Raksti

Domas

Aiz kura stūra nākotne

Sarmīte Feldmane

Visos laikos cilvēkus interesējusi nākotne. Tuva un tāla, tā saistās ar noslēpumu. Un noslēpumu taču gribas atklāt. Senlaiku mītos netrūkst pareģotāju, kuri spēja atklāt ļauno un labo. Cilvēki ticēja zīmēm debesīs, vēroja jūras rakstus, koku lapu plaukšanas kārtību un dzīvnieku uzvedību, lai noteiktu sev, kas darāms, ar ko jārēķinās, kā dzīvot tālāk. Zvaigžņu pazinēji sekoja debess spīdekļu gaitai, lai izzinātu cilvēka mūžu. Un visos laikos kāds to saucis par māņticību, zinātniski neizskaidrojamiem pieņēmumiem.

Gadsimtu gaitā nekas nav mainījies. Aizvien cilvēkam gribas zināt vairāk, nekā ļauj paša saprašana. Dažādu skolu numerologi, zintnieki, kāršu licēji, zīlētāji kafijas biezumos un tējas nosēdumos prot tik daudz izstāstīt. Un, izrādās, zīlēt nākotni var ar visu, kas ienāk prātā: pogām, gredzenu, stikla glāzi, pēc redzētiem sapņiem vai sapņu grāmatas. Izklaidei interesanti. Taču, lai pavērtu lodziņu uz nākotni, daudzi gatavi maksāt. Un to var izdarīt pat internetā. Atliek samaksāt, un tev atvērsies nākotne. Pēc tam gan diemžēl bieži vien gadās tukšs maks un vilšanās.
Tā neizprotami jau iznāk – cilvēki kļūst aizvien gudrāki, zinātnes izskaidro to, ko kādreiz uzskatīja par mistiku vai nezināmiem spēkiem, bet aizvien ir, kas tic tam, ko paši nespēj izskaidrot.

Zīlēt, pareģot un paredzēt – darbības vārdi, kas spēj atklāt rītdienu. Ikdienā no visiem tomēr tuvāks un saprotams ir paredzēt. To teju ik teikumā izmanto tie, kuri plāno nākotni. Paredzams, ka IKP Latvijā pieaugs, ja… Paredzēts arī sakārtot ceļus, lai no attāliem pagastiem cilvēki varētu nokļūt attīstības centrā. Paredzam, ka administratīvi teritoriālā reforma iztukšos laukus. Un tā tālāk – paredzēšana kā analītiska vēlamā plānošana. Interesanti, vai zīlnieki, zintnieki un pareģi var pateikt, kāda Latvija izskatīsies pēc septiņiem gadiem? Varētu jau gan izlikt kārtis, ieskatīties kafijas biezumos un pateikt, kā zels mūsu novadi.

Zinu, ka pirms iepriekšējās novadu veidošanas reizes bija tālaika vietvaru vadītāji, kuri savu nākotni gāja skaidrot pie zīlnieka. Ko viņš teicis, to jau neviens neuzzinās.
I

k pa laikam gribas jautāt – kad beigsies pārmaiņas? Kad vairs nebūs jāklausās kāda ieskicēta plāna saulainās nākotnes ainās? Varbūt tāpēc, ka atbildes nav, ka aizvien tas, kas vakar bija gana labs, šodien izrādās nederīgs. Un to paredzēt nevar ne pareģi, ne zīlnieki, ne orākuli, ne pēdējo lapu kustēšanās ziemeļu vai dienvidu virzienā.

Nezīlēsim nākotni, dzīvosim šodienai. Rīt jau būs rītdiena.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *