Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Etniskā latviete saņem pilsonību

Mairita Kaņepe
00:00
17.11.2016
53
Irina Un Prezidents 1

“Esmu laimīga,” saņemot Latvijas pilsoņa pasi, teica Sibīrijas latviete Irina Porosjatņikova no Krasnojarskas latviešu biedrības “Dzintars”. Pases saņemšanas brīdī Cēsīs kopā ar etnisko latvieti Irinu vēlējās būt vairāki desmiti tautiešu. Draugi, radi un Sibīrijas latviešu atbalstītāji šī sen gaidītā notikuma dēļ bija gatavi mērot arī tālu ceļu uz Cēsīm – no Liepnas Austrumlatvijā un Liepājas Rietumlatvijā, nemaz nerunājot par rīdziniekiem.

“Es vēlētos Latvijas pilsoņa pasi saņemt Cēsīs, kur Pilsonības un migrācijas dienestā pirms vairākiem gadiem iesniedzu paketi ar dokumentiem dubultpilsonības iegūšanai,” visai pieticīgs bija ārstes Sibīrijā lūgums, cerot, ka jaunās pases izgatavošana neaizņems nedēļu, jo tik īsas bija Irinai dotās atvaļinājuma dienas abās darbavietās: Krasnojarskas poliklīnikā un privātajā klīnikā.

Cēsnieki un amatieši, zinot latvietes Irinas Porosjatņikovas aktīvo sabiedrisko darbību, vienojot tautiešus Sibīrijā un pasaulē, kā arī lielo atdevi tieši pēdējos desmit gados, Irinas kļūšanu par dubultpilsoni, Krievijas pilsonībai pievienojot arī Latvijas pilsonību, uztvēra kā svētkus. Novembrī, Latvijas svētku mēnesī, tie bija īsti vietā, domājot tieši par mums Latvijā.

“Manā dzīvē nekas nemainīsies,” viesiem Cēsu Jaunās pils svinību zālē sacīja jaunā dubultpilsone, Krievijas pasei pievienojot Latvijas pasi. “Taču es jūtu, ka mani senči tur, Debesīs, mani radi un draugi te, uz Zemes, tagad priecājas. Esmu etniskā latviete, un man bija jāiegūst Latvijas pilsonība.” Šos vārdus Irina beidzot varēja izteikt, ļoti sarežģītais birokrātiskais ceļš pilsonības iegūšanā Sibīrijas latvietei nu ir aiz muguras.

Pirms 52 gadiem Padomju Savienības laikā Irinas māmiņa Velta meitas pirmajā dokumentā jau norādīja, ka ir piedzimusi latviete. 60. gados Krasnojarskā uzņemoties vadīt jaunuzcelto sanatoriju, tās galvenā ārste Velta Frolko to zināmā mērā padarīja par savu Latviju, jau sākot ar vārda došanu sanatorijai – “Dzintars”. Darbā aizņemtā ārste meitiņas auklēšanu bieži uzticēja savai mātei Emmai. Ciematā pie vecmāmiņas, īstenas latvietes, mazā Irina caur mājas kārtību, paražām un šūpuļdziesmām smēlās tik daudz latviskuma, ka tā pietika līdz pat 40 gadu vecumam. Tad radās dziļi sirdī izauklēta vēlme – pietuvoties mūsdienu Latvijai.

Vienpadsmit gados, kopš latviešu vecmāmiņas vairs nav, Irinas latvisko dvēseli piepilda pati Latvija. Galvenokārt Latvijas cilvēki, sākot ar Staicelē “3×3” nometnē satiktiem latviešiem, Cēsīs iepazīto Eglīšu ģimeni, Amatā – Lāču, Freivaldu un citām ģimenēm. Tobrīd Sibīrijas lielpilsētā vairs nebija daudz iespēju ikdienā parunāt latviski, tāpēc Irina ir pateicīga latviešu skolotājām, kas atrod laiku un iespējas doties uz Krasnojarsku, lai 21. gadsimta tautiešos uzturētu latviskumu. Šobrīd Latvijas valsts ir pārstājusi finansēt skolotāju misijas braucienus uz Sibīriju, latviešu valodas prasmes var uzlabot tikai ar Skaipa palīdzību, tajā apgūstot pareizu latviešu valodas gramatiku ar skolotājas Lāsmas Konošonokas palīdzību, kura dzīvo Siguldā.

Saņemot pilsonību, īpašu dāvanu Irina Porosjatņikova pasniedza Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumam. Tas ir Irinas dokumentāli pierādītais Rogusalu dzimtas koks, sākot no 1800. gada ierakstiem baznīcas grāmatās Malienā līdz šim brīdim Sibīrijā. Patiesībā tas ir dokumentāls stāsts par diviem sazarotiem dzimtas zariem Sibīrijā un Latvijā. Stāsts, kuru jaunā Latvijas pilsone izveidojusi, pētot Latvijas un Krievijas arhīvu dokumentus, apmeklējot gadsimtu senas latviešu kapsētas Krasnojarskas un Alūksnes pusē, lasot uzrakstus senos pieminekļos.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja zinātniskie darbinieki, tajā skaitā Dace Tabūne, skatot Rogusalu dzimtas koku, lasa tajā kā vēstures grāmatā. 1906. gadā bezzemnieku Rogusalu dzimta trīs paaudzēs aizceļo no cariskās Krievijas rietumu daļas uz neapgūto Sibīriju. Šādā ekonomiskajā emigrācijā pēc solītās brīvās zemes devās latviešu tūkstoši. “Sibīrijā nonākot, viņi saņēma tiem laikiem pat ļoti labu naudu,” saka Rogusalu pēctece Irina. Latviešu celtajā ciemā jaunās paaudzes Rogusaliem dzimst bērni, meitiņa Emma pasaulē nāca 1917. gada februārī. Viņa uzauga kā īstena latviete un ciemā beidza latviešu veidotu skolu. Par liktenīgāko latvietei Emmai kļūst 1937. gads. Gada sākumā viņa svinēja kāzas ar Benediktu Dolginu, bet tūlīt pat sākās latviešu vīriešu, arī Emmas brālēnu sodīšana ar nāvi. Arestēja arī Benediktu, un viņš pazuda bez pēdām. Tā paša gada rudenī Emma sagaidīja meitas Veltas nākšanu pasaulē. Tikai latviešu uzceltā pasaule Sibīrijā tika saplosīta, un Velta jau mazotnē bija jāsūta skolās ārpus latviešu ciema.

Līdz ar 1937. gadu latviešu pasaule Sibīrijā saruka. Tagad, pēc 80 gadiem, Irina ar saviem tēvočiem latviešu ciemu vietas meklē un atrod ar grūtībām. Atvadoties no Cēsīm, jaunā Latvijas pilsone apsolīja Cēsu vēsturniekus sagaidīt ciemos Krasnojarskā, kā jau ierasts, bet šoreiz palīdzēt atrast un aizvest Krasnojarskas apgabalā uz vietu, kur 20. gadsimta sākumā atradās ciems Vendene.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi