Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Grozījumi OCTA likumā joprojām neskaidri

Jānis Gabrāns
08:24
18.10.2017

Pagājušajā nedēļā Ministru Kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas izraisīja plašas debates publiskajā telpā.

Domstarpības radīja ziņotais, ka turpmāk OCTA transportlīdzeklim jāiegādājas arī tad, ja tas netiek izmantots ceļu satiksmē, bet tiek lietots vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana. Rezultātā vairākos portālos izskanēja, ka apdrošināt nāksies arī automašīnas, kas netiek izmantotas ceļu satiksmē.

Apdrošinātāji steidza precizēt, ka jaunie grozījumi attiecas uz tehniku, kas tiek izmantota darbam slēgtās teritorijās – pagalmos, pļavās, tīrumos, mežos, piemēram, lauksaimniecības tehnika, piekabes un citi transportlīdzekļi, kurus iepriekš varēja arī neapdrošināt. Šiem transportlīdzekļiem OCTA jāiegādājas tikai uz laiku, kad tie tiek izmantoti. Ja automašīna netiek lietota braukšanai, tad, līdzīgi kā iepriekš, OCTA jāiegādājas tikai uz laiku, kad ar to plānots braukt. Sa­vukārt, ja auto nav lietošanas kārtībā vai ir lietošanas kārtībā, bet netiek izmantots ceļu satiksmē, kaut nav noņemta no uzskaites, OCTA nav jāiegādājas.

Pēc informācijas izskanēšanas savu neapmierinātību pauda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, norādot, ka lauksaimnieki ir pret jauno kārtību. Viņuprāt, izmaiņas nav atbalstāmas, jo negatīvi ietekmēs jebkuru lauku saimniecību, palielinot izmaksas un negatīvi atsaucoties uz lauksaimniecības produkcijas pašizmaksu.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka minētie grozījumi OCTA likumā veikti, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasībām un ir saistoši visās ES valstīs: “Ļoti bieži dzirdam argumentu, ka, piemēram, specializētā lauksaimniecības tehnika gandrīz nepiedalās ceļu satiksmē un tiek izmantota vienīgi lauku darbos. Tomēr arī lauku darbos vai pārvietojoties pa pagalmu, iespējams nodarīt bojājumus trešās personas mantai vai – vēl ļaunāk – cilvēkiem. Tādēļ, pamatojoties uz ES Tiesas spriedumu, bija nepieciešams precizēt konkrēto OCTA likuma pantu.”

Likumprojekta anotācijā lasāma norāde, ka vārdi “lieto transportlīdzekli ceļu satiksmē” aizstāti ar vārdiem – “ atbilstoši tam paredzētajai funkcijai”. Tas darīts, pamatojoties uz minēto tiesas spriedumu, kā arī lai apdrošinājuma ņēmējiem būtu skaidrība, ka OCTA attiecībā veicama ne tikai tad, ja transportlīdzekli izmanto ceļu satiksmē, bet arī jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, jo atbilstoši Ceļu satiksmes likumā ietvertajai ceļu satiksmes negadījuma definīcijai tas var būt noticis jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, ja tajā iesaistīts transportlīdzeklis.

Aptaujātie zemnieki atzina, ka pagaidām šajā jautājumā pārāk daudz neskaidrību, jo nav skaidri definēts, uz ko šie grozījumi attiecas. Jau tagad piekabes, ūdens mucas uz riteņiem un citi šādi agregāti tiek apdrošināti, tāpēc neesot skaidrs, ko vēl vajadzēšot apdrošināt.

Ja paskatāmies, kas notiek kaimiņos, informācija vēsta, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā jau šobrīd ir pienākums apdrošināt visus transportlīdzekļus, kas ir transportlīdzekļu reģistrā.
Uzņēmuma “Priekuļu mašīnu stacija” līdzīpašnieks Andris Melbārdis arī norāda uz šo neskaidrību, ka nav saprotams, kas īsti būs jāapdrošina: “Tad izrādīsies, ka man zāles pļāvējs – raideris -arī jāapdrošina? Tādu piemēru daudz, lauksaimniecībā, celt­niecībā, mežsaimniecībā ir dažādi agregāti, tehnikas vienības, kam pat nav latvisku nosaukumu, kuri nav nekādos reģistros. Jo tā jau var aizdomāties, ka nāksies apdrošināt arī stumjamo zāles pļau­jamo un pat trimmeri, jo teorētiski jau arī ar tiem var nodarīt kaitējumu trešajai personai. Ma­nuprāt, problēma tā, ka nav pateikta skaidra robeža, par ko jāmaksā, par ko ne. Domāju, jau tagad visa lauksaimniecības tehnika, ko kontrolē Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, tiek apdrošināta. Ko vēl?”

Lai arī Ministru Kabinetā grozījumi tika apstiprināti, līdz Saei­mas apstiprināšanai tie šobrīd nenonāks. Koalīcijas partneri šonedēļ vienojās, ka Saeima noraidīs valdībā atbalstītos grozījumus, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņojusi, ka grozījumos varētu veikt izmaiņas. Oktobrī tikšot sasaukta konsultatīvā padome, kas pārrunās likuma grozījumos ietvertās normas un mēģinās saprast, vai likuma grozījumos ietvertais ir skaidrs un samērīgs. LTAB vadītājs paudis nožēlu par attiecīgo koalīcijas lēmumu: “Mums žēl, ka emocionāli, neiedziļinoties un sasteigti, politiskā līmenī pieņemts šāds lēmums. Ne jau velti Finanšu ministrija izstrādāja un citas ministrijas, tajā skaitā Zemkopības, Tieslietu, Lab­klā­jības ministrija vairākkārtēji saskaņoja izmaiņas. Cietušie un vainīgie nebūs aizsargāti, un Latvija var uzrauties uz pārkāpuma procedūras. Tas nav to dažu desmitu eiro vērts, jo saprātīgākie zemnieki un mežinieki jau tagad OCTA tehnikai pērk.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi