Trešdiena, 8. maijs
Vārda dienas: Staņislavs, Staņislava, Stefānija

Svētki un zobu sāpes

Druva
23:00
16.05.2006
5

3. maijā man neciešami sāka sāpēt zobs. 4. maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena – svētki, un zobārsti nestrādā. Sapratu, ka jāgaida vēl viena diena. Nakti uz 5. maiju pārlaidu pusnemaņā. Tā kā no sāpēm gulēt nevarēju, jo vairs nelīdzēja arī pretsāpju līdzekļi, studēju telefona grāmatu un skaitīju zobārstniecības kabinetus Cēsīs. Sanāca veseli pieci. Telefona numurus sarakstīju uz lapiņas, lai no rīta zvanītu visiem pēc kārtas un uzzinātu, kur man palīdzēs tikt vaļā no šausmīgajām mocībām. Zvani nelīdzēja, man visur atteica. Sapratu, ka jāiet personīgi. Sāku apstaigāt visus

pēc kārtas. Visur satraukti atbildēja: „Ko jūs iedomājaties, pieņemam tikai uz pierakstu!” Zobārstiem atbildēju: „Ja es būtu gaišreģe, rindā pierakstītos jau mēnesi iepriekš.” Nokļuvu līdz zobārstniecības kabinetam „Dens”. Tur man piedāvāja palīdzību meklēt Rīgā. Iedomājos, kā, autobusā braucot, sāpētu mans nelaimīgais zobs un kā es meklētu zobārstus galvaspilsētā, pat īsti nezinot, kur tie atrodas. Pietūkušo vaigu turēdama, metos lejā uz Gaujas ielas zobārstniecības kabinetu „Smaids”. Tur strādāja divas zobārstes, bet man atkal atteica – pieņemt nevarot. Tā kā visus zobārstniecības kabinetus, kas 5. maijā strādāja, biju apstaigājusi, man vairs nebija kurp iet. Apzinājos, ka priekšā vēl vairākas brīvdienas, tādēļ “Smaida” darbiniecēm pateicu, ka prom neiešu, sēdēšu te visu dienu, līdz apkalpots būs pēdējais rindā pierakstītais pacients, varbūt ārsti tomēr man atlicinās pusstundu laika, lai izrautu sāpošo zobu. Darbiniece, kas strādāja reģistratūrā, divas reizes gāja zobārsti lūgties, bet viņa tikai atcirta, ka neesot laika. Pēc kāda laika ārsti uz minūtēm divdesmit vispār kaut kur pazuda. Laikam aizgāja dzert kafiju. Gaidot nosēdēju vairāk nekā divarpus stundas, līdz zobārsta kabineta durvīs parādījās kāda sieviete un ar tādu kā skepsi pajautāja: “Vai tas sāpošais zobs arī te vēl ir?”

Beidzot tomēr man zobu izrāva. Tas nu bija paveikts, bet tālāk notika cits brīnums. Zobu man izrāva par sešiem latiem, bet zāles izrakstīja par divpadsmit. Aptiekā man atzina, ka visas izrakstītās man nemaz nevajag. Zāles nopirku tikai par sešiem latiem. Nezinu, kas tās bija par antibiotikām. Aptiekāre teica, ka dienā varot dzert ne vairāk kā divas kapsulas, savukārt zobārsts man izrakstīja trīs dienā. Pirmajā dienā tomēr nolēmu darīt, kā zobārsts norādījis – izdzēru trīs. Naktī man sākās tādas sirdsklauves, ka sēdēju ar telefonu rokās domādama, ka kuru katru brīdi būs jāzvana ātrajai palīdzībai…

Pēc tam tās zāles nedzēru vispār, un izrautā zoba vieta tāpat sadzija bez problēmām. Tāpēc gribu ieteikt, ja tuvojas svētki ar vairākām brīvām dienām, noteikti pierakstieties pie zobārsta, jo neviens nezinām, kurā brīdī zobi izdomās sāpēt. Pierakstījusi Valda Rozenberga

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
26

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
23

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
19

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
41

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
21
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
39
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi