Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Vai varēs cirst tievākus kokus

Monika Sproģe
23:00
26.06.2017
14
Mg 9337 1

Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta “Noteikumos par koku ciršanu mežā”. Latvijas Ornitologu biedrība (LOB) bažījās, ka šādi grozījumi varētu novest pie pastiprinātas Latvijas mežu izciršanas. Īsumā runa ir par galvenās cirtes caurmēra samazināšanu -atļauju cirst kailcirtē tievākus kokus nekā līdz šim un kailciršu atļaušanu piejūras priežu mežos, kur tās līdz šim bija aizliegtas.

Noteikumu grozījumu projekta izstrādē iesaistījās meža nozares nevalstiskās institūcijas – Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Lat­vi­jas Kokrūpniecības federācija. Par noteikumu projektu tika organizēts informatīvs seminārs meža nozares interešu grupām un dabas aizsardzības jomas nevalstiskajām organizācijām. Daļa no iesaistītajām pusēm izmaiņas noteikumos gaida un atbalsta, bet daļa, paredzot masveida koku izciršanu, pauž, ka mežzinātnieku aprēķini, kas izmantoti kā arguments galvenās cirtes caurmēra samazināšanai, balstīti tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, tāpēc grozījumus likumā vērtē kā aprēķinu, ļaunprātīgu rīcību, meliem un tuvredzību.

LOB valdes priekšsēdētājs Vies­turs Ķerus savā blogā atzīst: “Pa­ma­tojot grozījumu veikšanu, analizēti tikai privātie meži, bet, ņemot vērā to, ka likums visiem viens, mainīsies arī valsts mežu ap­saimniekošana. Ietekmi uz valsts mežiem Zem­ko­pības ministrija nav vērtējusi, taču skaidrs, ka, samazinot kritērijus mežu ciršanai, nākamajos desmit gados palielināsies mež­izstrādes apjomi, pieaugs kailciršu platības un, ņemot vērā to, ka mežizstrāde šobrīd atļauta arī putnu ligzdošanas laikā, bojā ies vēl lielāks putnu ligzdu skaits. Šobrīd biedrība vāc parakstus, lai panāktu mežizstrādes pārtraukumu no aprīļa līdz jūnijam.

Mums nemitīgi tiek apgalvots, ka Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, tātad tā, lai resursu pietiktu arī nākamajām paaudzēm. Ja tā tiešām ir, nav nekāda pamata mainīt ciršanas noteikumus un intensificēt mežu izciršanu. Ja tā nav, tad meža nozares priekšstāvjiem būtu jāatzīst, ka tie līdz šim sabiedrībai melojuši.

Galvenās cirtes caurmēra samazināšana faktiski nozīmē vecuma, kādā mežu atļauts nocirst, pazemināšanu, jo grozījumos paredzēto izmēru koki sasniegs pirms noteiktā ciršanas vecuma. Piemē­ram, lai melnā dzilna izkaltu dobumu, tai nepieciešams koks vismaz 38 cm diametrā, taču plānotie grozījumi paredz tādu priežu izciršanu, kuras sasniegušas vien 30 cm diametru.”

Amatas novadā, Skujenes pagastā, “Kalna Gaviešu” saimnieks un meža īpašnieks Ziedo­nis Vilciņš strādā pēc “mūžīgā me­ža” koncepcijas un saka, ka grozījumu pieņemšana nesola lielu mežizstrādi privātā sektorā, jo privātie meži izcirsti tik rūpīgi, ka dažviet nav saudzēti arī koki, kuri milimetrs milimetrā balansēja uz atļaujas robežas, tādēļ masveida mežizstrāde esot maz ticama.

Taču Z. Vilciņš uzsver, ka skatoties uz Eiropas tirgus precēm, lielākā daļa koka izstrādājumu ir līmēti no maziem gabaliņiem, tāpēc kokrūpniekiem šādi grozījumi ir izdevīgi. “Arī man kā meža īpašniekam jaunie grozījumi varētu nākt par labu, jo orientējos uz vecākiem, tātad kokiem ar samērā lielu diametru, un, ilgtermiņā raugoties, es tirgum spēšu piedāvāt to, ko citi vairs nevarēs, tā apsvēruma dēļ, ka resno koku vienkārši nebūs. Taču tuvākajos desmit gados kokmateriālu piedāvājums varētu palielināties sakarā ar to, ka varēs zāģēt tievākus kokus, bet cena kritīsies.

Domāju, šajos grozījumos visvairāk ieinteresēta akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM), jo pēc grozījumu apstiprināšanas Saeimā uzņēmums varētu gūt iztrūkstošo peļņu. Tomēr jāpatur prātā, ka no LVM būtiski pildās valsts kase. Sekojot līdzi problēmām veselības un izglītības nozarē, saprotams, ka valdībai kaut kur līdzekļi jāatrod, tāpēc, lai kādus iebildumus neceltu biedrības, visticamāk, grozījumus pieņems.

Runājot par ornitologiem, gribas teikt, ka dažbrīd viņi ir pārlieku lieli maksimālisti, jo uzskata, ka no aprīļa līdz jūnijam vispār mežā ar zāģi iet nedrīkst, taču jāaizdomājas, ka tas ir gada ceturksnis, kura laikā ārkārtīgi dārga tehnika un mežizstrādē nodarbinātie sēž dīkstāvē. Neviens profesionāls mežizstrādes uzņēmums Latvijā nav tik bagāts, lai atļautos tik ilgu dīkstāvi,” saka mežsaimnieks.

Zemkopības ministrijas Mežu departamenta pārstāvis Nor­munds Strūve pauž, ka līdz ar jauno regulējumu prasība atstāt pēc ciršanas noteiktu koku skaitu nemainās, tāpat netiks mainīta maksimālā cirsmas platība. “Ru­na ir par trijām koku sugām – egli, priedi un bērzu -, kā arī par auglīgajiem mežu augšanas apstākļu tipiem, kas sadalīti bonitātēs. Dia­metrs, atbilstoši kuram drīks­tēs cirst tievākus kokus nekā līdz šim, mazinās vienu līdz piecus centimetrus, kā kurai sugai,” sacīja N.Strūve. Viņš nedomā, ka grozījumu dēļ varētu būt intensīvāka ciršana, jo grozījumi neskar citus parametrus, kas pēc būtības veicina lielāku ciršanas apjomu.

N. Strūve arī pauda, ka grozījumi ļaus meža īpašniekiem efektīvāk izmantot meža zemi, viņiem būtu lielākas iespējas un arī pienākumi, jo plānots grozīt arī meža atjaunošanas noteikumus, nosakot pienākumus atjaunot mežu ar selekcionēto stādāmo materi­ālu.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvja, mežsaimnieka Ed­gara Dupuža ieskatā šie grozījumi nozari sakārtos un intensīvāka mežu izciršana tādēļ nenotikšot.

2017. gada pirmo ceturksni LVM noslēdza ar 16,4 miljonu eiro peļņu. Salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, peļņa ir par 1,2 miljoniem eiro jeb 7% mazāka. Lai arī ieņēmumi šī gada pirmajos trijos mēnešos pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmeni, ir palielinājušās arī uzņēmuma izmaksas, ko galvenokārt ietekmējusi augstāka degvielas cena. Šā gada pirmajos trijos mēnešos realizēti 1,20 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu un 0,12 miljoni kubikmetru augošu koku. Akciju sabiedrība valsts budžetā gadā iemaksā 79,7 miljonus eiro un nodrošina 6200 darbavietas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
20

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
34

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
158

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
424
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
6
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi