Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Mainīgie uzskati un mulsinošie paraksti

Sallija Benfelde
13:20
25.08.2015
3

Latvijas Pensionāru federācija savākusi vairāk nekā 70 tūkstošus parakstu par lielāku pensiju indeksāciju jau šoruden. Tāpat pie Saeimas plānots federācijas rīkots pikets.

Kā zināms, šogad radikālas izmaiņas pensiju izmaksās nav iespējamas un indeksācija rudenī notiks pēc plāna. Pensionāri vēlas palielinātu pensiju indeksāciju un valsts veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi senioriem. Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča uzskata, ka varētu būt „ļoti nopietna runa” par lielāku indeksāciju 2016.gadā. Barča uzskata, ka pensiju indeksācijā diezin vai visiem pensionāriem būtu piemērojams dubultais algas indekss. Tāpat esot jādomā, kā papildus atbalstīt cilvēkus, kuriem ir liels darba stāžs. Tātad par to varētu lemt tikai nākamgad, jo šogad naudas tam nav. Tiesa gan, labklājības ministrs un Barčas partijas biedrs (abi ir no zaļzemniekiem) Uldis Augulis un viņa vadītā ministrija jūnijā bija sagatavojusi izskatīšanai valdībā grozījumus Pensiju likumā, paredzot ne tikai krīzes laika pensiju pārrēķināšanu, bet arī izmaiņas indeksācijas kārtībā. Valdība abus priekšlikumus noraidīja, bet Pensiju likums attiecībā uz indeksāciju nav grozīts, tātad oktobrī notiks parastā pensiju indeksācija. Ar vārdu sakot, kaut kas notiks gan, bet ne šogad.

Mulsina divas lietas. Pirmā ir ministra Auguļa, manuprāt, populistiskā nostāja – zinot, ka šogad nekas nevar mainīties, jo budžets to neļauj, ministrs skaļi un skaisti runā par to, ka nevajadzēja sadalīt atsevišķos jautājumos ministrijas ierosināto pensiju indeksāciju un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu. Vēl šogad maijā Augulis runāja par netaisnību pret pensionāriem: „Joprojām neatbalstu likumprojekta sadalīšanu, jo tajā iekļautie pasākumi no politikas attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi un novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību un uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti. Turklāt valsts budžeta iespēju kontekstā nav korekti pretnostatīt dažādas sabiedrības grupas, jo visvairāk nabadzības riskam šobrīd ir pakļauti tieši pensionāri.”

Protams, pensijas lielākajai pensionāru daļai ir mazas un dzīve ir visai skarba. Taču ministrs un viņa partiju apvienība nevar nezināt, ka vajadzīgi lielāki budžeta ieņēmumi, lai palielinātu indeksāciju un pārrēķinātu krīzes laika pensijas. Tajā pašā laikā ministrs ir pret minimālās algas palielināšanu nākamajā gadā, jo uzņēmēji nevarot nodokļos samaksāt vairāk, tādēļ samazināšot oficiālo darba slodzi, bet likšot strādāt vēl vairāk. Varbūt minimālo algu maksātāji tiešām paši lāgā nevar galus ar galiem kopā savilkt, bet būtu vajadzīgi kādi pētījumi un aprēķini, lai pārliecinātos, ka tas tiešām tā ir un ka budžets, palielinot minimālo algu, neko neiegūs. Pašlaik izskatās, ka ir jautājumi, kuros ministrs izrāda sapratni par ekonomiku un budžetu, bet vienlaikus ir jautājumi, kuros fiskālās likumsakarības tiek ignorētas.

Otra mulsinošā lieta ir parakstu vākšana. Protams, dažādās vietās un dažādi parakstu vācēji to darīja atšķirīgi, tomēr gribētos, lai tie, kuri kaut ko prasa no politiķiem – valdības un Saeimas –, paši rīkotos korekti un godīgi. Piemēram, Rīgā pie Gaiļezera slimnīcas paraksti tika vākti, “par lielākām pensijām” aicinot parakstīties arī par radiem, paziņām un draugiem, jo noteikti esot jāsavāc 70 tūkstoši parakstu. Nekādi personas apliecinoši dokumenti netika prasīti, tātad jebkurš varēja parakstīties, pat izdomājot vārdu, uzvārdu un adresi. Turklāt paraksti tika vākti uz tukšām lapām un to vācēja negribēja atbildēt, kura organizācija tad parakstus vāc, tikai pēc ilgākas tincināšanas sacīja, ka to darot Pensionāru federācija. Varbūt uz tukšajām lapām, uz kurām vajadzības gadījumā varēja augšmalā uzrakstīt jebko – kaut vai lūgumu Saeimai izstāties no Eiropas Savienības un tml. – parakstus vāca cita organizācija citiem mērķiem? Gribētos tomēr, lai organizācija, kura pārstāv visus Latvijas pensionārus, parakstus vāktu korekti un atbilstoši kaut kādiem noteikumiem un publiski informētu, kā jāizskatās parakstu lapām. Pretējā gadījumā, pirmkārt, iesniegtajiem parakstiem lāgā nevar ticēt un, otrkārt, nav skaidrs, par ko un kurai organizācijai tad esi parakstījies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
19

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
42

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
24

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
63

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
38
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi