Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Strauja sirds, bet kājas lēnas

Jānis Gabrāns
11:18
21.01.2019
4

Ar šādu saukli Valsts policija pirmo reizi īsteno informatīvu drošības kampaņu gājējiem – senioriem, jo pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 38 procenti smagi cietušo gājēju ir vecumā virs 60 gadiem.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem ik gadu ceļu satiksmes negadījumos traumas gūst vairāk nekā 200 gājēju vecumā virs 60 gadiem. Pērn negadījumos iekļuvis 231 seniors, no tiem 38 tika smagi ievainoti, bet 22 gāja bojā.

Valsts policijas pētījums rāda, ka katrs trešais gājējs – seniors negadījumā cietis savas vainas dēļ. Iemesli – savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Piemēram, ceļa šķērsošana neatļautās un nepārredzamās vietās, turklāt esot bez gaismu atstarojošajiem elementiem.

Valsts policijas Vidzemes reģi­ona pārvaldes Cēsu iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže gan norāda, ka mūsu pusē šī statistika nav tik bēdīga, taču preventīvais, skaidrojošais darbs vienmēr ir noderīgs, jo, iespējams, ļauj izvairīties no kāda negadījuma.

“Ar cilvēkiem gados ir interesanti,” saka A. Pāže. “Negribētu teikt, ka viņi nesaprot, ko dara, bet redzam, ka bieži viņi rīkojas pēc ieraduma, tur gājis gadiem un turpina iet, kaut situācija uz ielas vai ceļa mainījusies. Ir daļa cilvēku, kuri vienkārši iet, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, neaizdomājoties par sekām. Iespējams, viņi domā, ka viņam ir tiesības iet, lai tik braucējs pamēģina neapstāties, bet satiksmes noteikumi rakstīti ne tikai braucējiem, arī gājējiem.”

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Geron­to­loģijas klīnikas vadītājs Jānis Zaļkalns skaidro: “Nespējot pieņemt savu vecumu, zūd paš­kritika savu spēju novērtēšanai. Diemžēl ar gadiem maņas kļūst arvien vājākas – redze pasliktinās, reakcija palēninās, spēja paredzēt laiku, kādā transportlīdzeklis pietuvosies, samazinās, bet domas reizēm ir ātrākas par kāju veiklību. Brīdī, kad nepieciešams strauji reaģēt, notiek negadījums. Atbildīgi ir ne tikai seniori, bet arī viņu ģimenes locekļi, kuri, apzinoties savu tuvinieku cienījamo vecumu, nenovērtē apstākļus un ļauj viņiem piedalīties ceļu satiksmē vieniem.”
Valsts policijas statistika vēsta, ka tikai astoņiem no 22 seni­oriem, kuri pērn gāja bojā ceļu satiksmes negadījumos, bijusi transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Tas norāda, ka,

iespējams, izvērtēt savas uzvedības riskus un adekvāti novērtēt situāciju ir daudz grūtāk, ja nav bijusi iespēja pašam vadīt transportlīdzekli, proti, saprast redzamības aspektus un bremzēšanas ceļa garumu.

A. Pāže to attiecina uz to, ka seniori arī ārpus apdzīvotām vietām bieži pārvietojas bez atstarojošajām vestēm, bez jebkādiem atstarojošajiem elementiem un bieži vien iet pa nepareizo ceļa pusi: “Grūti pateikt, kāds tam iemesls. Vai nu cilvēki kautrējas vilkt to vesti, kādam, iespējams, tiešām nav naudas tās iegādei, bet jāsaprot, ka tā tiek apdraudēta veselība un pat dzīvība.

Arī pilsētās cilvēki gados bieži neizvērtē transporta plūsmu, nepaskatās, vai mašīna apstāsies, nespēj, iespējams, izrēķināt, vai tā spēs apstāties. Cilvēks vadās pēc veciem stereotipiem, ja viņš uzlicis kāju uz gājēju pārejas, autovadītājam momentā jāapstājas. Bet satiksmes noteikumi skaidri nosaka, ka pirms brauktuves šķēr­sošanas pa gājēju pāreju vietās, kur satiksme netiek regulēta, jānovērtē attālums līdz transport­līdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību. Īpaši ziemā jāsaprot, ka tik ātri kā vasarā apstāties nav iespējams, ka bremzēšanas ceļš būs krietni garāks. Arī ziemā taču paiet nevar tik ātri, kājas slīd, ja vasarā, iespējams, paspētu tikt pāri ielai, ziemā var neizdoties,” saka A. Pāže.

Viņš arī norāda uz situāciju, ar kuru saskāries vai katrs autovadītājs. Proti, autovadītājs, redzot, ka seniors piegājis pie gājēju pār­ejas, apstājas, bet gājējs viņam māj ar roku, lai taču brauc. Autovadītājs, zinot satiksmes noteikumus, gaida, un kādu brīdi neviens nekustas. Tad kustību sāk abi, jo autovadītājs nolemj, ka viņu tomēr laiž, un arī gājējs nodomā to pašu, rezultātā notiek negadījums.

“Protams, nav jau tā, ka grēko tikai vecāka gada gājuma cilvēki, arī jaunie bieži skrien pāri ielai, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, bet atšķirība tajā, ka jaunie ir ātri, vajadzības gadījumā spēj ātri nozust no ceļa vai izvairīties, ko nevar cilvēki krietnos gados,” norāda A. Pāže.

Kampaņā seniori tiek aicināti nepārvērtēt savas spējas un aizdomāties ne tikai par savu, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa. Ja domās vēl ir straujums un pārliecība, tad fiziskās spējas un maņas var pievilt, vēsta policija.

Autovadītāju vidū ir zināms teiciens – ja brauksi, ievērojot visus likumus, un pieņemsi, ka neviens cits satiksmes dalībnieks tos nezina un neievēro, tad tu sevi pasargāsi no avārijām. To var arī pār­adresēt gājējiem – ievēro visu, bet domā, ka neviens cits, izņemot tevi, neievēros, tā tu pasargāsi sevi!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
43

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
65

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
40
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi