Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Demisija

Sallija Benfelde
18:40
19.05.2022
3

Iekšlietu ministre Marija Golubeva ir iesniegusi demisiju pēc tam, kad to pieprasīja Nacionālā apvienība (NA), piedraudot, ka pretējā gadījumā aizies no valdības.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs no amata neatkāpjas tikai pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa publiski paustā, bet gaida, lai Ministru prezidents iesniedz rakstisku pieprasījumu, jo tā vēlas NA. Ministra amatam viņu izvirzīja NA, un pagājušā gada aprīlī Vitenbergs tajā iestājās.

Vērojot notikumus politiskajā vidē pēc 9. maija, jājautā – kas notiek?

Vai viena ministre ir vainojama pie visa, vai viņa ir atbildīga par to, ka piemineklis Rīgas “atbrīvotājiem” gadu gaitā kļuvis par simbolu, pie kura it kā tiek pieminēti Otrajā pasaules karā kritušie, bet patiesībā tiek svinēta uzvara Staļina izdomātajā Lielajā Tēvijas karā, svinēšanai kļūstot aizvien agresīvākai un patiesībā simbolizējot Latvijas okupāciju? Pie­prasot ministres demisiju, izskanēja arī izteikumi, ka Golubeva ir vainojama tajā, ka tādi “svētki” vispār tiek svinēti.

Aicinājumu Vitenbergam demisionēt premjers pamatoja ar valdības stabilitātes un līdzsvara saglabāšanu, izvēli skaidrojot ar to, ka ekonomikas ministrs valdībā strādā īsāku laiku nekā pārējie.
Jāteic, ap šīm demisijām izveidojās zināms juceklis. NA, draudot aiziet no valdības, gan paziņoja, ka turpināšot ministri atbalstīt. “Attīstībai/Par!” (A/P) pauda, ka turpina atbalstīt Mariju Golubevu iekšlietu ministres amatā un Nacionālās apvienības prasību uzskata par ļoti nekonstruktīvu un destabilizējošu soli. Pēc tam, kad premjers aicināja demisionēt ekonomikas ministru, A/P politiķi kļuva mierīgāki, lai gan no viņiem arī izskanēja, ka Vitenbergs ir bijis ļoti vājš ministrs. Premjers sākumā no Golubevas pieprasīja paskaidrojumu, tad prasīja demisionēt un vēl piebilda, ka to būtu prasījis arī tad, ja to nebūtu darījusi NA. Golubeva sākumā atteicās demisionēt, bet tad piekrita.

Manuprāt, sākoties skandālam ap pieminekli Rīgas Uzvaras parkā, Golubevai vajadzēja saprast, ka politikā ne vienmēr par atbildīgo kļūst tas, kurš tiešām ir pie visa vainīgs, un ka jārēķinās ar valdības stabilitāti un ar partiju apvienības publisko tēlu. Kā zināms, veselības ministrei Ilzei Viņķelei no A/P jau nācās demisionēt, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam amatā izdevās noturēties, par spīti demisijas pieprasījumam un tam, ka viņš nepārprotami izskatījās kā azartspēļu nozares interešu aizstāvis. Tagad skandāls ar iekšlietu ministri, kura uzskatīja, ka viņai atbildības par notikumiem 9.un 10. maijā nav.

Rezumējot to visu, uzskatu, ka iekšlietu ministrei vajadzēja demisionēt, redzot, kādu emociju un neapmierinātības vētru izraisīja maija notikumi. Golubeva tiešām saņēma smagu nastu – Latvijas-Baltkrievijas neizbūvēto robežu, gadu desmitiem milzušās problēmas ugunsdzēsēju un glābēju dienestā, policijas profesionalitātes un pat lojalitātes problēmas pēc Policijas Akadēmijas likvidēšanas. Un, protams, kārtības uzturēšana pandēmijas laikā un drošības risku novēršana pēc Krievijas kara sākšanas pret Ukrainu. Bet tādās situācijās, kāda veidojās pie pieminekļa, ir bezcerīgi skaidrot, ka 9. maija pasākums notika pēc likumiem un noteikumiem, kādus pieņēma Saeima, un kā nākamajā dienā rīkojās Rīgas dome, nošķūrējot saliktās puķes. Protams, policija izskatījās tik nevarīga, ka nācās iejaukties Valsts policijas priekšniekam. Un galu galā nav tā, ka ministre bija nekļūdīga un ideāla stāstā par “Uzvaras svētkiem”.

NA draudi aiziet no valdības bija apvienībai ļoti izdevīga šantāža, tā sevi apliecinot saviem vēlētājiem un saglabājot ietekmi uz valdības lēmumiem. NA nebija svarīgi, ka šūpot valdību tik īsu laiku pirms Saeimas vēlēšanām nozīmē vairot haosu un domāt tikai par savām interesēm. Na­cionālā apvienība pavisam oficiāli varēja uzaicināt Golubevu atskaitīties Saeimā. Protams, tad nebūtu iemesla taisīt tādu troksni, kas labi kalpo priekšvēlēšanu reklāmai, un nebūtu arī izdevības aizgūtnēm slavēt savu ministru. Vitenbergs gan sākumā pēc demisijas aicinājuma bija diezgan miermīlīgs, bet vēlāk, acīmredzot partijas pamācīts, runāja diezgan kareivīgi. Arguments, ka uzņēmēji atbalstot Vitenbergu, manuprāt, nav kritērijs, jo ministra darbs, ar ko viņš tiešām ir nodarbojies katru dienu pandēmijas laikā, ir uzņēmēju lobēšana, lai ierobežojumi tiktu mīkstināti, atcelti un aizmirsti tūlīt un tagad.

Ar vārdu sakot, NA notikušais ir labs iemesls sevi reklamēt un atgādināt, ka apvienībā esot vispatriotiskākie latvieši Latvijā, kuriem rūpot vien Latvijas intereses. Tagad izskatās, ka valdība noturēsies, bet priekšvēlēšanu kaislības tikai augs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
47

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
27

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi