“Realizēts vēl viens sapnis,” tā par Baltijas komandu čempionātu vieglatlētikas krosā, kas notika pie Āraišu vējdzirnavām, saka Austris Āboliņš.
Šī vieta minētās disciplīnas pārstāvjiem top arvien zināmāka, jo divus gadus te notika Latvijas čempionāts, nu sperts nākamais solis, kas, iespējams, nav pēdējais.
Baltijas komandu čempionāts vieglatlētikas krosā ir jauns formāts, pērn tas notika pirmo reizi, tad sacensības rīkoja Lietuvā, Palangā, kur pārliecinoši uzvarēja Latvijas komanda. Šogad komandu kopvērtējumā uzvarēja Igaunijas skrējēji, izcīnot 137 punktus un četras uzvaras. Latvijas komandai 118 punkti un trīs uzvaras, bet trešajā vietā Lietuvas skrējēji ar 105 punktiem un vienu uzvaru.
“Kad šajā vietā pirms gadiem rīkoju Vidzemes skolu krosa sacensības, teicu, ka mans sapnis ir sarīkot te Latvijas čempionātu,” saka A. Āboliņš. “Pērn to realizējām, un tad jau bija vēlme pēc nākamā līmeņa – Baltijas čempionāta. Bet, kā zināms, apetīte rodas ēdot, un ir jau lielāki sapņi, taču tas atkarīgs, cik drosmīga būs Latvijas Vieglatlētikas savienība.”
Jautāts, kas bija jāmaina, jāuzlabo, lai no Latvijas čempionāta, kas pie vējdzirnavām notika pirms divām nedēļām, pārslēgtos uz Baltijas meistarsacīkstēm, A. Āboliņš stāsta, ka distance palika nemainīga, nācies piekoriģēt vien dažas nianses: “Baltijas komandu čempionāta pluss, ka skaidri zināms dalībnieku skaits, katrā skrējienā trasē dodas 12 skrējēji. Tas ļāva starta zonu ierīkot labāku, ērtāku, tā piedodot īpašu svarīgumu tieši starta brīdim. Domāju, mums izdevās noorganizēt augsta līmeņa sacensības, viss notika pēc plānotā laika grafika, un papildu bonuss bija ideālais laiks.”
Vietējie līdzjutēji ar nepacietību gaidīja U20 junioru startu, kur Latvijas komandas sastāvā vienīgais Cēsu novada pārstāvis bija Roberts Glazers. Pirms divām nedēļām viņš pārliecinoši uzvarēja Latvijas čempionātā un bija gatavs uzvarai arī Baltijā. Atgādināsim, ka pērn viņš kļuva par Baltijas čempionu krosā U18 grupā. Taču sports tāpēc ir interesants, ka neprognozējams. U20 grupā bija jāveic 6 km distance, četri 1,5 km apļi. Pirmos divus apļus Roberts turējās līderu grupā, taču trešajā aplī bija redzams, ka viņa solis kļūst lēnāks, sāncenši viens pēc otra apsteidz, un pēc trešā apļa viņš izstājās.
Treneris A. Āboliņš saka, ka arī pats skrējējs nav vēl ticis skaidrībā, kāpēc tā, jo šī ir pirmā reize, kad nācies izstāties no sacensībām distances laikā. Iespējams, kādas nelielas veselības problēmas, varbūt psiholoģiskā slodze, jo visi gaidīja viņa uzvaru.
“Vēl meklējam iemeslus, kas noderēs turpmākajiem mačiem. Skaidrs arī, ka nenovērtējām igauņus, ja turpmāk gribam ar viņiem konkurēt tieši šajā disciplīnā, ir atbilstoši jāgatavojas. Latvijas izlases skrējēji negatavojas krosam, akcents tiek likts uz stadionu vai telpām, bet gatavošanās krosam prasa pavisam citu treniņu metodiku. Katrā ziņā sacensības deva daudz vielas pārdomām,” atzīst A. Āboliņš.
Kur Baltijas komandu čempionāts vieglatlētikas krosā būs nākamgad, rādīs laiks, bet A. Āboliņš pauž gatavību rīkot sacensības, jo ļoti pozitīvas atsauksmes saņemtas arī no Lietuvas un Igaunijas komandām: “Es ceru, ka šī vieta ar laiku kļūs par vieglatlētikas krosa Meku!”
Komentāri