Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Mainīgie uzskati un mulsinošie paraksti

Sallija Benfelde
13:20
25.08.2015
3

Latvijas Pensionāru federācija savākusi vairāk nekā 70 tūkstošus parakstu par lielāku pensiju indeksāciju jau šoruden. Tāpat pie Saeimas plānots federācijas rīkots pikets.

Kā zināms, šogad radikālas izmaiņas pensiju izmaksās nav iespējamas un indeksācija rudenī notiks pēc plāna. Pensionāri vēlas palielinātu pensiju indeksāciju un valsts veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi senioriem. Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča uzskata, ka varētu būt „ļoti nopietna runa” par lielāku indeksāciju 2016.gadā. Barča uzskata, ka pensiju indeksācijā diezin vai visiem pensionāriem būtu piemērojams dubultais algas indekss. Tāpat esot jādomā, kā papildus atbalstīt cilvēkus, kuriem ir liels darba stāžs. Tātad par to varētu lemt tikai nākamgad, jo šogad naudas tam nav. Tiesa gan, labklājības ministrs un Barčas partijas biedrs (abi ir no zaļzemniekiem) Uldis Augulis un viņa vadītā ministrija jūnijā bija sagatavojusi izskatīšanai valdībā grozījumus Pensiju likumā, paredzot ne tikai krīzes laika pensiju pārrēķināšanu, bet arī izmaiņas indeksācijas kārtībā. Valdība abus priekšlikumus noraidīja, bet Pensiju likums attiecībā uz indeksāciju nav grozīts, tātad oktobrī notiks parastā pensiju indeksācija. Ar vārdu sakot, kaut kas notiks gan, bet ne šogad.

Mulsina divas lietas. Pirmā ir ministra Auguļa, manuprāt, populistiskā nostāja – zinot, ka šogad nekas nevar mainīties, jo budžets to neļauj, ministrs skaļi un skaisti runā par to, ka nevajadzēja sadalīt atsevišķos jautājumos ministrijas ierosināto pensiju indeksāciju un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu. Vēl šogad maijā Augulis runāja par netaisnību pret pensionāriem: „Joprojām neatbalstu likumprojekta sadalīšanu, jo tajā iekļautie pasākumi no politikas attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi un novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību un uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti. Turklāt valsts budžeta iespēju kontekstā nav korekti pretnostatīt dažādas sabiedrības grupas, jo visvairāk nabadzības riskam šobrīd ir pakļauti tieši pensionāri.”

Protams, pensijas lielākajai pensionāru daļai ir mazas un dzīve ir visai skarba. Taču ministrs un viņa partiju apvienība nevar nezināt, ka vajadzīgi lielāki budžeta ieņēmumi, lai palielinātu indeksāciju un pārrēķinātu krīzes laika pensijas. Tajā pašā laikā ministrs ir pret minimālās algas palielināšanu nākamajā gadā, jo uzņēmēji nevarot nodokļos samaksāt vairāk, tādēļ samazināšot oficiālo darba slodzi, bet likšot strādāt vēl vairāk. Varbūt minimālo algu maksātāji tiešām paši lāgā nevar galus ar galiem kopā savilkt, bet būtu vajadzīgi kādi pētījumi un aprēķini, lai pārliecinātos, ka tas tiešām tā ir un ka budžets, palielinot minimālo algu, neko neiegūs. Pašlaik izskatās, ka ir jautājumi, kuros ministrs izrāda sapratni par ekonomiku un budžetu, bet vienlaikus ir jautājumi, kuros fiskālās likumsakarības tiek ignorētas.

Otra mulsinošā lieta ir parakstu vākšana. Protams, dažādās vietās un dažādi parakstu vācēji to darīja atšķirīgi, tomēr gribētos, lai tie, kuri kaut ko prasa no politiķiem – valdības un Saeimas –, paši rīkotos korekti un godīgi. Piemēram, Rīgā pie Gaiļezera slimnīcas paraksti tika vākti, “par lielākām pensijām” aicinot parakstīties arī par radiem, paziņām un draugiem, jo noteikti esot jāsavāc 70 tūkstoši parakstu. Nekādi personas apliecinoši dokumenti netika prasīti, tātad jebkurš varēja parakstīties, pat izdomājot vārdu, uzvārdu un adresi. Turklāt paraksti tika vākti uz tukšām lapām un to vācēja negribēja atbildēt, kura organizācija tad parakstus vāc, tikai pēc ilgākas tincināšanas sacīja, ka to darot Pensionāru federācija. Varbūt uz tukšajām lapām, uz kurām vajadzības gadījumā varēja augšmalā uzrakstīt jebko – kaut vai lūgumu Saeimai izstāties no Eiropas Savienības un tml. – parakstus vāca cita organizācija citiem mērķiem? Gribētos tomēr, lai organizācija, kura pārstāv visus Latvijas pensionārus, parakstus vāktu korekti un atbilstoši kaut kādiem noteikumiem un publiski informētu, kā jāizskatās parakstu lapām. Pretējā gadījumā, pirmkārt, iesniegtajiem parakstiem lāgā nevar ticēt un, otrkārt, nav skaidrs, par ko un kurai organizācijai tad esi parakstījies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi