Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Vēsture sākas paša mājās

Sarmīte Feldmane
17:56
04.05.2021
1

Jau pierasts, ka Latvijā kalendārā atceres un tzīmējamo dienu ir vairāk nekā svētku. Savu vēsturi, arī drūmo, neaizmirstam. Par to runājam, stāstām nākamajām paaudzēm. Par to nepārtraukti strīdamies.

Tautai izšķirīgi brīži pēc gadiem vienmēr tiek vērtēti neviennozīmīgi. Gadu desmiti krājas, līdzi nesot gan aizmiršanu, gan jaunus faktus un nozīmības vērtējumu. Ne velti mūsu kalendārā ir Baltu vienības diena. 2000. gadā Latvijas un Lietuvas parlamenti nolēma, ka 22. septembris, diena, kad 1236. gadā notika Saules kauja un baltu ciltis pievārēja krustnešus, ir jāieraksta kalendāros. Tā tika izdarīts. Cik daudz mēs zinām par to laiku? Tautas vēsturisko atmiņu derētu atsvaidzināt.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Saeimas deputāti rosina veikt grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, 2.martu nosakot par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu. Izskanējis arī viedoklis, ka tas varētu būt 17.marts, jo 1944.gada 17.martā profesora Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas neatkarības faktiska atjaunošana un pausta pārliecība, ka Latvijas valsts un tās Satversme juridiski turpina pastāvēt, neraugoties uz nacistiskās Vācijas okupāciju.

Politiķi uzsver, ka, pieminot latviešu tautas pretošanos padomju okupācijas varai 50 gadu garumā, ir vienlīdz svarīgi atbilstoši novērtēt kā nevardarbīgo, tā arī bruņoto pretošanos. Gan padomju varas gados, kad to objektīvi pētīt vispār nebija iespējams, gan arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas tieši bruņotā nacionālā pretošanās joprojām netiek pienācīgi novērtēta un pētīta. Naci­onālās apvienības deputātu ieskatā nozīmīgākā nacionālo partizānu kauja 1945.gada 2.– 3.martā notika Viļakas apriņķa Stompaku purva salās, to atzīstot par lielāko kauju Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē. Tiek norādīts, ka ap 350 Latgales mežabrāļu izcīnīja smagu kauju ar uzbrūkošā čekas karaspēka skaitlisko pārspēku, paliekot nesakauti, bet organizēti atkāpjoties, izvairījās no drau­došā aplenkuma un papildu zaudējumiem. Tāpēc par Naci­onālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu jānosaka Stom­paku kaujas datums “kā latviešu tautas neapstrīdamas varonības un nepārprotamas valsts gribas apliecinājums”, uzsver deputāti.

Par Nacionālās pretošanās atceres dienas datumu būs jāizlemj Saeimai. Tad redzēsim, vai kalendārā būs par vienu atzīmējamu dienu vairāk. Taču ieraksts kalendārā varbūt kādam liks uzdot jautājumu – kas tā par dienu, kāpēc. Vai būs atbildes, vēstures notikumu skaidrojumi? Kā par to stāstīs, kā cilvēku prātos, tad arī sirdīs iedzīvinās nacionālo partizānu pretošanos? Pagājuši vairāk nekā 30 gadi, kopš varam runāt par savas tautas vēsturi, likteni, ko lēma un uzspieda svešas varas, taču, kā pieņemts teikt, publiskajā telpā atrodami vien atsevišķi informācijas, faktu, stāstu zibšņi. Tie ir daļa no gadsimtu biezās vēstures grāmatas. Varbūt tāpēc pazūd?

14.jūnijā aprit 80 gadu kopš 1941. gada Latvijas iedzīvotāju masu deportācijām. Ik gadu pagastos un pilsētās notiek atceres pasākumi. Vēl pirms dažām vasarām tā bija arī 1941.gadā izsūtīto tikšanās. Nu jau viņu pulks palicis pavisam mazs. Viņu pārdzīvojumu stāsti pierakstīti, glabājas vietējos muzejos, bibliotēkās. Netiek aizmirsti. Un vismaz reizi gadā, deportāciju gadadienā, tiek pārlasīti, lai pastāstītu tiem, kuri atceres brīdī piedalās pirmoreiz. Šie piemiņas pasākumi it visur vienmēr bijuši skumji, bet sirsnīgi un reizē devuši cerību par nākotni, mudinot būt stipriem un uzdrošināties. Šie pasākumi vienmēr bijuši klusi, mierpilni un gaiši. Sa­vējo pieminēšanai nevajag skaļumu. Tāda ir ne viena vien pārliecība.

Šovasar būs citādāk. Pieminot Latvijas iedzīvotāju pirmās masu deportācijas 80. gadadienu, vienlaikus visā valstī notiks 1941. gadā izsūtīto iedzīvotāju vārdu lasījumi. Pašvaldības saņēmušas instrukcijas, kā vārdi lasāmi, vispirms vārds, tad uzvārds, mājas, ja izsūtīta ģimene – vispirms mājvārds. Valsts prezidents Egils Levits norādījis, ka cilvēka vārdam un uzvārdam ir unikāla nozīme. Tā ir daļa no personības. “Ja mēs pieminēsim šos visus vārdus, mēs atcerēsimies arī konkrētos cilvēkus,” uzsvēris prezidents. Pasākuma “Aizvestie. Neaizmir­stie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” idejas autore ir Sandra Kalniete. Arī viņa uzsver, ka nav nekā personīgāka un individuālāka par cilvēka vārdu un uzvārdu, jo tas pavada ikvienu no dzimšanas līdz nāves brīdim. Tas turpina pastāvēt līdz laiku aizlaikiem vēstures annālēs. “Ikviens izsūtītais ir pelnījis, lai viņš nebūtu tikai sīka vienība kādā lielākā, apkopojošā skaitlī,” sacījusi S.Kalniete.

Lasījumu no katras pašvaldības straumēs sabiedrisko mediju portālā “LSM.lv” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā. Būs digitāla karte, kurā ievietos piemiņas pasākumu videomateriālus, datus un stāstus par izsūtītajiem, tā palīdzot aptvert deportāciju apmērus un sekas. Mūsdie­nīgi. Tikai… vai nepazudīs tas, par ko aizvien vairāk runā – vietējā identitāte, katra pagasta, vietējo cilvēku vairāk nekā 30 gadu iedibinātā tradīcija? Vai lasījumā nezudīs personiskais?

Un vēl – Vislatvijas pasākums plkst. 11. Nezinām vēl, cik cilvēku varēs pulcēties, bet šajā dienas stundā piedalīties var tikai rīkotāji un tie, kam nav jābūt darbā. Skolēni jau būs vasaras brīvlaikā.

Vārdi izskanēs Latvijā, internets pārraidīs pasaulei… Taču vissvarīgāk ir katram pašam neaizmirst dzimtas, kaimiņu, pagasta vēsturi. Tad svešs nebūs arī Lat­vijas noietais ceļš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
43

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
65

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
40
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi