Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Izaicinājums sporta skolām

Jānis Gabrāns
10:30
26.02.2020
4

Par reformām izglītībā runāts sen, pēdējā laikā tās aptver arvien plašāku spektru, un tagad tās varētu skart arī sporta skolas. Izglītības un zinātnes ministrija šomēnes sporta skolām un sporta veidu federācijām izsūtījusi rosinātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas paredz kārtību, kā valsts finansē profesionālās ievirzes programmas sporta skolās.

Sporta skolas īpaši satrauc divi piedāvājumi. Pirmais – dažos sporta veidos ievērojami palielināts minimālais izglītojamo skaits, kas nepieciešams treniņu grupas atvēršanai. Piemēram, futbolā grupas atvēršanai būs nepieciešami vismaz 16 bērni, pašreiz šis slieksnis ir desmit. Un 16 audzēkņiem jābūt visus gadus līdz vecākajai grupai. Taču jau tagad skaidrs, ka tas nebūs izpildāms. Ja vēl sākumā varētu dabūt šos 16 dalībniekus grupā, gadiem ejot, bērnu intereses mainās, viņi maina sporta veidu vai vispār aiziet no sporta, grupas kļūst arvien mazākas. Tas vērojams visos sporta veidos: gan komandu, gan individuālajos.

Otrs neizprotamais ierosinājums, ka, stājoties sporta skolā, sešus septiņus gadus veciem bērniem jāizpilda noteikti fiziskie normatīvi. Līdz šim audzēkņus sporta skolās uzņēma bez īpašiem papildnosacījumiem, galvenais bija vēlme trenēties.

Šīs pārmaiņas izraisījušas plašu neapmierinātību sporta skolās, to vadītāji un pedagogi iebilst pret šādiem jauninājumiem. Mazo pilsētu un novadu sporta skolu direktori norāda, ka šis grozījumu projekts radīts, nedomājot par mazajām sporta skolām.

Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļ­upe uzskata, ka, nosakot kontrolnormatīvus, jau pašā saknē tiek grauta bērnu iespēja nodarboties ar jebkādu sporta veidu: “Sporta skola tomēr nav mūzikas skola, kur svarīga muzikālā dzirde. Mēs zinām, kādi tagad ir bērni – kādam ir liekais svars, kādam vēl kaut kas. Gadu gaitā trenējoties, tas stabilizējas, parādās rezultāti un viss ir kārtībā. Taču tagad gribam uztaisīt selekciju un viņus neuzņemam. Tā būs liela netaisnība pret bērniem, ka nevar sākt nodarboties, ja kādi fiziskie parametri neatbilst kāda sporta veida prasībām.”

Cēsu Sporta skolas direktore Rudīte Vanadziņa norāda, ka šobrīd ministrijas ierosinājumi izskatās pēc norādījumiem no augšas, kas nav radušies diskusijās: “Sporta departaments gan saka, ka šis ir tikai viņu piedāvājums, bet bažas rada pieredze, ka bieži šādi piedāvājumi jau ir kā galīgais risinājums, kas nepieļauj izmaiņas. Taču rezonanse skaļāka, arī federācijas, cerams, iesaistīsies, un sāksies diskusijas, kuru rezultātā varbūt izdosies nonākt pie visiem pieņemamiem nosacījumiem.

Protams, jābūt kaut kādām vadlīnijām, uz kurām balstīties, taču sporta veidi ir atšķirīgi, katrā savas nianses, visiem nevar noteikt vienus kritērijus. Ministrija aicina jaunos kritērijus izstrādāt sadarbībā ar sporta skolām, bet, ja nebūs šo vadlīniju, katra federācija vilks to deķi uz savu pusi un rezultāta nebūs.”

Latvijā pēdējā laikā visas reformas saskaras ar pretestību, grūti izprast, kāpēc notiek tā. Vai tā ir nevēlēšanās kaut ko mainīt, vai reformu īstenotāji tiešām nav veikuši analīzi, diskutējuši, uzklausījuši.

R. Vanadziņa norāda, ka joma ir jāsakārto, bet to nevar darīt ar vienkāršu rīkojumu no augšas: “Ir jāsamēro realitāte, kāda ir Rīgā un kāda mazpilsētās, kur arī bērni vēlas nodarboties ar sportu. Varbūt mazā novadā ir bērni, kas ļoti vēlas nodarboties ar kādu sporta veidu, kuriem ir talants, no kuriem var izaugt olimpieši, bet, ja nebūs iespējas trenēties, olimpiskais sapnis paliks nesasniegts. Dažkārt funkcionāriem nav skaidrs, kas notiek reģionos, bet tur darbs dažkārt varbūt notiek kvalitatīvāk.”

Arī šie kontrolnormatīvi neesot pareizais risinājums, norāda Sporta skolas direktore: “Varbūt bērns, kurš nespēj izpildīt normatīvus, bet ļoti grib trenēties, pēc pāris gadiem būs līderis. Nosakot kontrolnormatīvus, izslēdzam iespēju bērnam attīstīties. Te ir jautājums, vai gribam dot iespēju nodarboties ar sportu. Mums interešu izglītībā ir plašs piedāvājums citās jomās, bet sportā – ļoti minimāli. Vecāki nereti vēlas, lai bērni nodarbojas ar kaut kādām fiziskajām aktivitātēm, nepretendējot uz kādiem panākumiem. Ja tam nav valsts atbalsta, kur ņemt finansējumu? Nevar taču visu uzkraut pašvaldībām. Būtu labi, ja ministrija domātu par attīstītību, nevis graušanu.”

Iespējams, visam pamatā ir valsts vēlme ietaupīt un no valsts puses notiek virzība uz to, lai sporta skolām samazinātu valsts finansējumu, pārliekot to uz paš­valdību pleciem. Naudas apjoms sporta skolām, klubiem nepalielinās, bet finansējuma pretendentu skaits gan, tāpēc valsts domā, kā šo pretendentu pulciņu samazināt. Lai sporta skolās paliek tikai profesionālā ievirze, bet tautas sportu kā interešu izglītību lai finansē pašvaldības. Tiesa, tās jau tagad sporta skolām atvēl finansējumu, lai nodrošinātu vismaz minimālās algas treneriem, papildinātu inventāru, segtu transporta izdevumus un tamlīdzīgi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
40

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
35

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
40

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
30

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi