Sen jaunums nav nūjošana, ko aktīvi piekopj tie, kuriem nepatīk skriet vai kuri to nedrīkst, tomēr grib kustēties.
Daudziem patīk spēlēt futbolu, bet ko darīt, kad gadu nasta plecos un paskriet vairs nevar? Izrādās, risinājums ir! Pēdējos gados pasaulē popularitāti ieguvis soļbols, mierīgā alternatīva ierastajam futbolam. Šo nodarbi labi raksturo tās angliskais nosaukums “walking football” jeb, tieši tulkojot, – soļošanas futbols. Proti, futbolu spēlē, tikai ejot vai soļojot, bet ne skrienot.
Pagājušajā vasarā ar soļbolu iepazīstināja arī cēsniekus, galvenais nopelns ir Jurim Ojāram Beņķim, kurš dzimis Anglijā, bet tagad dzīvo Cēsu novadā. Iespējams, viņš ir šī sporta pionieris Latvijā. Pēc viņa teiktā, soļbolā var piedalīties ikviens, taču visbiežāk ar to nodarbojas cilvēki lielākā vecumā, jo sporta veids ir samērā saudzējošs un neprasa īpašu fizisko sagatavotību.
Atradās entuziasti, un viņi turpina treniņu arī ziemā, pirmdienu rītos plkst. 9.30 tiekoties Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) sporta zālē.
J. Beņķis stāsta, ka pagaidām pulciņš nav liels, bet esot vēlme to popularizēt, uzrunāt potenciālos dalībniekus: “Interesanta sakritība, ka gandrīz visi esam ārzemju latvieši, kuri pārcēlušies uz Latviju. Sanākam pirmdienās, treniņš viemēr noticis, kaut esam vien daži! Vasarā, kad laiks bija lietains, dažkārt nodarbības nenotika. Tad es mašīnā pie laukuma dežurēju, varbūt, kāds tomēr atnāk.”
Domubiedru grupā esot gan kungi, gan dāmas, bet agrāk saistība ar futbolu esot tikai pašam J. Beņķim. Vēl viens soļbolists savulaik Anglijā spēlējis regbiju, viena dalībniece bijusi basketbola trenere, bet daļa ar fiziskajām aktivitātēm sākuši nodarboties, tikai iesaistoties soļbola treniņos.
“Man ir milzīgs prieks par tiem, kuri sākuši kustēties un dara to regulāri,” saka Juris. “Soļbolā ļoti būtiska ir satikšanās, socializēšanās iespēja, tāpēc tas gūst arvien lielāku popularitāti. Pasaulē reklāmas kampaņās tieši šo aspektu arī uzsver. Cilvēkiem krietni gados trūkst iespēju, kur darboties, arī paziņu loks sarūk, tad nu te var būt kopā ar domubiedriem vismaz reizi nedēļā.”
Piesakot soļbolu, tika norādīts, ka gaida cilvēkus no 55 gadu vecuma, lai gan ierobežojumu nav arī jaunākiem. Juris saka, ka vasaras treniņos ļoti liela entuziaste bijusi viņa mazmeita, kas ciemojusies Cēsīs.
“Druva” pērn pamanīja, ka šis sporta veids parādās arī citur novadā, un Zaubē notiekošajā senioru sporta un atpūtas dienā tas bija iekļauts programmā. Dalībnieku vidū raisījās daudz emociju, jo lielai daļai, īpaši vīriem, nācās sevi bremzēt, lai neskrietu, kas neizbēgami notika atkal un atkal.
Juris ar domubiedriem šovakar būšot klātesoši pasākumā “Sporta laureāts” Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, un interesentiem būs iespēja viņu satikt un ko vairāk uzzināt par soļbolu. Bet viņš aicina interesentus pirmdienu rītos nākt uz DACVĢ sporta zāli, paskatīties, parunāties un, iespējams, iesaistīties aktivitātē.
Komentāri