Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Par gaismu tuneļa galā

Sallija Benfelde
10:28
26.02.2020
1

Par sabiedriskajiem medijiem rakstīts ne reizi vien – par nepietiekamo finansējumu, kas ir atkarīgs no politiķu labvēlības, par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un par tās lomu politiķu centienos panākt sev tīkamu saturu.

Jau drīzumā Saeimā varētu balsot par sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumprojektu otrajā lasījumā. Galvenie jautājumi ir par sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) – pārvaldību un finansējumu. Apsveicami, ka paredzēts veidot  Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), kas būs atbildīga tikai par sabiedriskajiem medijiem un nevis par visiem elektroniskajiem plašsaziņas medijiem. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbā līdz šim patiesībā bija vērojams interešu konflikts, jo tās atbildības lauciņā bija arī komercmediji. Jaunās padomes sastāvā paredzēti trīs cilvēki: vienu izvirzīs Saeima, otru – Valsts prezidents, bet trešo Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Tiesa gan, daži priekšlikumi raisījuši diskusijas un vieš bažas. Proti, tie ir jautājumi par leģitīmu ietekmi uz sabiedriskajiem medijiem un to, kas ieceļ sabiedriskā medija galveno redaktoru.
Likumprojekts paredz, ka sabiedriskā medija galveno redaktoru ieceļ tā valde, bet apstiprina sabiedrisko mediju padome. Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sar­mīte Ēlerte uzskata, ka leģitīma ietekme nozīmē kritiku, bet tas, ka galveno redaktoru apstiprinātu valde, nozīmētu to, ka redaktors ir neatkarīgs no medija valdes. Savukārt sabiedrisko mediju pārstāvji saka, ka tāda kārtība varētu radīt neuzticību galvenajam redaktoram, jo viņu varētu uzskatīt par padomes “ielikteni”. Arī jēdziena “leģitīma ietekme”, nevis “kritika” lietošana nākotnē var dot iespēju dažādām interpretācijām un manipulēšanai ar sabiedrisko mediju saturu. Kā zināms, Sarmīte Ēlerte ilgus gadus bija laikraksta “Diena”, kas bija (un joprojām ir) komercmedijs, galvenā redaktore, un viņas nostāju šajos jautājumos acīmredzot nosaka viņas pieredze – komercmedijā visu var noteikt īpašnieks un caur viņu arī galvenais redaktors – bez diskusijām un iebildēm. Gan jāpiebilst, ka komercmediji un sabiedriskie mediji ir divas atšķirīgas pasaules ar atšķirīgiem mērķiem. Protams, arī komercmedijs var sev izvirzīt mērķus, kas kalpo ne tikai peļņai, bet valstij un sabiedrībai, tomēr šos divus medijus un to pārvaldību nevajadzētu jaukt kopā.

Atbildot uz jautājumu, vai kritika ir tas pats, kas leģitīma ietekme, intervijā Sarmīte Ēlerte saka: “Jā, tāpēc ka, ja es jūs par kaut ko gribu pārliecināt, tad es mēģinu jūs ietekmēt. Es gribu, lai jūs maināt savu viedokli. Ja es kā pilsonis uzskatu, ka kāds no sabiedriskās televīzijas vai radio raidījumiem ir nekvalitatīvs vai slikts, vai nepareizs, es izsaku šo viedokli, medija neatkarība ir garantēta un medijs klausās. Ja mana kritika ir jēdzīga, viņi varbūt to ņem vērā, ja viņi to uzskata par nejēdzīgu, viņi to neņem vērā. Tā tālāk ir medija paša izvēle.”

Manuprāt, šāds formulējums der nobriedušai un stabilai pilsoniskajai sabiedrībai, bet Latvijā, kuras sabiedrība ir sašķelta un pretrunīga, tas var radīt tikai visdažādākos mēģinājumus ietekmēt sabiedrisko mediju saturu par labu kādam politiski ekonomiskajam grupējumam un radīs tikai konfliktus un domstarpības. Jebkurā gadījumā Saeima būs tā, kas lems, kādu formulējumu atstāt likumā. Un tāpat acīmredzot ir skaidrs, ka

Ēlertes kundze turpmāk būs tā, kura dos padomus un centīsies noteikt, kas notiek ar medijiem Latvijā.
Neatrisināts ir palicis sabiedrisko mediju finansējuma jautājums, jo politiķi nevēlas likumā ierakstīt noteiktus skaitļus vai procentus no iekšzemes kopprodukta – pieredze ar mediķu algām ir radījusi piesardzību. Tas nozīmē, ka arī turpmāk katru gadu, veidojot budžetu, nāksies ar zobiem un nagiem cīnīties par finansējumu sabiedriskajiem medijiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
33

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
37

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
33

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
39

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
28

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
26
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi