Jaunpiebaldzēnu Biezo ģimenē skaitlis 18 ir zīmīgs. Lūsija un Jānis šajā datumā apprecējās, Jānim un meitai Inai ir dzimšanas diena. “Dzimšanas diena ir katram, bet man 18.novembrī. Iznāk mazāk svētku nekā citiem. Un vēl vārda diena Jāņos,” ar smaidu saka Jānis Biezais un piebilst, kādreiz gan Jāņi, gan 18.novembris bija datumi, kuros svinēt bija liegts.
“Jāņus tā nekontrolēja, tāpat visi līgoja. Dzīvoju Jaunpiebalgas centrā daudzdzīvokļu mājā, svinējām manu dzimšanas dienu, ieradās milicija, bija jāuzrāda pase, ka tiešām man dzimšanas diena, nevis svinam ko citu. Tajā dienā jau katra saiešana tika uzmanīta,” atmiņās kavējas jaunpiebaldzēns.
Ģimenē par to, ka 18.novembris ir kāds īpašs datums Latvijai, visi zinājuši, bet par to netika runāts. “Arī tagad svinam manu dzimšanas dienu. Ja dzīvotu pilsētā, droši vien būtu citādāk – salūts, dažādi pasākumi,” bilst Jānis. Uz viņa dzimšanas dienu atbrauks meitas ģimene un pie vecvecākiem ciemosies tik gaidītie mazbērni.
Jānis Biezais visu mūžu bijis mežsargs. Arī tagad darbs ar to saistīts, kaut jau pensijā. Par to, kā pēdējās desmitgadēs mainījusies mežsaimniecība, bijušais mežsargs ir pikts: “Viss tagad šķiet izdarīts tā, kā kādam izdevīgi, kā kādam izdevīgāk dzīvot. Kad pēc studijām sāku strādāt, biju lepns, jo mežsaimniecība Latvijā bija ļoti augstā līmenī. Mežs prasa atpakaļ. Tam jādod, tas jākopj, lai kaut kas izaugtu. 90.gadu beigās biju Zviedrijā, tur, lai būtu īpašumā mežs, jābūt mežsaimnieka izglītībai, kaut pusgada kursi jābeidz. Mežs ir jāpazīst. Kopju jaunaudzes, redzu apgrauztas apses, kas tur izaugs,” domās dalās pensionētais mežsargs un klusi piebilst: “Vēl izskatās, ka mums mežu daudz, bet tas ir tikai karkass, kad ieej iekšā, viss ir izplūkāts, satura nav.”
Varētu jau atpūsties pensijā, bet Jānis atzīst, ka ar valsts piešķirto naudu nevar atļauties darīt to, kas sirdij tuvs. Viņš ir orientierists. Un tas nav tikai vaļasprieks, ar orientēšanās sportu viņš nodarbojas nopietni. Jaunpiebaldzēna Jāņa Biezā vārds lasāms pasaules un Eiropas čempionātu dalībnieku sarakstos. Pirms trim gadiem ieguvis 2.vietu pasaules čempionātā, bijis Eiropas čempions savā vecuma grupā. Kad strādāja, ieguva godalgotas vietas Meža darbinieku Eiropas čempionātos. ” Tas ir sports, kuram sevi jāvelta,” uzsver Jānis, kurš 20 gadus ir aktīvs orientierists. Francija, Šveice, Slovākija un daudzas valstis, var teikt, izskrietas un tā iepazītas.
Pirms tam Jānis Biezais bija labs dambretists, viens no vadošajiem Cēsu rajonā, un aizstāvēja tā godu izlasē. “Spēlējot dambreti, par daudz sēdēšanas, gribējās arī brīvajā laikā būt dabā. Mežus pazīstu, vajadzēja vairāk kustēties, tā arī sāku,” pastāsta Jānis un atgādina: “Ja grib nodarboties ar orientēšanos, kaut kur aizbraukt, vajag līdzekļus. Kad ir pensija un darbs, tad varu atļauties.”
Latvijas dzimšanas diena – 18.novembris – ir dzimšanas diena arī 11 jaunpiebaldzēniem. Katrai paaudzei gadu gaitā sakrātas un izdzīvotas citas atmiņas, savi stāsti. Citus šīs dienas jubilāru stāstus (par jaunpiebaldzietēm Laimu Kazerovsku un Veltu Ivanovu) lasiet laikrakstā “Druva” 17. novembra numurā.
Komentāri