Polijas pilsētā Policē nedēļas garumā risinājās Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē, kurā kuplā pulkā piedalījās arī Latvijas jaunie dambretisti.
Cēsis pārstāvēja divas spēlētājas: Luīze Gudēvica-Liepiņa, kurai šis otrais Pasaules jauniešu čempionāts, un viņas māsa – sešgadīgā Marlēna Gudēvica-Liepiņa, kurai šī bija debija tik augsta līmeņa sacensībās. Turnīrs veiksmīgs bija Luīzei, kura ātrspēlē izcīnīja Pasaules čempionāta bronzas medaļu.
Izturības eksāmens
Čempionāts sākās ar klasisko izspēli, kas norisinājās septiņu dienu garumā. Kā atzīst līdzjutēji un treneri, pacietība, izturība un spēja koncentrēties bija abu jauno spēlētāju labākie sabiedrotie garo izspēļu laikā, dažkārt vienai partijai ieilgstot līdz pat trīs stundām.
Marlēna U8 vecuma grupā meitenēm izcīnīja 10.vietu 12 meiteņu konkurencē, bet Luīze U10 vecuma grupā meitenēm izcīnīja 4.vietu 22 meiteņu konkurencē. Tikai viens punkts Luīzi šķīra no Pasaules čempionāta pjedestāla, taču šogad salīdzinājumā ar pagājušā gada čempionātu Luīze savu vietu klasiskajās izspēlēs uzlabojusi par četrām pozīcijām.
Abu spēlētāju trenere un arī vecmāmiņa Zigrīda Liepiņa atzīst, ka abām meitenēm bijis liels pārbaudījums koncentrēties tik ilgu laiku. Viņa arī norāda, ka klasiskajā izspēlē konkurentu ir mazāk, jo formāts nesaista jaunos spēlētājus, pirmkārt, ilgs domāšanas laiks, katram spēlētājam 40 minūtes plus minūte par katru gājienu, otrkārt, katrs gājiens jāpieraksta atšķirībā no pārējām disciplīnām: “Tas prasa spēju ilgstoši koncentrēties, kas bērniem ļoti grūti, viņi raduši pie straujāka dzīves ritējuma. Arī ar partiju pierakstīšanu viņiem nesokas, bet tas ir svarīgi, lai pēc tam analizētu aizvadīto spēli.”
Izšķirošā spēle
Pēdējās divās čempionāta dienās notika sacensības ātrajā dambretē, vispirms rapidā, tad ātrspēlē. Rapidā Marlēna sasniedza savu labāko rezultātu čempionātā, iegūstot 9.vietu 15 meiteņu konkurencē, bet neveicās Luīzei, nācās samierināties ar 8.vietu 25 meiteņu konkurencē. Te gan jāpiebilst, vienādu punktu skaitu ieguva 6. – 13. vieta, vietu sadalījumu noteica izspēļu koeficients.
Ātrspēlē Marlēna izcīnīja 10.vietu, iegūstot vienādu punktu skaitu ar 8. un 9. vietu, bet veiksme bija Luīzes pusē. Pēdējā kārtā izcīnot uzvaru, viņa 26 meiteņu konkurencē izcīnīja 3.vietu un bronzas medaļu!
Trenere Z. Liepiņa, stāstot par izšķirošo spēli, akcentē, ka Luīzes pretiniece bija spēcīgā Latvijas jaunā dambretiste Varvara Ivanova, kura kļuva par čempioni klasikā: “Taču ātrspēlei ir cits formāts, te Luīze ir pārāka, tā bija arī Eiropas čempionātā. Laikam Varvara gatava ilgākām izspēlēm, kā klasikā, bet ātrspēlē, kur partijā katram tikai piecas minūtes, viņa tik labi nejūtas, te visu izsaka spēja ātri pieņemt pareizos lēmumus. Pēdējā spēle bija ļoti svarīga, pirms tās Luīze bija aiz Varvaras, bet uzvarot ieguva bronzas medaļu, pretinieci atstājot sestajā vietā. Šis panākums bija labs mierinājums ceturtajai vietai klasiskajā dambretē.”
Trenere un vecmāmiņa notikumiem sekojusi līdzi attālināti un neslēpj, ka tas vieglāk nekā klātienē, kur spriedze daudz lielāka: “Sarunājām, ka meitenes pēc katras spēlēs piezvanīs un pastāstīs, kā gājis. Protams, pēc zaudējuma viņām to bija grūtāk pateikt, tad tēvs uzņēmās šo misiju, bet pēc uzvarām zvanīja ar prieku. Tiesa, pēc bronzas spēles uzreiz negribēja atklāt rezultātu, mums nācās pagaidīt, līdz uzzinājām, ka čempionāts noslēdzies ļoti sekmīgi!”
Vecāku faktors
Kopā ar meitām čempionātā bija tēvs Juris Gudēvics-Liepiņš, aktīvs triatlonists, sportiska dzīves veida piekritējs. Jautāts, ko tētis var turnīra laikā palīdzēt, viņš norāda, ka īpaši svarīgi bijis meitas atbalstīt pēc zaudētām spēlēm, aicinot pārāk tajā neieslīgt, bet domāt par nākamo: “Klasikā meitenēm ļoti svarīga bija spēja noturēt koncentrāciju arī pēc trim stundām pie galdiņa, jo uzvarēja tas, kurš to spēja. Luīzei palīdz tas, ka viņa startē arī citos sporta veidos, kur svarīga fiziskā izturība, un tas ir ieguvums arī garajās dambretes izspēlēs. Mazā meita tik ilgi nevar, lai gan gadījās pusotru stundu ilgas izspēles, kas sešus gadus veciem spēlētājiem ir ļoti daudz!”
Tētis saka paldies arī abiem treneriem, gan Zigrīdai, gan Raivim Paeglem, kurš daudz dara, lai sagatavotu spēlētājas atbildīgākiem startiem. Taču galvenais nopelns pašiem vecākiem. Arī Z. Liepiņa saka, ka ļoti daudz nosaka tieši vecāku ieinteresētība.
Vai viegli meitas motivēt treniņiem? Juris Gudēvics-Liepiņš saka, ka labākā motivācija ir panākumi: “Kad iegūts godalgotās vietas kauss, īpaša motivācija pat nav nepieciešama. Ja panākumu nav, ir daudz grūtāk, to redzu no citiem spēlētājiem, kuri netiek uz goda pjedestāla. Šajās jaunajās grupās tad ļoti grūti rast motivāciju turpināt. Taču meitām visu laiku atgādinu, ka nepieciešams gandrīz katru dienu trenēties, ja ir vēlme būt starp labākajām. Kādreiz ir vairāk jāmotivē, bet ceru, ka viņas to novērtēs!”
Komentāri