Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Reinis Lācis no Pārgaujas kļuvis par 21. gadsimta meistaru

Druva
19:02
12.10.2017
98
Laureati Ilze Reinis Margarita 1

Astoņi talantīgi amatnieki, noslēdzoties Swedbank projektam “Meistars 21. gadsimtā”, šonedēļ kļuvuši par meistariem ne tikai savā arodā, bet arī digitālajā vidē. Kā viens no projekta motivētākajiem un lielāko izaugsmi piedzīvojušajiem dalībniekiem apbalvots Reinis Lācis no Pārgaujas novada, kurš izgatavo unikāla dizaina koka paplātes. Projektā piedalījās arī izšuvēja Dace Zaharova no Cēsīm, portālu eDruva informēja Swedbank mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska un norādīja, ka dalībnieki trīs mēnešu garumā praktiskās nodarbībās apguva saziņai un savu izstrādājumu veiksmīgai pārdošanai nepieciešamās digitālās prasmes.

“Projekta gaitā kopā ar mentoriem mācījos, kā savu produkciju labāk popularizēt digitālajā vidē, kā rezultātā esmu izveidojis sev jaunu zīmolu “Lācis”. Pašam ļoti patīk un izskatās, ka patīk arī pircējiem! Pārliecinājos – lai augtu, jābūt atšķirīgam no citiem,” par sasniegto projektā stāsta koka apstrādes virtuozs Reinis Lācis. Viņš ikdienā strādā ar koku un darina paplātes ēdiena pasniegšanai, kā arī citus koka traukus. Pēdējā laikā sācis saņemt arī restorānu profesionāļu specpasūtījumus.

Savukārt izšuvēja Dace Zaharova no Cēsīm atzīst: “Šis projekts bija kārtīga “izkāpšana no komforta zonas”, protams, labā nozīmē. Tiesa, ceļš pa attīstības spirāli man aizņems vēl daudz laika, taču zinu, ka esmu uz pareizā ceļa. Liels prieks, ka esmu satikusi cilvēkus – gan iedvesmas cilvēkus, gan mentorus, gan bankas darbiniekus, gan arī pārējos meistarus. Esmu pārliecināta, ka šī nav mūsu pēdējā tikšanās reize!” Ikdienā Dace gatavo smalkas izšūtas rotas lietas, greznas somiņas, kaklarotas – visu, kas piestāv sievišķībai. Jaunākā aizraušanās Dacei ir baltu galdautu darināšana. “Ar simtiem dūrienu, es simtiem svētkus radu” – šāds ir Daces Zaharovas moto.

Vidzemi projektā pārstāvēja vēl četri meistari – rokdarbniece Margarita Muntaga no Ķekavas, ādas izstrādājumu meistars Reinis Rudzītis un šuvēja Margita Dravniece no Rīgas, kā arī tautas tērpu darinātāja Aivita Heniņa no Lielvārdes. Projekta lektori un mentori tautas amatu meistariem iemācījuši, kā padarīt savus darbus redzamus pēc iespējas plašākam pircēju lokam internetā un izcelt tos uz konkurentu fona, kā komunicēt ar pircējiem digitālajā vidē, kā izveidot savu internetveikalu mājaslapā un kā lietot mobilos norēķinu termināļus.

“Projekta centrā ir ideja, kā savienot tautas amatu meistaru tradicionālās prasmes ar digitālajām, lai meistari būtu konkurētspējīgi mūsdienu pasaulē, kur internets ir ienesis jaunus spēles noteikumus. “Meistars 21. gadsimtā” nav tikai stāsts par konkrētiem meistariem, bet latviskās meistarības mūsdienīgu pieejamību, iekļaušanos mūsu ikdienā, pieprasījumu pēc tās, latvisko meistarību kā mazā biznesa pamatu, kas sekmē tradīciju pārmantošanu,” stāsta Swedbank Dziesmu un deju svētku projekta vadītāja Adriāna Kauliņa.

Projektu “Meistars 21. gadsimtā” amatnieki noslēdza ar pārliecību, ka tradicionālā kultūra nevar pastāvēt, ignorējot mūsdienu attīstību. Meistari arī atzinuši, ka līdz ar projektu pasūtījumu apjoms audzis – vairāki no viņiem apsver iespējas paplašināties un savu hobiju vērst ikdienas peļņas avotā.

Projektam noslēdzoties, tika izraudzīti trīs tautas amatu meistari, kam apmācību procesā veicies vislabāk – tie ir Reinis Lācis, Margarita Muntaga un Ilze Vainovska. Dāvanā no projekta organizatoriem un Dziesmu un deju svētku lieldrauga Swedbank amatnieki saņēma planšetdatorus un mobilo norēķinu termināļus, lai turpmāk norēķini ar izstrādājumu pircējiem būtu vēl ērtāki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
13

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
149

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
417
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi