“Nu jau lielveikali pilni ar raganu un citādu ķēmu maskām, plastmasas cirvjiem un zobeniem, gatavojas tiem dīvainajiem Helovīna svētkiem. Atkal draiskulīgi, vecāku nemācīti bērni apķēpās mājokļu durvis ar krāsām vai jēlām olām. Varbūt skolās vajadzētu ar audzēkņiem par to runāt, mācīt, kā uzvesties,” ieteica lasītāja J. Un piebilda, ka viens labums no šīs dienas gan ir – cilvēki mācās uzturā lietot veselīgo ķirbi.
“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]
“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pasta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]
“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]
“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]
“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saimniece.
“Pirms gadiem ļoti priecājāmies, ka senā Cēsu baznīca atguvusi balto tēlu. Tā bija tik skaista, īsts pilsētas simbols. Laikam taču tas darbs izmaksāja dārgi, bet tagad atkal uz sienām lieli plankumi, sakoptība zudusi. Neko nesaprotu no restaurācijas, bet vai tad pirms darba nevajadzēja izpētīt, ko tādai būvei var darīt, lai ieguldītais ļautu tai izskatīties labi […]
Komentāri