Ceturtdiena, 19. septembris
Vārda dienas: Liesma, Elita, Alita
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Svētki un zobu sāpes

Druva
23:00
16.05.2006
11

3. maijā man neciešami sāka sāpēt zobs. 4. maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena – svētki, un zobārsti nestrādā. Sapratu, ka jāgaida vēl viena diena. Nakti uz 5. maiju pārlaidu pusnemaņā. Tā kā no sāpēm gulēt nevarēju, jo vairs nelīdzēja arī pretsāpju līdzekļi, studēju telefona grāmatu un skaitīju zobārstniecības kabinetus Cēsīs. Sanāca veseli pieci. Telefona numurus sarakstīju uz lapiņas, lai no rīta zvanītu visiem pēc kārtas un uzzinātu, kur man palīdzēs tikt vaļā no šausmīgajām mocībām. Zvani nelīdzēja, man visur atteica. Sapratu, ka jāiet personīgi. Sāku apstaigāt visus

pēc kārtas. Visur satraukti atbildēja: „Ko jūs iedomājaties, pieņemam tikai uz pierakstu!” Zobārstiem atbildēju: „Ja es būtu gaišreģe, rindā pierakstītos jau mēnesi iepriekš.” Nokļuvu līdz zobārstniecības kabinetam „Dens”. Tur man piedāvāja palīdzību meklēt Rīgā. Iedomājos, kā, autobusā braucot, sāpētu mans nelaimīgais zobs un kā es meklētu zobārstus galvaspilsētā, pat īsti nezinot, kur tie atrodas. Pietūkušo vaigu turēdama, metos lejā uz Gaujas ielas zobārstniecības kabinetu „Smaids”. Tur strādāja divas zobārstes, bet man atkal atteica – pieņemt nevarot. Tā kā visus zobārstniecības kabinetus, kas 5. maijā strādāja, biju apstaigājusi, man vairs nebija kurp iet. Apzinājos, ka priekšā vēl vairākas brīvdienas, tādēļ “Smaida” darbiniecēm pateicu, ka prom neiešu, sēdēšu te visu dienu, līdz apkalpots būs pēdējais rindā pierakstītais pacients, varbūt ārsti tomēr man atlicinās pusstundu laika, lai izrautu sāpošo zobu. Darbiniece, kas strādāja reģistratūrā, divas reizes gāja zobārsti lūgties, bet viņa tikai atcirta, ka neesot laika. Pēc kāda laika ārsti uz minūtēm divdesmit vispār kaut kur pazuda. Laikam aizgāja dzert kafiju. Gaidot nosēdēju vairāk nekā divarpus stundas, līdz zobārsta kabineta durvīs parādījās kāda sieviete un ar tādu kā skepsi pajautāja: “Vai tas sāpošais zobs arī te vēl ir?”

Beidzot tomēr man zobu izrāva. Tas nu bija paveikts, bet tālāk notika cits brīnums. Zobu man izrāva par sešiem latiem, bet zāles izrakstīja par divpadsmit. Aptiekā man atzina, ka visas izrakstītās man nemaz nevajag. Zāles nopirku tikai par sešiem latiem. Nezinu, kas tās bija par antibiotikām. Aptiekāre teica, ka dienā varot dzert ne vairāk kā divas kapsulas, savukārt zobārsts man izrakstīja trīs dienā. Pirmajā dienā tomēr nolēmu darīt, kā zobārsts norādījis – izdzēru trīs. Naktī man sākās tādas sirdsklauves, ka sēdēju ar telefonu rokās domādama, ka kuru katru brīdi būs jāzvana ātrajai palīdzībai…

Pēc tam tās zāles nedzēru vispār, un izrautā zoba vieta tāpat sadzija bez problēmām. Tāpēc gribu ieteikt, ja tuvojas svētki ar vairākām brīvām dienām, noteikti pierakstieties pie zobārsta, jo neviens nezinām, kurā brīdī zobi izdomās sāpēt. Pierakstījusi Valda Rozenberga

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Civilā aizsardzība. Ikvienam nav jāzina viss, bet ne visam jābūt slepenam

16:11
18.09.2024
8

Slepeni, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības. Aizvien biežāk šos vārdus dzirdam, kad runā par valstiska līmeņa lietām. Diezgan saprotami, ja to saka par biznesa lietām, ļoti saprotami, ja runā par bruņoto spēku aizsardzības stratēģijām un taktikām. Cik daudz slepenība attiecināma uz civilo aizsardzību? Pašvaldību civilās aizsardzības plāni bija un joprojām to lielākā daļa pieejama publiski. Ierobežotas pieejamības […]

Fiskālais tizlums

11:21
13.09.2024
36

Nesen runāju ar vienu kaimiņu novada uzņēmēju. Kundzei ir mazais bizness, daži lauku veikaliņi. Viņai patīk mērogs, kad teju katru apmeklētāju pazīst vaigā, zina vēlmes un arī iespējas, tāpēc, braucot uz bāzēm sagādāt preces, viņa vienmēr skatās, lai manta ir laba un cena pieņemama. Arī ciema iedzīvotājiem patīk, ka viņiem ir tādi veikaliņi, uz kuriem […]

Drons: jautājumi un atbildes

11:20
13.09.2024
26

Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā. Izrādījās, uz tā bijusi sprāgst­viela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja. Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar […]

Domas, lēni pārvietojoties

09:42
12.09.2024
29
1

Kārtējo reizi klibojot no darba mājās, ir daudz laika domāt. Nu neiet tik ātri pārvietošanās ar kruķiem. Pirmā pieredze manā gandrīz četrdesmitgadnieces mūžā pārvietoties ar orto palīgiem. Ja vasarā esmu superaktīva velosipēdiste un ceļa posms darbs-mājas man aizņēma vien dažas minūtes, tad tagad, kad traumēta kāja, gandrīz stundu. Ja vēl veikals jāizklibo- visa pusotra aiziet. […]

Cik gadus mācīties skolā

09:40
11.09.2024
33
1

Reformas izglītības nozarē arvien turpinās – šogad gan skolēniem, gan pedagogiem jāpierod, ka pārbaudes darbi jāuzraksta ar pirmo reizi, jo tos labot nevarēs. Tāpat skolu beidzējiem jārēķinās, ka, lai centralizētais eksāmens būtu sekmīgi nokārtots, vērtējumam jābūt par pieciem procentiem augstākam nekā tas bija šopavasar. Ņemot vērā, ka jau iepriekšējā mācību gadā arī Cēsu novadā ne […]

Domas, kuras nav vērts domāt    

10:34
07.09.2024
45

Labāk nedomāt, kas zin, ko izdomāsi – kur vēl gudrāku padomu. Īpaši jau piektdienā, kad plāni piebāzuši galvu un nav saprotams, kur skriet, ko ķert, ko nedarīt. Viedi ļaudis tādās situ­ācijās iesaka nomierināties, dziļi elpot, doties pastaigā, paklausīties mūziku un, protams, palasīt viņu padomus. Ko tad īsti – elpot, lasīt, kaut kur, nezin kur iet […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
11
2
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
20
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
16
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
16
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
19
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi