Finišā. Sacensību rīkotājs Mārtiņš Niklass finišā iztaujā Esteri Volfu, kura absolūtajā vērtējumā dāmām izcīnīja sudraba godalgu. FOTO: Anete Anna Zālīte
Ozolkalna nogāzēs aizvadīts pirmais Latvijas čempionāts vertikālajā kilometrā.
Mārtiņš Niklass ar komandu šādu izaicinājumu Ozolkalnā rīkojuši jau pāris gadu, bet šoreiz tas bija valsts čempionāta statusā, pulcējot lielāku dalībnieku skaitu. Skaidrs, šis nebūs daudzskaitlīgs skrējiens, dalībniekiem pa Ozolkalna nogāzi, kuras kāpums ir 71,45 metri, nācās 14 reizes noskriet lejā un 14 reizes uzskriet augšā, kas veido 1000 kāpuma metrus, kopējais distances garums bija apmēram 11km.
Šim izaicinājumam ļāvās gandrīz 70 skrējēju, no kuriem daži gan izstājās pusceļā, ieklausoties savā organismā, kurš teica, ka pietiek. Dalībnieku vidū arī daudzi cēsnieki, uzrādot atzīstamus rezultātus. Absolūtajā vērtējumā vīriem par pirmo valsts čempionu kļuva Gvido Kalniņš (“Supervaroņi”/ Variņi), vienīgais distanci veicot ātrāk par stundu un uzstādot jaunu skrējiena rekordu. Gvido rezultāts 57 minūtes 13,8 sekundes. Otrajā vietā cēsnieks Kristaps Magone (1:02:11,3), trešajā vietā Jānis Kūms (1:04:50,7) no komandas “Scott running Latvia/ Pulsometrs.lv”. Tūlīt aiz goda pjedestāla palika pagājušā gada uzvarētājs Andrejs Dmitrijevs (Rīga), trešās vietas ieguvējam zaudējot nedaudz vairāk par minūti. Ātrāko sešniekā vēl divi komandas “Supervaroņi” skrējēji: Rubenss Šulcs un Ivars Celiņš. Sieviešu konkurencē uzvarēja viena no pieredzējušākajām taku skrējējām, rīdziniece Anete Švilpe (“Supervaroņi”), finišējot pēc vienas stundas 5:44,7 minūtēm. Viņa zaudēja tikai trim ātrākajiem vīriem. Latvijas čempionāta sudrabs un bronza divām Cēsu Sporta skolas audzēknēm – Esterei Volfai (1:11:54,7) un Elzai Bleidelei (1:17:578,5). Var atzīmēt, ka noslēdzošajā aplī Estere uzrādīja otru labāko apļa laiku, atpaliekot tikai no uzvarētāja Gvido Kalniņa. Labāko sešniekā arī Una Pērkone (“Smiltenes putekļi”), Baiba Gabrāne (“Noskrien Cēsis”) un Karīna Lezdiņa (VSK “Burkānciems&Co”).
Tika sveikti arī labākie atsevišķās vecuma grupās: S18 grupā: E. Volfa, E. Bleidele, U. Pērkone; S21 grupā: A. Švilpe, B. Gabrāne, Valentīna Romanova (Rīga); S40 grupā: K. Lezdiņa (VSK “Burkānciems&Co”), Inese Kokorēviča (VSK “Burkānciems&Co”), Linda Loce (“Lynxdojo”); S50 grupā: Anita Ieviņa (“Noskrien Cēsis”), Vineta Skrastiņa (“Noskrien Cēsis”); V18 grupā: Adrians Stepe (SK “Lejasciems”), Roberts Cercins (Cēsis), Emīls Freivalds (Cēsis); V21 grupā: G. Kalniņš, K. Magone, J. Kūms; V40 grupā: Miks Pētersons (Rīga), Matīss Vecvagaris (“Ultrataka”), Artis Pūcītis (SSK “Bebra/ Takusports”); V50 grupā: Sandris Līdums (VSK “Burkānciems&Co”).
Jāatzīmē skrējiena jaunākie dalībnieki, cēsnieki. Puišiem 12 gadīgais Jurģis Gābers distanci veica 1:55:21,4, bet visjaunākā bija astoņgadīgā Karlīna Kalēja, kura kopā ar tēti Aigaru finišēja pēc stundas 46:53,6 minūtēm.
“Druva” jautāja tētim Aigaram, kurš savulaik startējis gan izturības triatlonos “Ironman”, gan veicis neskaitāmus maratonus, kurš kuru pierunājis startēt – meita viņu vai viņš meitu.
“Kad uzzināju par šīm sacensībām, piedāvāju. Karlīna teica – jā,” stāsta Aigars. “Pirms tam pamēģinājām vienreiz uzskriet pa Ozolkalna nogāzi augšā un lejā, tad meita burtiski iedegās un teica, ka ir gatava šim izaicinājumam! Protams, distances gaitā bija lūzuma punkts, kādā piektajā, sestajā aplī, bet tad tikām atpakaļ ritmā, un beigas jau bija pavisam labas. Pēdējais aplis mums bija otrs ātrākais no visiem 14 veiktajiem. Pēc finiša Karlīna pat teica, ka ir gatava skriet vēl!”
Aigars neslēpj, ka lūzuma brīdī lieti noderējusi paša pieredze izturības skrējienos, kad zināms, ko darīt, ko apēst vai iedzert, lai atgūtos un turpinātu. Trasē jau bijušas sagatavotas rezerves spēku atgūšanai, paredzot, ka būs lūzuma brīži. “Kad pirms sacensībām ar meitu pārrunājām, kāds ir mūsu mērķis, uzlikām, ka būtu labi iekļauties stundā un 52 minūtēs. Rezultātā noskrējām pat kādas piecas minūtes ātrāk un starp visiem pat nepalikām pēdējie! Pats līdz šim nebiju piedalījies tādā izaicinājumā, bet, kad meita teica, ka jāskrien, arī es nevarēju atkāpties,” smejot saka Aigars, piebilstot, ka nav bijis viegli, jo aktīvās sportiskās gaitas vairākus gadus jau noliktas malā. Pēdējās sacensības “Ironman” aizvadītas 2020. gadā. Viņš arī uzteic sacensību lielisko atmosfēru, līdzjutēju un arī skrējēju savstarpējo atbalstu, kuri, garām skrienot, vienmēr Karlīnu uzmundrinājuši. “Tas viņai lika iztaisnot muguru un turpināt,” saka Aigars.
Kopā. Vertikālo kilometru, viens otru atbalstot un uzmundrinot, veica arī sacensību jaunākā dalībniece, astoņgadīgā Karlīna Kalēja kopā ar tēti Aigaru. FOTO: Dmitrijs Ņicipors
Komentāri