Piektdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Grozījumi OCTA likumā joprojām neskaidri

Jānis Gabrāns
08:24
18.10.2017

Pagājušajā nedēļā Ministru Kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas izraisīja plašas debates publiskajā telpā.

Domstarpības radīja ziņotais, ka turpmāk OCTA transportlīdzeklim jāiegādājas arī tad, ja tas netiek izmantots ceļu satiksmē, bet tiek lietots vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana. Rezultātā vairākos portālos izskanēja, ka apdrošināt nāksies arī automašīnas, kas netiek izmantotas ceļu satiksmē.

Apdrošinātāji steidza precizēt, ka jaunie grozījumi attiecas uz tehniku, kas tiek izmantota darbam slēgtās teritorijās – pagalmos, pļavās, tīrumos, mežos, piemēram, lauksaimniecības tehnika, piekabes un citi transportlīdzekļi, kurus iepriekš varēja arī neapdrošināt. Šiem transportlīdzekļiem OCTA jāiegādājas tikai uz laiku, kad tie tiek izmantoti. Ja automašīna netiek lietota braukšanai, tad, līdzīgi kā iepriekš, OCTA jāiegādājas tikai uz laiku, kad ar to plānots braukt. Sa­vukārt, ja auto nav lietošanas kārtībā vai ir lietošanas kārtībā, bet netiek izmantots ceļu satiksmē, kaut nav noņemta no uzskaites, OCTA nav jāiegādājas.

Pēc informācijas izskanēšanas savu neapmierinātību pauda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, norādot, ka lauksaimnieki ir pret jauno kārtību. Viņuprāt, izmaiņas nav atbalstāmas, jo negatīvi ietekmēs jebkuru lauku saimniecību, palielinot izmaksas un negatīvi atsaucoties uz lauksaimniecības produkcijas pašizmaksu.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka minētie grozījumi OCTA likumā veikti, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasībām un ir saistoši visās ES valstīs: “Ļoti bieži dzirdam argumentu, ka, piemēram, specializētā lauksaimniecības tehnika gandrīz nepiedalās ceļu satiksmē un tiek izmantota vienīgi lauku darbos. Tomēr arī lauku darbos vai pārvietojoties pa pagalmu, iespējams nodarīt bojājumus trešās personas mantai vai – vēl ļaunāk – cilvēkiem. Tādēļ, pamatojoties uz ES Tiesas spriedumu, bija nepieciešams precizēt konkrēto OCTA likuma pantu.”

Likumprojekta anotācijā lasāma norāde, ka vārdi “lieto transportlīdzekli ceļu satiksmē” aizstāti ar vārdiem – “ atbilstoši tam paredzētajai funkcijai”. Tas darīts, pamatojoties uz minēto tiesas spriedumu, kā arī lai apdrošinājuma ņēmējiem būtu skaidrība, ka OCTA attiecībā veicama ne tikai tad, ja transportlīdzekli izmanto ceļu satiksmē, bet arī jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, jo atbilstoši Ceļu satiksmes likumā ietvertajai ceļu satiksmes negadījuma definīcijai tas var būt noticis jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, ja tajā iesaistīts transportlīdzeklis.

Aptaujātie zemnieki atzina, ka pagaidām šajā jautājumā pārāk daudz neskaidrību, jo nav skaidri definēts, uz ko šie grozījumi attiecas. Jau tagad piekabes, ūdens mucas uz riteņiem un citi šādi agregāti tiek apdrošināti, tāpēc neesot skaidrs, ko vēl vajadzēšot apdrošināt.

Ja paskatāmies, kas notiek kaimiņos, informācija vēsta, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā jau šobrīd ir pienākums apdrošināt visus transportlīdzekļus, kas ir transportlīdzekļu reģistrā.
Uzņēmuma “Priekuļu mašīnu stacija” līdzīpašnieks Andris Melbārdis arī norāda uz šo neskaidrību, ka nav saprotams, kas īsti būs jāapdrošina: “Tad izrādīsies, ka man zāles pļāvējs – raideris -arī jāapdrošina? Tādu piemēru daudz, lauksaimniecībā, celt­niecībā, mežsaimniecībā ir dažādi agregāti, tehnikas vienības, kam pat nav latvisku nosaukumu, kuri nav nekādos reģistros. Jo tā jau var aizdomāties, ka nāksies apdrošināt arī stumjamo zāles pļau­jamo un pat trimmeri, jo teorētiski jau arī ar tiem var nodarīt kaitējumu trešajai personai. Ma­nuprāt, problēma tā, ka nav pateikta skaidra robeža, par ko jāmaksā, par ko ne. Domāju, jau tagad visa lauksaimniecības tehnika, ko kontrolē Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, tiek apdrošināta. Ko vēl?”

Lai arī Ministru Kabinetā grozījumi tika apstiprināti, līdz Saei­mas apstiprināšanai tie šobrīd nenonāks. Koalīcijas partneri šonedēļ vienojās, ka Saeima noraidīs valdībā atbalstītos grozījumus, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņojusi, ka grozījumos varētu veikt izmaiņas. Oktobrī tikšot sasaukta konsultatīvā padome, kas pārrunās likuma grozījumos ietvertās normas un mēģinās saprast, vai likuma grozījumos ietvertais ir skaidrs un samērīgs. LTAB vadītājs paudis nožēlu par attiecīgo koalīcijas lēmumu: “Mums žēl, ka emocionāli, neiedziļinoties un sasteigti, politiskā līmenī pieņemts šāds lēmums. Ne jau velti Finanšu ministrija izstrādāja un citas ministrijas, tajā skaitā Zemkopības, Tieslietu, Lab­klā­jības ministrija vairākkārtēji saskaņoja izmaiņas. Cietušie un vainīgie nebūs aizsargāti, un Latvija var uzrauties uz pārkāpuma procedūras. Tas nav to dažu desmitu eiro vērts, jo saprātīgākie zemnieki un mežinieki jau tagad OCTA tehnikai pērk.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
20

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
43

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
65

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
39
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
40
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi