Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Kur vēl atšķiramies

Līga Salnite
19:17
21.12.2020
5

Par nepieciešamību kritiski vērtēt ziņu avotus, iedziļinoties dažādos viedokļos, pēdējos gados intensīvi tiek runāts tā sauktās medijpratības kontekstā. Taču man šoreiz gribas dalīties kādā personīgā atklāsmē par dažādības ilgstošu un pat lāgā uzreiz neatpazītu līdzāspastāvēšanu gaidāmo svētku gaisotnē.

Manā ģimenē, radu un draugu lokā tik iemīļots un gaidīts vienmēr ir bijis tieši Ziemassvētku gaidīšanas laiks, bet starp viņiem kopš manām bērnības gaitām tikpat kā nebija neviena aktīva kristieša, tamdēļ tas nebūtu saistāms ar ticību. Lielākoties savas dzimtas saziņā atminos humora pilnu, bet pragmatisku sarunas stilu, ne – diskusijas par vērtībām, globāliem procesiem vai kopā būšanu kā dāvanu. Līdz ar to šo gaidīšanas kultu un neapzināto garīgo piepildījumu, ko tas tomēr ik gadu mums nesa, nesaistu ar mūsu mājsaimniecības vai pat dzimtas mērogā pastāvošajām tradīcijām. Svētku noskaņojums ar skaņām, garšām un pat garāmskrienošām reklāmām ir kā tāds miglas vāls, kas tevi apņem tur, kur nu tajā mirklī esi. Šoreiz atturēšos no neizsmeļamās tēmas par to, cik liels spēks ir šī noskaņojuma iedegšanā katram pašam. Mēs jau zinām, ka to var, bet krietni retāk vai nekad neaizdomājamies, ka kāds nemaz nejūt vajadzību pēc Adventes noskaņojuma, pēc gaidīšanas kulta.
Varētu nodomāt, ka tik uzkrītošu tradīciju atšķirība jāpamana uzreiz. Tomēr nē. Jau gadiem dalot savu dzīvi – telpu, priekus un rūpes – ar citas kultūras pārstāvi un jau ikdienā par pašsaprotamām pieņemot neskaitāmās uztveres nianšu atšķirības starp mums, tomēr Ziemassvētku gaidīšana kā šo atšķirību temats bija paslīdējusi garām. Lai gan nekad neesmu bijusi no tiem, kam gribētos pāragri, jau tūliņ pēc valsts svētkiem, izkarināt lampiņu virtenes, tomēr bez ārišķīgajiem elementiem kā dekorācijām, aro­mātiem un visvairāk skaņām un dziesmām iztikt nevaru. Tam visam kaut nedaudz jābūt, lai iestātos pilnība un bērns varētu uz mirkli manī atgriezties. To, ka otram šie noskaņas nieki neizraisa tik milzīgu sajūsmu, norakstīju uz gaumes atšķirībām vai konkrēto situāciju. Taču tikai pavisam nesen izdevās vārdiski atšifrēt šo mīklu. Ja esi uzaudzis valstī, kur ne tikai dominējoša ir pareizticība un arī tās ietvaros Ziemassvētki netiek “gaidīti” mūsu pierastajā izpratnē, tad decembris nudien vairāk saistās vien ar pusgada ieskaišu un eksāmenu nokārtošanu, ne kanēļa smaržu un dziesmām. Ja visā pilsētvidē reklāmas stabi vien vēsta par atsevišķiem Jaunā gada pasākumiem, tad uz skolu vai darbu skrienošajam mūsu gaidītie Ziemassvētki ir vien iekšējs pārdzīvojums, ne ārēji baudāms prieks.

Ne tikai līdzīgie paradumi spēj vienot. Kā bērnu attapības uzdevumos – atrodi sevī un sev tuvajā cilvēkā piecas atšķirības, un jūs jau esat soli tuvāk viens otram.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
40

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
36

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
41

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
30

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
36

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi