Sabiedrība noveco, cilvēki ilgāk dzīvo – tas šodien nav nekas jauns. Tā vienkārši notiek, ar to jārēķinās gan pašiem senioriem, gan nākamajām paaudzēm. Kādu nosaucot par vecu, jāpadomā, vai viņam vēl priekšā nav vairāki gadu desmiti, kad godam būs izpelnījies būt par senioru.
Nesen izskanējusi ziņa, ka šogad autovadītāji vecumā pēc 60 gadiem netipiski bieži izraisījuši autoavārijas un satiksmei bīstamas situācijas. Statistika liecina, avārijās iesaistīto senioru skaits turpina pieaugt, vecuma grupā pēc 65 gadiem Latvijā ir 80 tūkstoši autovadītāju. Iespējams, vecākajam autovadītājam, kurš joprojām piedalās ceļu satiksmē Latvijā, ir 96 gadi. Tā secina apdrošināšanas sabiedrība “ERGO” speciālisti, ņemot vērā šajā sabiedrībā iegādāto OCTA polišu īpašnieku vecumu. Šis kungs pats iegādājies polisi automašīnai VAZ 21061. Savukārt gados vecākie ERGO klienti, kam ir KASKO polise, ir 89 gadus vecs vīrietis – viņš apdrošinājis automašīnu “Honda HRV” -, kā arī 86 gadīga sieviete, kura apdrošinājusi pat divus auto “Mercedes-Benz E240” un “Toyota RAV4”.
Nesen uz pasākumu pie tautas nama piebrauca kāda cienījama kundze. Viņa ilgi nekāpa ārā no mašīnas. Kad citi pasākuma apmeklētāji sāka pievērst uzmanību, kāpēc viņa tik ilgi sēž mašīnā, sirmā dāma izkāpa un stāstīja, ka ļoti reibstot galva, migla vien gar acīm, nesaprotot pat, kā tikusi līdz tautas namam. “Asinsspiediens. Man tā gadās, pēc tam jau pāriet,” viņa vien noteica. Kad kāda paziņa piebilda, ka tāda taču nedrīkst braukt ar mašīnu, pieredzējusī autovadītāja pikti noskaldīja: “Es jau braucu lēnītēm, ne tā kā tie trakie.” Apkārtējie vien nogrozīja galvas.
Par to, kā brauc seniori, jaunie piktojas, tāpat kā sirmgalvji uz viņiem. Ne mazums ir stāstu, kā onkulītis parkojas uz troksni, ka kāds brauc tikai taisni, jo baidās sajaukt, kurš pagrieziens jārāda.
Valsts policijas satiksmes uzraudzības priekšnieka vietnieks Andris Locs vēl atgādina, ka ne visi vecie cilvēki atceras, ka regulāri jāpārbauda veselība. To apliecina fakts – kad policija sāk pētīt autoavārijās iesaistīto personu dokumentus, atklājas, ka bez obligātās medicīniskās izziņas līdz šā gada jūlija beigām pie stūres sēdušies tūkstoš trīssimt cilvēku vecumā no 60 līdz 99 gadiem. Pērn – divarpus tūkstoši. Policija norāda uz sakarību starp iespēju nokļūt satiksmes negadījumā un izvairīšanos no medicīniskās pārbaudes. “Mēs sākam piefiksēt gadījumus, kad ir šīs pēkšņās nāves, kad cilvēks izraisa negadījumu tāpēc, ka viņam paliek slikti ar veselību,” norādījis A. Locs. Autovadītājiem vecumā līdz 60 gadiem medicīnisko izziņu izsniedz uz desmit gadiem, pēc tam medicīniskā pārbaude jāiziet ik pēc pieciem gadiem. Mediķi zina, ka drošu braukšanu apdraudošās veselības kaites tad parādās biežāk. Katrs ir tik vecs, kā viņš jūtas. Pašpārliecība ir nodevīga jebkurā vecumā. Tas, ka senioriem pie stūres jāpievērš lielāka uzmanība, ir fakts. Tas jādara gan tuviniekiem, gan citiem autobraucējiem. Starp citu, ASV, tiem, kam jau ir pāri 60, apdrošināšana ir trīs vai četras reizes dārgāka tāpat kā jaunajiem vadītājiem. Ceļu Satiksmes drošības direkcijas statistika rāda – pēc 21-30 gadus veciem jauniešiem otra lielākā riska grupa satiksmes drošībā ir vecāka gadagājuma ļaudis.
Komentāri