Cēsu puses kalnu trasēs ražo sniegu un uzņem slēpotājus, “Druva” uzzināja Žagarkalnā un Ozolkalnā.
“Izskatās, ziema šogad sākusies daudz stabilāk, kā tas bija pagājušajā gadā. Bijuši jau divi aukstuma viļņi, kuros esam varējuši sašaut pietiekami daudz sniega, lai atvērtu divas galvenās trases un daļu no iesācēju zonas. Pēdējos desmit gadus viss kalnu slēpošanas bizness balstās tikai u uz mākslīgo sniegu. Viss ir atkarīgs, cik jaudīgi ir sniega lielgabali un cik ilgi ir aukstuma periodi, kad temperatūra nokrītas zem mīnuss trim grādiem. Dabīgajam sniegam nu vairs ir tikai tik nozīmes, kā aicinošai ēdiena smaržai restorānā. Bet zinātāji jau saprot, ja ārā nav sniega, tas nenozīmē, ka trasēs tā nav,” “Druvai” atzīst Žagarkalna saimnieks Juris Žagars, piebilstot, ka šīs nedēļas sākumā atkal sāks šaut sniegu un Jaungada brīvdienās jau būs atvērtas vēl divas trases, papildu arī divi pacēlāji.
Arī Ģirts Kaļķis no Ozolkalna apstiprina, ka tur notiek darbs, atzīstot: “Pirmo (zaļo) trasi, pateicoties sniega ražotāju un traktoristu meistarībai, mums izdevās atvērt jau 26. decembrī. 29. un 30. decembrī trase slēgta, jo papildus ražojam sniegu brīvdienām, kad noteikti būs vaļā viena trase. Pašreizējās laika prognozes ļauj cerēt, ka ap Jauno gadu mums izdosies atvērt vēl bērnu kalnu un tad jau pamazām līdz 10. janvārim ceram atvērt arī pārējās trases.”
Runājot par apmeklētību J.Žagars teic: “ Labā ziņa ir tā, ka interese nav mazinājusies, kaut pagājušajā ziemā slēpošanai bija slikti laika apstākļi. Līdzko trasēs ir sniegs, tā kalnā ir pietiekami daudz slēpotāju un snoveru, lai varam strādāt rentabli. Labā ziņa arī ir tā, ka interese mācīties slēpot un snovot nekrītas. Joprojām mūsu slēpošanas skolā, kas ir lielākā un, iespējams, labākā Latvijā , klientu netrūkst gan bērnu, gan pieaugušo vidū. Ja ziema noturēsies stabila, tad varēsim saārstēt pagājušajā sezonā radušās ” finanšu brūces” un turpināt strādāt, kā jau 26 gadus pēc kārtas.”
Kā ziņo Latvijas plašsaziņas līdzekļi, arī citviet Vidzemē slēpošanas trases uzsākušas savu darbu.
“Pašreizējie mīnusi noteikti rada pozitīvas emocijas, taču gada griezumā situāciju vēl ir pāragri komentēt, jo arī pagājušo gadu mums izdevās atvērt kalnu decembra beigās, bet tad ilgstoša atkušņa dēļ, janvāra vidū to slēdzām līdz pat februārim. Tāpēc man līdzīgi kā lauksaimniekiem, bizness ir ļoti saistīts ar laikapstākļiem. Gribas teikt, ja cāļus skaita rudenī, tad kalni galus savelk pavasarī,” pagaidām piesardzīgi uz sezonu raugās Ģ. Kaļķis.
Komentāri