Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Baltijas ceļam aprit 33 gadi

Anna Kola
07:35
26.08.2022
3

Viena no pirmajām un pati garākā cilvēku veidotā ķēde pasaulē Baltijas ceļš neapšaubāmi ir viens no nozīmīgākajiem Baltijas valstu vēstures brīžiem.

Aptuveni 670 kilometrus garais, miermīlīgais protests pret padomju varu joprojām daudzviet pasaulē tiek pieminēts ar apbrīnu par mūsu trīs kaimiņos esošo tautu vienotību. Lai arī šis gads neiezīmē apaļu gadskārtu, skaitlis tomēr zīmīgs un, jādomā, vēstures notikuma atceres vērts. Sa­runājoties ar paziņām no Rietumu valstīm, taujāti par to, cik daudz zināms par Latviju un Baltijas valstīm kopumā, vairums diplomātiski min skaisto dabu, zaļos mežus un, ja palaimējas, vēl kādu retu faktu, piemēram, Baltijas jūras dzintaru vai pat Dzies­musvētkus. Bet kopumā jau globālā līmenī tomēr mūsu valstu trio ļaudīm, kas dzimuši un uzauguši brīvās, lielvaras valstīs, asociējas tikai un vienīgi ar kopīgu zemes teritoriju Eiropā, tas ir, Aus­trumeiropas valstīm, kuras visas automātiski tiek pielīdzinātas cita citai ar to, ka diemžēl esam bijušas zem padomju varas smacīgā vāļinka.

Tieši Baltijas ceļš ir kaut kas tāds mūsu tautu vēsturē, ko daudzviet pasaules lielo, pie varas esošo valstu pārstāvji uzlūko ar apbrīnu, aizrautību, tieši tāpēc, ka mūsu, no malas raugoties, salīdzinoši necilo, nelielo valstu trijotne ir spējusi vienot tautu šādā liela mēroga notikumā ar cēlu, augstu mērķi un tālredzīgu pašaizliedzību savu bērnu un mazbērnu nākotnei. 23.augusta Baltijas ceļš starptautiski nodemonstrēja Bal­tijas tautu vienotību un apņēmību cīņai par Baltijas valstu valstiskās neatkarības atjaunošanu. Šobrīd Ukrainas kara kontekstā visi šie centieni šķiet īpaši nozīmīgi, jo redzam, ka tas pats nelabi dvakojošais vāļinks arvien rada postu valstīm, kas šo sarkano, mazliet citā laika dimensijā dzīvojošo lielvalsti norobežo no brīvajām un demokrātiskajām Rietumeiropas zemēm.

Baltijas ceļš apliecināja, ka Baltijas valstu neatkarības idejai sabiedrībā ir ļoti plašs atbalsts. Pasaulē izskanēja Baltijas pievienošanas PSRS nelikumība un neatkarības atjaunošanas miermīlīgais raksturs. Jau nākamajā dienā pēc Baltijas ceļa vairākos vadošos Rietumu medijos tika atspoguļoti Baltijas ceļa notikumi, skaidrojot vēsturisko kontekstu un uzsverot lielo dalībnieku skaitu. Baltijas ceļam bija plaša starptautiska rezonanse, arī ģeopolitiskā nozīmē. Tas iedrošināja vairākas Eiropas tautas atbrīvoties no komunistiskajiem režīmiem, deva būtisku impulsu vācu tautas atkalapvienošanai vienā valstī  – dažus mēnešus pēc Baltijas ceļa krita Berlīnes mūris. 2009. gadā Baltijas ceļš tika iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.

Tā ir vēsture. Nebūt ne tik sena, lai par to uzzinātu tikai no grāmatām, filmām. Baltijas ceļa dalībniekiem ir, ko pastāstīt. Viņi arī labprāt to dara. Tikai – vai ir klausītāji? Jo vairāk gadu paiet no notikuma, jo notikušais it kā piemirstas.

Paraugoties informatīvajā telpā, Cēsu novadā neatradu nevienu ievērības cienīgu pasākumu, kas būtu veltīts tieši Baltijas ceļa 33.gadadienai. Droši vien 35.gadadienā būs. Baltijas ceļa dalībnieku ar katru gadu paliek aizvien mazāk, viņi ir pelnījuši, ka kāds sarīko tikšanos reizi gadā. Bal­tijas ceļš vijās cauri novadam. Vai vasaras nogalē pēc daudziem līksmiem kultūrnotikumiem nebūtu vieta arī Baltijas ceļa atcerei. Lai atgādinātu paši sev, cik svarīga mums bija brīvība, ko tā šodien nozīmē ukraiņiem. Tā nav gabaliņš vēstures, tā ir tautu nākotne.

Simboliski un nozīmīgi, ka tieši šodien tiks ievesta smagā tehnika Uzvaras parkā, lai sāktu Uzvaras pieminekļa demontāžu. Tiek lēsts, ka pilnībā no šī padomju varas atgādinājuma būsim brīvi jau novembra vidū.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
40

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
36

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
41

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
30

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
36

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi