Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Par parādu dzēšanu

Sallija Benfelde
10:09
17.04.2020
2

Valdība ir apstiprinājusi un Saeimai vēl jāapstiprina Tieslietu ministrijas izstrādātais likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām un ar to saistīto sešu likumprojektu paketi.

Likums paredz fiziskām personām, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, noteiktā kārtībā no tām atbrīvoties. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns skaidro: “Šobrīd Mak­sāt­nespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz 5 000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt savas maksātspējas problēmas. (..)Turklāt ir jāņem vērā, ka paredzētais jaunais mehānisms vērsts uz atbalsta sniegšanu tikai Latvijas Republikā dzīvojošajām personām, kurām pirms pieteikuma iesniegšanas jaunajā likumā noteiktajā laika periodā bijis noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.”

Protams, par likumu vēl lems Saeima un tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, tomēr jau šobrīd, lasot likumprojektu, rodas vairāki jautājumi.

Ja šī parādsaistību dzēšana paredzēta cilvēkiem, kuriem oficiāli piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss, tad jautājums ir, kā tiks apmaksāti notāra pakalpojumi, kuri nav lēti un kurus šīs personas diez vai spēs samaksāt. Lēmumu par to, vai persona atbilst likuma prasībām par parādu dzēšanu, pieņems notārs. Pašvaldības sociālais dienests pirms trūcīgā vai maznodrošinātā statusa piešķiršanas izpēta gan banku kontu izrakstus, dzīves apstākļus, pārbauda, vai personai nav nekustamā vai kustamā īpašuma utt. Daudzām pašvaldībām ir līgumi ar kādu no bankām par to, ka tās sūta kontu izrakstus sociālajam dienestam un personai nav jāiet uz banku un jāmaksā par konta izrakstu. Ar vārdu sakot, pašvaldību sociālajiem dienestiem ir visa vajadzīgā informācija par trūcīgo vai maznodrošināto personu , tie nepieciešamo informāciju varētu sniegt notāram. Šis jautājums ir būtisks kaut vai tādēļ, ka ne jau visiem trūcīgajiem vai maznodrošinātajiem ir datori ar interneta pieslēgumu, lai daudzas lietas varētu kārtot ar elektronisko parakstu interneta vidē. Turklāt, manuprāt, tomēr ir vērts atcerēties, ka par trūcīgu tiek atzīta persona, kuras mēneša ienākumi nepārsniedz 128 eiro. Maksa par notāra pakalpojumiem vai par bankas izrakstu šiem cilvēkiem ir nopietns finansiāls trieciens un samazina jau tā pieticīgo pārtikas grozu.

Likumprojektā šobrīd nav arī atrunu par tiem trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, kuriem ir invaliditāte, un tādu nav maz. Kā zināms, personām ar invaliditāti nav jāreģistrējas bezdarbniekos, jo ne visiem ir iespējams atrast sev piemērotu darbu un daudzi veselības dēļ strādāt nedrīkst un nespēj. Vai arī cilvēkiem ar invaliditāti obligāti būs jāapmeklē finanšu pratības kursi un obligāti jāsadarbojas ar Nodarbinātības aģentūru darba meklējumos? Turklāt pie iepriekš rakstītā par izrakstiem un izziņām, kuras ir sociālā dienesta rīcībā un par kurām var nākties maksāt, jāpiebilst, ka cilvēkiem ar invaliditāti staigāt pa kabinetiem un sēdēt rindās nebūt nav tik viegli, kā tas varētu likties pirmajā brīdī.

Domāju, atbildes uz šiem jautājumiem tika atrastas. Vismaz Tieslietu ministrija solīja, ka tās tuvākajā laikā varēšot saņemt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
31

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
32

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
33

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
35

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
28

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
36
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
61
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi