Latvijā beigusies šīgada dienastauriņu vērošanas akcija. To rīkoja Latvijas Entomoloģijas biedrība sadarbībā ar portālu “Dabasdati.lv” un Latvijas Dabas muzeju. Saņemti jau vairāk nekā 15 000 ziņojumu par dienastauriņiem. Interesentiem bija jānofotografē ieraudzītais tauriņš un jāaizsūta uz “Dabasdati.lv”. Katra vēsts papildinās kopējo ziņojumu datubāzi un dos ieskatu par tauriņu izplatību. Šogad ziņojumu saņemts aptuveni 2,5 reizes vairāk nekā pērn un gandrīz astoņas reizes vairāk nekā 2014. gadā.
* Bērzu zefīrs. Foto: Sandis Laime
Secinājumi vēl tiks apkopoti, bet ikviens varam būt lepns, cik Latvija ir bagāta, kāda te sastopama tauriņu daudzveidība. Katram ir iespēja redzēt savā novadā novēroto sugu statistiku, kas regulāri tiek atjaunota, aktīvi apspriesta, aktīvāko ziņotāju statistika par visiem novadiem, bez ievērības nepaliek interesanti ziņojumi, katrs nezināms tauriņš ar ekspertu palīdzību ātri tiek noteikts. Vēl nav nevienas tādas sugas, kas būtu konstatēta visos novados. Par trim sugām (acainais raibenis, kāļu un krūkļu balteņi) ziņots no 114 novadiem vai pilsētu teritorijām, lai arī ir pilnībā skaidrs, ka šīs sugas ir sastopamas visos 110 novados un deviņu pilsētu teritorijās.
* Parastais zilenītis. Foto: Sandis Laime
Statistika rāda, ka Amatas novadā šogad konstatētas 82 tauriņu sugas, no tām septiņas jaunas, Cēsu novadā – 73, jaunas – 20, Priekuļu novadā – 71 un 12, Līgatnes novadā – 54 un 29, Vecpiebalgas novadā – 54 un 11, Raunas novadā – 51 un 19, Pārgaujas novadā – 45 un 20, Jaunpiebalgas novadā – 43 un 31.
Cēsīs tauriņus vērojis un fotografējis Sandis Laime. “Svarīgākais ir tauriņu sugu izplatības atlanta veidošana. Negribētos, ka Cēsu ailes paliek tukšas,” saka cēsnieks, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieks, filoloģijas doktors Sandis Laime un piebilst, ka viņa mērķis nav braukāt pa Latviju un vērot tauriņus, ieraudzīt jaunas sugas, bet gan izzināt to, kas ir Cēsīs un novadā. Viņš pastāsta, ka pilsētā meklējis dažādus biotopus un pašam bijis pārsteigums, ka Cēsīs ir Blusu purvs ar sūnām un dzērvenēm. Tur ieraudzījis triju sugu tauriņus, kas dzīvo tikai purvos, arī dzērveņu raibeni. Pie Gaujaslīčiem uz suņuburkšķiem Sandis ieraudzījis ozolu, plūmju un gobu astainīšus. Iepriekšējos gados Cēsīs redzēts tikai ozolu astainītis. Rāmuļos pārsteigums bijis lielie vijolīšu purvraibeņi. “Jau pilsētā vien konstatēju 68 sugu tauriņus, tas liecina par bioloģisko daudzveidību. Dabas tūristus var aicināt uz Cēsīm. Piemēram, Lielbritānijā ir vien daži desmiti tauriņu sugu,” saka pētnieks.
* Gobu astainītis. Foto: Sandis Laime
Ainārs Valdovskis no Drabešu pagasta Kārļiem jau vairākus gadus vēro tauriņus. Pēc tagadējās informācijas Amatas novadā konstatētas 82 tauriņu sugas, tikai Daugavpilī ir par divām vairāk. “Man patīk iet dabā, vērot, iepazīt. Tas ir interesanti, ieraudzīt tauriņu, tikt tam klāt, lai nofotografētu. Ir kaut nedaudz jāpareģo, uz kuru pusi tas varētu lidot,” pārdomās dalās Ainārs Valdovskis un uzsver, ka katra došanās dabā sagādā kādu pārsteigumu.
Līdztekus dienastauriņu vērošanas akcijai vasarā notika “Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājums”. Tās bija sacensības, cik tauriņu sugas vienas dienas laikā dalībnieks atradīs novada robežās vai meklējot pa visu Latviju. Sacensībās par tauriņiem ziņojuši 86 cilvēki, 24.jūnijā sasniegts rekordskaits – 42 cilvēki ziņojuši par 629 tauriņiem. Ainārs Valdovskis 26. jūnijā novēroja un reģistrēja 43 dienastauriņu sugas, kas bija vienas dienas rekords, bet 23. jūnijā viņš nofotografēja 41 sugu. “Šī vasara tauriņiem patika. Citkārt var ilgi meklēt un neko neatrast. Gribas ieraudzīt, nofotografēt. Tas ir mirklis, jo nākamajā dienā tauriņi tajā vietā var nebūt. Tad ir lepnums par sevi, ka izdevies, un par vietu, kur dzīvo, ka te tāda bagātība,” saka Ainārs Valdovskis. Tauriņu vērošana Latvijā kļūst aizvien iecienītāka aizraušanās. Tai pievēršas tie, kam patīk būt dabā, to iepazīt, ieraudzīt to, kam ikdienā paskrienam garām.
* Dzērveņu raibenis. Foto: Sandis Laime
* Apšu zaigraibenis. Foto: Sandis Laime
Komentāri