Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Sapnis, kas beidzot īstenojies

Kitija Ločmele
00:00
05.11.2016
45
B74k6527 1

Iespējams, acīgākie cēsnieki pamanījuši, ka netālu no jaunā Cēsu tirgus jau kādu laiku durvis vērusi veterinārā klīnika un zooveikals “Tedijs”. Tas ir veterinārārstes Janas Kļaviņas ilgi lolotais sapnis, kuru izdevies realizēt, pateicoties vīram Kasparam un idejas atbalstītājai, domubiedrei Mārai Skrindai. “Dzīve vienmēr ir ritējusi ar un ap dzīvniekiem, it īpaši pirmos dzīves gadus, kuri tika pavadīti laukos. Tur netrūka ne kaķu, ne suņu un lielo dzīvnieku. Ar gadiem parādījās pastiprināta interese par dzīvniekiem, kā arī medicīnu, kas sirdij bija ļoti tuva. Sākotnēji bija ļoti grūti izlemt, vai iet studēt humāno medicīnu vai mācīties par veterinārārstu, tomēr interese par dzīvniekiem ņēma virsroku. Uzskata, ka veterinārārsts ārstē arī cilvēci, jo, ja dzīvnieks ir vesels un dzīvespriecīgs, tad arī saimnieks tā jūtas. Mājdzīvnieki tiek ņemti, lai mājās ienestu prieku un ikdiena kļūtu krāsaināka, bet, ja dzīvnieks sasirdzis, tad arī saimnieks ir bēdīgs,” domās dalās Jana. Piecpadsmit gadu vecumā Jana iestājās Smiltenes tehnikumā, kur izmācījās un ieguva veterinārfeldšera izglītību, tad sekoja augstskola. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē tika aizvadīti pieci gadi, gūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Bet tagad Jana var lepoties ar apmēram piecpadsmit gadu ilgu pieredzi, darbojoties ar mazajiem dzīvniekiem – kaķiem, suņiem, seskiem, jūrascūciņām un pelēm.

Arī Mārai, tāpat kā Janai, no bērnības ir bijusi liela mīlestība pret dzīvniekiem, tāpēc laika gaitā izveidota biedrība “Astēm būt!”, rūpējoties par dzīvnieku tiesībām, bet vēl vēlāk sākusi strādāt Cēsu dzīvnieku patversmē “Lācīši” . “Jau toreiz, kad izveidoju biedrību, ar Janu izveidojās sadarbība, abas kopīgi ārstējām ielas kaķus. Tomēr ciešāka komunikācija izveidojās laikā, kad smagi saslima mans suns, kurš, pateicoties Janas profesionalitātei, šodien ir sveiks un vesels,” atzinīgus vārdus kolēģei teic Māra.

Ideja par veterinārās klīnikas atvēršanu Janai bijusi ilgāku laiku, tomēr izšķirošais lēmums tika pieņemts, kad ikdienā iezagusies rutīna, kā arī nepārtrauktā ceļa mērošana no Cēsīm uz Valmieru, kur Jana strādāja, nogurdinājusi. “Nav bijis ne mirkļa, kad negribētu strādāt profesijā, tomēr radās vēlme kaut ko pamainīt, lai darbu padarītu interesantāku. Tieši tajā brīdī, komunicējot ar Māru, radās ideja, ka Cēsīs varētu izveidot savu uzņēmumu, kurā varētu rūpēties par dzīvniekiem. Nonācām pie idejas, ka es vairāk atbildēšu par veterinārās klīnikas daļu, bet Māra strādās zooveikalā,” atminas klīnikas īpašniece J. Kļaviņa un teic, ka veterinārās klīnikas esamība mazo dzīvnieku ārstēšanā ir ļoti svarīga, jo tā mēdz būt sarežģīta. “Protams, veterinārārsts var doties mājas vizītēs, lai, piemēram, vakcinētu un čipotu dzīvnieku, tomēr situācijās, kad ir aizdomas par slimību, ieteicams dzīvnieku vest uz klīniku, jo nav iespējams paredzēt un paņemt līdzi visus nepieciešamos medikamentus un aparatūru. Tāpat dzīvnieks mājās jūtas kā saimnieks un to no nevēlamā ciemiņa vēlas pasargāt, tāpēc izmeklēšana var būt apgrūtināta un laikietilpīga. Savukārt, ja dzīvnieks ir atvests uz klīniku, tas vairāk jūtas kā ciemiņš, bet veterinārārsts ir saimnieks,” skaidro Jana Kļaviņa. Runājot par veterinārās klīnikas un zooveikala nosaukumu “Tedijs”, Jana atzīst, ka pie tā nonākusi pārdomu rezultātā. “Ar vārdu Tedijs daudzi, iespējams, iedomājas suņuku, nebēdnīgu kaķi vai Mr. Bīna brūno rotaļu lācīti. Atceroties šo lācīti, gribas pasmaidīt, bet ar smaidu un humoru var panākt ļoti daudz,” atzīst veterinārārste.

Ceļš līdz veterinārās klīnikas un zooveikala atvēršanai nebija ātrs, tomēr gan Jana, gan Māra tic, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek. “Īstenojot ideju, bija vērojamas dažādas likumsakarības, jo viena ideja tika papildināta ar citu, kas beigās noveda pie rezultāta, kuru redzam šodien. Jā, uzsākšana, iespējams, bija haotiska, jo īsti nevarēja saprast, ar ko jāsāk, tomēr, neskatoties uz to, paveicās ar cilvēkiem, kuri šajā posmā bija ar mums un palīdzēja, ” teic Jana.

“Līdz ar veterinārās klīnikas un zooveikala atvēršanu esam nonākušas pie vērtīgām atziņām. Man šī ir jauna pieredze, kura likusi pārdomāt dzīvi. Esmu gatava mācīties, jo tas nekad nevar būt par vēlu, tāpat kā mainīt dzīvi,” atzīst Māra Skrinda, viņas teikto papildina Jana Kļaviņa: “Veidojot savu uzņēmumu, jāsaprot viens – tas ir laikietilpīgs process, tomēr visam jāļauj ritēt savu gaitu, mierīgi un bez uztraukumiem, bez pārmetumiem un panikas. Tā puzle jāliek lēnām.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi