Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Veikta vācu karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšana

Jānis Gabrāns
23:00
18.08.2017
42
Vacukapi Indarsfoto

Pēdējās nedēļās cēsnieki pamanīja lielāku rosību Vācu kapos tajās apbedījumu vietās, kur zemē guldīti 2.pasaules karā kritušie vācu karavīri. Tur veikta kapos apglabāto vācu karavīru mirstīgo atlieku ekshumācija, lai pēc izpētes darbu veikšanas tās pārapbedītu Vācu karavīru Beberbeķu kapos.

Kā zināms, kritušie vācu ka­ravīri guldīti divos atsevišķos kapulaukos, 1941.gadā kritušie apbedīti pie vecās Cēsu Vācu draudzes kapsētas galvenās ieejas no Kungu ielas, bet tālāk atradās 1944. gadā kritušo vācu karavīru apbedījumi. Tur pirms 20 gadiem tika izveidota arī piemiņas vieta ar centrālo krustu, 12 mazākiem krustiem un informācijas plāks­nēm ar kritušo uzvārdiem. Zi­nāms, ka pirmie kritušie vācu karavīri šajos kapos apbedīti 1941. gada jūlijā, pēdējie 1944. gada septembrī.

Tagad abu kapulauku teritorija nolīdzināta, tiks iesēta zāle, tikai liels granīta krusts, kas atrodas vietā, kur bija apglabāti 1941.gadā kritušie karavīri, vēstīs, ka te bijuši 2.pasaules kara apbedījumi.

Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš stāsta, ka šī darbība notikusi, pamatojoties uz Latvijas – Vācijas starpvalstu līgumu, darbi saskaņoti ar Cēsu novada pašvaldību. Vācu kara kapu kopšanas tautas apvienība, kas rūpējas par savu tautiešu piemiņas vietu uzturēšanu, izstrādāja projektu, tika izsludināts konkurss par pārapbedīšanas darbu veikšanu.

“Vācu puse paudusi, ka viņi vēlas, lai 2.pasaules karā kritušo karavīru mirstīgās atliekas būtu apglabātas vienkopus, lai gan savulaik viņi ieguldīja zināmus līdzekļus piemiņas vietu izveidē gan Cēsīs, gan citviet. Šobrīd Latvijā izveidotas trīs kapsētas, uz kurām tiek pārapbedītas karavīru atliekas no jau zināmiem kapiem, kā arī viņu mirstīgas atliekas, kas atrastas citviet – mežos, ceļmalās. Šāda vienotu apbedījumu izveide atvieglo vācu pusei kapu uzturēšanu un kopšanu,” stāsta A. Āboltiņš.

Šādi vācu karavīru kapi Kurze­mē ierīkoti Saldū, bet Latgalē – Daugavpilī. Vācu karavīru kapi Beberbeķos pie Piņķiem atklāti pirms desmit gadiem, un tajos no visiem Latvijas centrālajiem rajoniem un Vidzemes tiek pārapbedīti 2.pasaules karā kritušie vācu karavīri.

A.Āboltiņš stāsta, ka pirms mirs­tīgo atlieku guldīšanas zemē tiks veikta rūpīga to identifikācija, iegūto datu salīdzināšana ar abu pušu rīcībā esošo informāciju: “Pēc Vācijas puses arhīvu datiem bija zināms, ka Cēsīs apglabāti 376 kri­tušie vācu karavīri un arī latvieši, kuri karoja vācu pusē. Ta­gad, kad notiek mirstīgo atlieku izcelšana un izmeklēšana, skaits izrādās lielāks. Tagad vēlreiz vācu puses pārapbedīšanas speciālisti pēc identifikācijas žetoniem un viņu rīcībā esošajiem sarakstiem veiks salīdzināšanu un precizēšanu.”

Iespējams, tiks identificēti kādi no tiem kritušajiem karavīriem, ku­ri līdz šim skaitījās bez vēsts pazuduši, kas ļaus kādai ģimenei beidzot, pēc vairāk nekā 70 gadiem, uzzināt, kur atdusas viņu senči.

Mirušo atlieku izcelšana Vācu kapos paveikta, vēl jāveic pēdējie labiekārtošanas darbi šajās teritorijās. Atmiņai paliks viens granīta krusts. A.Āboltiņš norāda, ka pēc mirstīgo atlieku identifikācijas pie krusta tiks uzstādīta plāksne, kas vēstīs, cik karavīru te savulaik apbedīts un ka veikta viņu pārapbedīšana Beberbeķu kapos.

Uz Beberbeķiem pārvestas arī plāksnes ar kritušo vārdiem, uzvārdiem un pārējie piemiņas krus­ti. Turpmāk abos Cēsu kapulaukos zaļos zāle un novada paš­valdībai būs jārūpējas par tās pļau­šanu.

Ļaužu sarunās izskanējis, ka pār­apbedīšana veikta, jo Vācu kapi nekad nav pārāk kopti, zināms personu loks tur mīl tukšot kādu stiprāka dzēriena pudeli, dažs pat pamanās izgāzt atkritumus. Savu­laik no vandaļu darbības cietuši vācu karavīru piemiņai uzstādītie krusti, tika apgāzta arī viena no piemiņas plāksnēm, uz kuras rakstīti apglabāto vārdi un uzvārdi.

Šādu apgalvojumu noraida gan A. Āboltiņš, gan Cēsu novada paš­valdības Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots. Viņš atzīst, ka šis pilsētai nav ne ieguvums, ne zaudējums, vienkārši jā­pieņem kā fakts, kas notiek: “Ne­lieg­simies, ka cilvēki šos kapus izmanto arī darbībām, kurām tur nebūtu jānotiek, bet tas nav iemesls, kāpēc veikta pārapbedīšana.”

Saprotams, ka vācu karavīru mirstīgo atlieku pārvešana nemainīs zināmas sabiedrības daļas attieksmi un kapsētā tāpat turpināsies iedzeršana, piedrazošana, nav izslēgts pa kādam vandalisma aktam. Bet tāda ir visu Cēsu slēgto kapu problēma. Stipro dzērienu cienītāji uzturas arī Lejas kapos, Lauciņu kapos, un to izskaust ir ļoti sarežģīti. Visos kapos nav iespējams uzstādīt videonovērošanu vai nolikt policijas posteni.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi