Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

“Draiskums” atvilina Latviju

Druva
23:00
25.06.2007
4

Svinēt Līgo svētkus uz Raiskumu bija atbraucis arī jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu. Uzrunājot līgotājus, viņš aicināja nedarīt sev pāri un svētku svinēšanā nepārcensties.

Līgotāji uz svētkiem raiskumietim Jānim Kleinbergam piederošajā paugurainē, gleznainajā laukā plūda bez pārtraukuma. Tikmēr Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes darbinieki stāvēja uz vakts, lai tiktu galā ar milzīgo automašīnu plūsmu. Braucot no Cēsu puses, aiz Raiskuma kroga sākās sastrēgums, satiksmi tālāk pat regulēja policisti.

„Uz pasākumu visi brauc prātīgi, bet baidos, ka nekārtības varētu būt no rīta, kad jādodas mājās,” teica Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes leitnante Līga Ozoliņa.

Kamēr vēl maestro Raimonds Pauls nebija kāpis uz skatuves, lai visus aicinātu uz grandiozo Līgo koncertu, savlaicīgi ieradušies līgotāji uz lielā ekrāna varēja noskatīties režisora Jāņa Streiča filmu ”Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un režisora Aleksandra Leimaņa ”Vella kalpus”. Jau draiskuma sākumā ”Druva” satika arī dažus neapmierinātos. Baiba no Rīgas atzina – nepaticis tas, ka, atbraucot uz pasākumu, nav zinājuši, cik par ko būs jāmaksā. „Kad televīzijā reklamēja Jāņu pasākumu Ventspilī, tika izstāstītas arī cenas, bet, reklamējot Raiskumu, tās nenosauca. Te jāmaksā arī par aproci, kas kalpo kā caurlaide,” aizrādīja Baiba.

Līgotāju plūsma nerima ne brīdi. Pasākuma vadītājs Fredis (Andris Freidenfelds) , sākot lielo koncertu, paziņoja, ka nakts būs makten gara un pamatīga.

Līgotāju veselību uzmanīja Cēsu rajona slimnīcas ātrās palīdzības feldšeres Dace Stonka, Arnita Kreile un šoferis Uģis Simsons. Viņi dežurēja līdz pieciem rītā. Pirmo palīdzību saņēma līgotāja, kurai sākās dzemdības.

Lielo Raiskuma Līgo nakti apmeklēja līgotāji no visas Latvijas un arī citām zemēm. Jāņus Raiskumā baudīja francūzis Rafaels, kurš ar šo latvisko tradīciju sastopoties pirmo reizi. Viņš atzina, ka tā liecina par fantastisku cilvēku, dabas un kosmosa savienošanos naktī, gaidot rīta gaismu.

Līgotāju vidū bija arī latvietis no ASV, Arizonas štata – Ēriks Grošs: „Šis jau ir trešais gads, kad braucu uz Latviju svinēt Jāņus. Esmu dzimis Vācijā, bet Latvijā jūtos labi, jo šeit māk organizēt lieliskus tautas svētkus, kas katram latvietim ir pie sirds.” Pēc maestro Raimonda Paula, lustīgu līgošanu garantēja ”Labvēlīgais tips”, Viktors Lapčenoks, Žoržs Siksna un citi, kas publikai plecu pie pleca ugunskuru gaismā lika dziedāt līdzi. Vairāk par pasākumu lasiet šeit. Pārējās bildes skatiet šeit.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vidzemē ugunsdzēsējiem glābējiem septiņi izsaukumi

12:33
02.05.2024
13

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 30. aprīļa plkst. 6.30 līdz 2. maija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem, bet vēl viens bija maldinājums. Otrdien ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Lakstīgalu ielā Limbažos, kur dega nepieskatīts ugunskurs 0.5m2 platībā, kā […]

Valmieras novadā nozog auto

12:31
02.05.2024
22

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 138 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 17 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 210 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 159 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos […]

Cēli un droši uz Raunas Staburagu

00:00
02.05.2024
38

Līdz Raunas Staburagam pa stāvo gravu tagad ved metāla kāpnes. “Skaists un sarežģīts darbs paveikts,” atzina būvuzraugs Juris Bērziņš un pastāstīja, ka būvnieki darbus sāka pērn rudenī, demontēja vecās kāpņu konstrukcijas. Stabura­ga kāpnes būvētas no ilgtspējīga kompozītmateriāla, kas stiprināts uz skrūvpāļiem balstīta metāla karkasa. “Kāpnes paredzētas divvirziena plūsmai, pa vidu ir margas. Projekts tapa kovida […]

'Ābolu dzeltenie' - tautas selekcionēta kāļu šķirne

05:10
01.05.2024
90

Kālis nav tas dārzenis, ko daudzi liek ikdienas galdā. Gan tāpēc, ka nav tik populārs kā citi, piemēram, kartupeļi, gan tāpēc, ka īsti garšīgus kāļus vairs nevar nopirkt. Latvijā tos audzē retais. Sens un dažādi izmantojams “Kālis tāpat kā rācenis un rutks ir senākais sakņaugs Latvijā. Avoti liecina, ka tas audzēts jau    viduslaikos, bet […]

Brīvības cīnītājus atceras Cēsīs un Igaunijā

00:00
01.05.2024
44

Vasarā plaši tiks atzīmēta  Cēsu kauju 105. gadadiena. Toreiz blakus par savu brīvību cīnījās latvieši un igauņi. 23. aprīlī,  Svētā Jura,  karavīru aizbildņa, dienā Igaunijā piemin un godā kritušos karavīrus.  Jau 12 gadu svinīgajā pasākumā Tori piedalās arī cēsnieki. Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītāja vietnieks Ēvalds Krieviņš aizdedza piemiņas uguni Veselavas kapos pie brīvības […]

Eiropas karoga krāsās iemirdzēsies svētku instalācijas

09:58
30.04.2024
75

Par godu Latvijas divdesmitgadei Eiropas Savienībā 1. maijā četrās Latvijas pilsētās – Rīgā, Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā – Eiropas karoga krāsās iemirdzēsies svētku instalācijas. Rīgā gaismas stari tieksies debesīs pie Brīvības pieminekļa, Rēzeknē – pie Latgales vēstniecības “GORS”, Cēsīs – pie Vidzemes koncertzāles, savukārt Liepājā – “Rožu laukumā”. Mūsu izvēlētais ceļš – dzīvot demokrātijā, un […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
36
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
61
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi