Lai gan pasaulē par modes kliedzienu – mājdzīvnieku pārkrāsošanu, padarot viņus līdzīgus savvaļas dzīvniekiem, piemēram, tīģeriem vai pandām – tiek runāts jau pāris gadu, par šo tendenci aizdomājos tikai tagad, kad ieraudzīju fotogrāfijas internetā, kas apliecina, ka suns vienā mirklī var kļūt arī par pandu.
Mani pārsteidz arī draugu ievietotās dzīvnieku fotogrāfijas sociālajos tīklos. Kaut ārā nav auksts un spalva sunītim īsa, dzīvnieks saģērbts dažādos iespējamos variantos (pat nezinu, vai to apģērbu var nosaukt par jaku vai kombinezonu). Pēc visa spriežot, sunītis šādā ietērpā jūtas neomulīgi, jo brīvība daļēji ir ierobežota. Par laimi, cilvēkam vēl nav ienācis prātā suņuku pārkrāsot citā krāsā.
Ir cilvēki, kas gluži pretēji saka, ka radoša pieeja suņu kopšanai patlaban ir ļoti populāra. Tajā pašā laikā vienmēr būs cilvēki, kuri uzskatīs, ka šādi izturēties pret mājdzīvniekiem ir nežēlīgi. Citi saka, ka dzīvniekiem tas patīk, taču kas to varēs apliecināt? Manuprāt, tas ir dzīvnieka īpašnieka mazvērtības komplekss, jo daudz vieglāk ir izķēmot savu četrkājaino draugu, kas nevar iebilst, nekā sākt risināt savas problēmas, visticamāk, psiholoģiskā līmeņa. Te nāk prātā paziņas vērojums, kurš saka, ka Rīgā vienmēr sajūtas kā cirkā, kur katrs klauns kā mācēdams cenšas sev pievērst lielāko skatītāju uzmanību. Jo spilgtāk sevi izrāda, jo labāk.
Gribas pieminēt, ka arī mazpilsētā Cēsīs neparastu dzīvnieku turēšana nav nekāds jaunums. Cēsīs netālu no Lapsu ielas var sastapt jaunieti, kurš ved pastaigāties sesku. Skats ir iespaidīgs. Maziņš dzīvnieks, piesiets suņa vai kaķa pavadā, rakņājas pa zemi, tantiņas brīnās – kas tas par dzīvnieku? Domājams, vecākā gada gājuma cilvēki par mājdzīvniekiem atzīst galvenokārt suņus un kaķus. Jaunietis skaidro un saka, ka tas ir viens no caunu dzimtas pārstāvjiem. Mājās pieradināts sesks ir ne viņam vien. Var jau dzīvoklī uz balkona turēt kazas un vistas, taču cik tas būs godīgi pret šīm dzīvajām radībām? Ilze Fedotova
Komentāri