas veidošanā un sarakstījis vairāk nekā desmit garākus rakstus par etnogrāfiju, kas papildināti ar paša zīmējumiem. Viņš sagatavojis arī plašākus zinātniskus apcerējumus fundamentālajam darbam “Lat­vju tautas daiņas: ilustrēts izdevums ar variantiem un zinātniskiem apcerējumiem”.

Viņš ir arī Latvijas Uni­versitātes rektora ķēdes projekta autors un tik zināmā šīs augst­skolas logo, kurā redzams ozols, radītājs. Izstrādājis arī absolventu un docētāju žetonus.

Izstāde Cēsu Vēstures un mākslas muzejā skatāma līdz nākamā gada martam, bet nākamajā rudenī izstāžu ciklu turpinās izstāde, kas būs veltīta muzeja pārzinim vācu okupācijas laikā Raulam Šnorem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
28

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
33

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
63

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
40

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi