Otrdiena, 7. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Aiz kura stūra nākotne

Sarmīte Feldmane
13:51
13.11.2019
3

Visos laikos cilvēkus interesējusi nākotne. Tuva un tāla, tā saistās ar noslēpumu. Un noslēpumu taču gribas atklāt. Senlaiku mītos netrūkst pareģotāju, kuri spēja atklāt ļauno un labo. Cilvēki ticēja zīmēm debesīs, vēroja jūras rakstus, koku lapu plaukšanas kārtību un dzīvnieku uzvedību, lai noteiktu sev, kas darāms, ar ko jārēķinās, kā dzīvot tālāk. Zvaigžņu pazinēji sekoja debess spīdekļu gaitai, lai izzinātu cilvēka mūžu. Un visos laikos kāds to saucis par māņticību, zinātniski neizskaidrojamiem pieņēmumiem.

Gadsimtu gaitā nekas nav mainījies. Aizvien cilvēkam gribas zināt vairāk, nekā ļauj paša saprašana. Dažādu skolu numerologi, zintnieki, kāršu licēji, zīlētāji kafijas biezumos un tējas nosēdumos prot tik daudz izstāstīt. Un, izrādās, zīlēt nākotni var ar visu, kas ienāk prātā: pogām, gredzenu, stikla glāzi, pēc redzētiem sapņiem vai sapņu grāmatas. Izklaidei interesanti. Taču, lai pavērtu lodziņu uz nākotni, daudzi gatavi maksāt. Un to var izdarīt pat internetā. Atliek samaksāt, un tev atvērsies nākotne. Pēc tam gan diemžēl bieži vien gadās tukšs maks un vilšanās.
Tā neizprotami jau iznāk – cilvēki kļūst aizvien gudrāki, zinātnes izskaidro to, ko kādreiz uzskatīja par mistiku vai nezināmiem spēkiem, bet aizvien ir, kas tic tam, ko paši nespēj izskaidrot.

Zīlēt, pareģot un paredzēt – darbības vārdi, kas spēj atklāt rītdienu. Ikdienā no visiem tomēr tuvāks un saprotams ir paredzēt. To teju ik teikumā izmanto tie, kuri plāno nākotni. Paredzams, ka IKP Latvijā pieaugs, ja… Paredzēts arī sakārtot ceļus, lai no attāliem pagastiem cilvēki varētu nokļūt attīstības centrā. Paredzam, ka administratīvi teritoriālā reforma iztukšos laukus. Un tā tālāk – paredzēšana kā analītiska vēlamā plānošana. Interesanti, vai zīlnieki, zintnieki un pareģi var pateikt, kāda Latvija izskatīsies pēc septiņiem gadiem? Varētu jau gan izlikt kārtis, ieskatīties kafijas biezumos un pateikt, kā zels mūsu novadi.

Zinu, ka pirms iepriekšējās novadu veidošanas reizes bija tālaika vietvaru vadītāji, kuri savu nākotni gāja skaidrot pie zīlnieka. Ko viņš teicis, to jau neviens neuzzinās.
I

k pa laikam gribas jautāt – kad beigsies pārmaiņas? Kad vairs nebūs jāklausās kāda ieskicēta plāna saulainās nākotnes ainās? Varbūt tāpēc, ka atbildes nav, ka aizvien tas, kas vakar bija gana labs, šodien izrādās nederīgs. Un to paredzēt nevar ne pareģi, ne zīlnieki, ne orākuli, ne pēdējo lapu kustēšanās ziemeļu vai dienvidu virzienā.

Nezīlēsim nākotni, dzīvosim šodienai. Rīt jau būs rītdiena.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi