Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Visam savs laiks

Sandra Trēziņa
15:27
22.02.2021
4

“ManaBalss.lv” dara patiešām vajadzīgu un svētīgu darbu, to apliecina arī pāris dienu atpakaļ saņemtā ziņa, ka Eiropas Parlamenta Eiropas Pilsoņu balvas komiteja apbalvoto vidū, izvērtējot kandidātus 2020.gadā, no Latvijas iekļāvusi līdzdalības platformu “ManaBalss”.

Viena no jaunākajām platformas iniciatīvām ir ierosinājums panākt, lai latviešu valodas alfabētā tiktu ieviests vēl viens burts, kas apzīmē divskani ou. Ieteikuma autoru pamatojums it kā visai saprotams, jo šobrīd alfabētā esošais burts o apzīmē trīs skaņas: jau minēto divskani ou, piemēram, vārdā loms; īso patskani o (tomāts); garo o (kino). Šī iemesla dēļ mēdz rasties neprecizitātes, neskaidrības, kā pareizi izrunājams katrs konkrētais vārds. Sevišķas grūtības tas sagādā tiem, kam latviešu valoda ir svešvaloda. Ir jau gan zināms, ka latviskas cilmes vārdos ir tikai divskanis ou, bet gan īsais, gan garais o ir ienācēji līdz ar sveš­vārdiem un internacionālismiem. Tikai to jaunpienācēju kļuvis tik daudz, tie valodā jau tik pazīstami, pieņemti, kas to vairs zina – savējais vai svešais. Un, kā min pārmaiņu ierosinātāji, vislielākās neskaidrības rada īpaš­vārdu – vietu nosaukumu, uzvārdu- izrunāšana: “Gandrīz katram ir radies jautājums, kā izrunāt cilvēka vārdu vai uzvārdu, vai kā izrunāt apdzīvotas vietas nosaukumu. Piemēram, uzvārds Popena, vai izrunāt P[uo]pena, vai P[o]pena? Vai, piemēram, ciems Pope. Izrunāt P[uo]pe, vai tomēr P[o]pe? Cilvēki, kuru vārdā vai uzvārdā ir šī [uo] skaņa, bieži jūtas mazliet aizvainoti, kad skaņa tiek izrunāta nepareizi.” Patiešām, arī televīzijas raidījumu vadītāja Uģa Joksta uzvārda izrunāšanā ir iespējamas variācijas.

Tā nu ne vienreiz vien ir radusies vēlme šo neskaidrību izbeigt un katrai skaņai dot savu burtu. Savulaik ir bijis mēģinājums vārdos, kur dzirdams divskanis, to arī tā rakstīt, bet, saprotot, cik tas tomēr neracionāli (ouzouls, skuoluotājs, loupkoupis, nuosluoguojuošs), tāds rakstības veids nav iedzīvojies un laikam arī šoreiz atsaucību negūs. Platformā “ManaBalss.lv” vakar par to bija nobalsojuši vien 152 cilvēki. Par to liecina arī medijos visbiežāk vērojamā noliedzošā attieksme.

Mēģinot arī pašai sev atbildēt- esmu par vai pret šo iniciatīvu-, vispirms jāatzīst, ka šobrīd tā nu galīgi nav prioritāte, jo ir daudz svarīgāki, nopietnāki jautājumi risināmi. Vien gribu mazliet precizēt, ka izmaiņu rosinātāji nepiedāvā rakstīt divskani o ar diviem burtiem [uo], kā tas mēģināts kādreiz. Viņu ierosinājums ir katrai no trim skaņām dot savu apzīmējumu: “ “O” burta skaņai [uo] burts varētu būt apzīmējums Ö, Õ, Ø vai arī kāds cits variants. Galvenais, lai cilvēkiem būtu skaidrs, kad lietot konkrētās skaņas.” Un te nu gan neko ļaunu nesaskatu, ja katrai skaņai būtu savs burts, izmantojot dažādas diakritiskas zīmes ( piem.,punktiņi, svītriņas u.c. virs, zem burtiem), kā to savā darbā “O vārd­nīca” iesaka valodnieks Egils Skudra: “… raciónālākā izvēle diferencētā triju skaņu rakstībā ir viens o bez diakritiskām zīmēm un divi o ar šādām zīmēm.” Tad nu mēs lasītu un runātu: ar divskani – oga, ola, soma; īso patskani – óksīds, órdenis; garo patskani – aprikōze, sklerōze.

Manuprāt, nav ne vainas, vien iespēja vairāk kļūdīties pareizrakstībā. Bet lai nu pagaidām paliek, jo visam savs laiks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
40

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
36

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
41

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
30

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
36

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi