Pagājušajā nedēļā traģisks negadījums notika Raunā. 25.septembrī ar velosipēdu no skeitparka rampas kritis 2006.gadā dzimis zēns, kurš no gūtajām traumām pēc dažām dienām slimnīcā
mira.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) “Druvai” stāstīja, ka mediķi notikuma vietā nav redzējuši ķiveri, tādēļ secinājuši, ka bērnam tās, visticamāk, nav bijis galvā. Tā šajā negadījumā, iespējams, būtu samazinājusi gūto traumu apmēru.
Ik pa brīdim publiskajā telpā izskan ziņas par negadījumiem skeitparkos, pagājušajā nedēļā arī Cēsīs kritienu no rampas piedzīvoja kāds septiņus gadus vecs zēns, kurš krita, braucot ar skrejriteni. Šim zēnam ķivere bijusi, taču arī viņš ievietots slimnīcā, jo guvis galvas un plaukstas ievainojumus.
Pēc šādiem notikumiem sabiedrībā uzvirmo diskusijas, kurš par ko atbildīgs. NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka “Druvai” norādījusi, ka vecāki ir atbildīgi par bērna nodarbēm brīvajā laikā, viņu pienākums rūpēties, lai bērniem, kas izmanto skeitparkus, velotrases, galvā būtu ķivere.
Ir skaidrs, ka vienmēr un visur klāt piestāvēt nevar, un droši vien nebūtu pareizi, ja pēc šādiem negadījumiem drošībai skeitparkos noteiktu papildu drošības prasības. Kaut vai tāpēc, ka traumas gūt var arī, rotaļājoties pagalmos, kur bieži vien joprojām ir padomju infrastruktūra, traumas var gūt, kāpjot kokos, braucot ar riteni pa ielu, ceļu, meža taku.
“Druva” sazinājās ar novadiem, kuros ierīkoti skeitparki, lai noskaidrotu, vai tiek sekots drošības situācijai, vai tiek uzraudzīts, kas notiek šajās aktīvās atpūtas zonās.
Raunas novada pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa – Sivko atzīst, ka šis ir traģisks notikums, un izsaka visdziļāko līdzjūtību zēna tuviniekiem. Taču viņa norāda, ka pašvaldības rīcībā esošā informācija vēsta – bojā gājušais zēns nav izmantojis skeitparka infrastruktūru. Tā ir neveiksmīga apstākļu sakritība.
“Atzīstam, ka skeitparks nav jauns, tas būvēts pirms septiņiem gadiem. Katru pavasari to apsekojam, arī šajā, kad tika identificētas nelielas tehniskās problēmas, bet tās nav braucamajās virsmās. Pieaicinājām skeitparka būvniekus, kuri veica apsekošanu, vienojāmies, ka viņi sagatavos tāmi veicamajiem darbiem un, tiklīdz būs pabeiguši citu objektu, ķersies pie darba mūsu skeitparkā,” stāsta L. Zūdiņa – Sivko.
Viņa arī pavēstīja, ka pēc šī negadījuma skeitparks apmeklētājiem slēgts, uzstādītas informatīvās zīmes, ka pagaidām to izmantot nedrīkst. Pie teritorijas ir norādes par nepieciešamību lietot ķiveres, par drošības noteikumu ievērošanu, bet, pirmkārt, pašvaldība nevar nolikt sargu, kas visu laiku uzmana šo vietu, otrkārt, nereti šīs zīmes vienkārši pazūdot.
“Manuprāt, tā ir vecāku un katra paša braucēja atbildība. No traumu gūšanas neviens nevar būt pasargāts. Jebkurā vietā, jebkurā pašvaldībā, kur tiek veidota infrastruktūra, lai bērniem, jauniešiem ir iespēja aktīvi darboties, viņi var gūt traumas, jo katru objektu bērni izmanto tā, kā viņi grib. Manuprāt, vecākiem vairāk ar bērniem jārunā par drošību, jārāda priekšzīme. Bet, ja paši vecāki ar divriteņiem brauc bez ķiverēm, ko var prasīt no bērniem.
Skolā mācību gada sākumā vienmēr notiek sarunas par drošību, pēc šī traģiskā gadījuma atkal tiks runāts par drošību, pašu atbildību,” skaidro L. Zūdiņa – Sivko.
Cēsīs skeitparks izbūvēts pirms vairākiem gadiem, šogad jauno cēsnieku rīcībā nodots arī moderns, multifunkcionāls un visiem pieejams veloparks, kur var braukt ar velosipēdiem, skrituļslidām, skeitborda dēļiem, skrejriteņiem. Labos laika apstākļos var novērot, ka abās vietās braucēju netrūkst, asāku emociju cienītāji izvēlas skeitparku, citi apļo pa veloparku, un netrūkst tādu, kas brauc bez jebkāda drošības aprīkojuma. Puiši skaidro, ka viņi par sevi ir pārliecināti, bet ķiveres neesamība tikai dodot papildu sajūtas.
Cēsu novada pašvaldības sporta koordinatore Rasa Siliņa atzīst, ka neviens uz vietas situāciju nekontrolē, atbildība par bērniem līdz 18 gadiem jāuzņemas vecākiem, bet pēc tam katrs pats atbild par sevi.
“Par drošību tāda pati atbildība jāuzņemas arī uz ielas, māju pagalmos, jebkurā vietā. Abos parkos drošības noteikumi ir izvietoti, skeitparka konstrukcijas ir sertificētas. Var jau domāt par kādu kontrolētāju, bet tad jārada jauna štata vieta, turklāt tam jābūt cilvēkam, kuru respektēs, kurš spēs panākt, lai viņu klausa. Nav nozīmes nozīmēt dežurantu tikai tāpēc, ka vajag. Bet ar to jau nekas nebūs līdzēts, jo teritorijas ir atvērtas, tās var izmantot jebkurā diennakts laikā. Bīstama, galu galā, var būt jebkura vieta, jo pilsētā ir pamestas būves, kurās bērniem patīk uzturēties, spēlēties, tās taču ir bīstamākas par skeitparkiem, bet tās neviens nekontrolē,” norāda R. Siliņa.
Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Jēgers stāsta, ka pašvaldības policijas patruļa ik pa laikam ielūkojas skeitparkos, aizrādot jauniešiem par nepieciešamību lietot ķiveres. Abos laukumos ir videonovērošana, kas ļauj pakontrolēt situāciju.
“Iespējams, vecāki pārbauda, vai bērnam ir ķivere, bet jaunietis, nonākot skeitparkā, to noliek malā, jo tā ir stilīgāk. Kad piebraucam, viņš uzliek, bet kas notiek pēc tam? Visu laiku jau tur klāt būt nevaram,” saka M. Jēgers.
Priekuļu novadā skeitparks izveidots Liepas pagastā. Novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Mucenieks stāsta, ka policija cenšas kontrolēt situāciju, taču galvenā atbildība jāuzņemas vecākiem: “No savas puses darām, cik varam. Ja, braucot garām, redzam, ka kādam nav ķiveres, aizrādām. Situācijas ir dažādas, ir jaunieši, kuri lieto ķiveres, ir tādi, kuri nelieto. Uz Liepu braukuši puiši no Cēsīm, esam pateikuši – ja būs bez ķiverēm, nevarēs braukt, un pārsvarā teiktais tiek respektēts. Ja pamanām, ka rampās ir bojājumi, skeitparks tiek slēgts, viss salabots.”
Viņš norāda, ka šajā darbā ļoti noderīga ir videonovērošanas sistēma, kas pašvaldībā izveidota vietās, kur notiek cilvēku pulcēšanās, tas ļauj labāk kontrolēt situāciju. Arī skeitparkā tā uzlikta, un pašvaldības policijas darbinieki var ātrāk reaģēt uz tur notiekošo vai pēc redzētiem pārkāpumiem pārrunāt ar jauniešiem kārtības un drošības normu ievērošanu. G. Mucenieks norāda, ka arī šāds preventīvais darbs ir nepieciešams.
Skeitparks darbojas arī Līgatnes novadā pie Sporta centra. Centra vadītājs Viesturs Dumpis stāsta, ka top projekts modernam skeitparkam. Drošības situācija tiekot kontrolēta, bet visu nevar izkontrolēt, turklāt ne visi prasības ievērojot.
“Kamēr Sporta centrs darbojas, dežurants paseko, kas notiek skeitparkā, aizrādot tiem, kuri brauc bez ķiverēm, bet patiesībā jau piespiest tās lietot nevaram. Esmu runājis ar braucējiem par šo jautājumu, viņi saka, ka ķiveres nekad nav likuši un nedomā to darīt. Tie, kuri brauc skeitparkā, pārsvarā jau ir pilngadīgi, līdz ar to atbildīgi paši par sevi. Par bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, ir atbildīgi vecāki, viņiem jāsaprot, kur var laist bērnus, vai tas droši,” norāda V. Dumpis.
Līgatnes pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Siliņš stāsta, ka arī viņi situāciju šajā vietā kontrolē, bet teritorija atvērta, visu laiku tur klāt būt nav fiziski iespējams: “Cenšamies kontrolēt gan darbadienās, gan brīvdienās, gan vakaros, jo tur dažkārt uzrodas drifta meistari, jaunieši ar motorolleriem, kuri arī vēlas sevi apliecināt. Šis laukums vilina dažādu emociju meklētājus, bet vienmēr klāt nevaram būt.”
Viņš atzīst, ka novadā publiskās vietās ļoti derētu videonovērošanas kameras, ko vairākkārt esot rosinājis, taču šobrīd par tām neesot intereses.
“Tās noderētu arī šajā vietā, jo tā ir iespēja attālināti kontrolēt situāciju. Gandrīz visur videonovērošana ir, Līgatnē – nav,” piebilst U. Siliņš.
Visi minētie skeitparki ir atklātas teritorijas, tos var izmantot 24 stundas diennaktī, līdz ar to nav reāli runāt par kontroli, par dežurantiem, kas uzmanītu drošības noteikumu ievērošanu, taču arī tas pilnībā nepasargātu no traumām. Pie skeitparkiem ir izvietoti drošības noteikumi, bet tiem ir informējošs raksturs. Ceļu satiksmes noteikumos teikts, ka bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, braucot ar velosipēdu, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. Vai šī norma attiecas arī uz braukšanu skeitparkos? Pārsvarā jau gados jaunajiem braucējiem ķiveres ir, vecāki to uzmana, bet, sasniedzot pusaudža gadus, rodas vēlme “būt stilīgam” un braukt bez ķiverēm. Arī te svarīgs vecāku piemērs, ja viņi brauc bez ķiverēm, kā piespiest bērnu?
Varbūt risinājums ir Valmieras pieredze, kur pieņemti pašvaldības saistošie noteikumi “Par sabiedrisko kārtību un drošību Valmieras pilsētas pašvaldības aktīvās atpūtas objektos”. Tie paredz aizliegumus un pienākumus, kas sekmē arī drošu Valmieras skeitparka izmantošanu un sakārtotu vidi skeitparka apmeklētājiem. Tajos teikts, ka aizliegts izmantot skeitparka elementus aktīvai atpūtai bez ķiveres, roku un kāju aizsargiem. Balstoties uz šiem noteikumiem, var prasīt atbildību, sodīt pārkāpējus, bet tad skeitparkos un velotrasēs regulāri jāierodas pašvaldības policijai, kas var uzlikt sodu. Iespējams, regulāri veicot apsekošanu, brīdinot, piemērojot sodus, arī var panākt prasību ievērošanu, taču jāsaprot, ka arī tas nepasargās no traumām.
Komentāri