Tā var teikt par jaunās BMX braucējas, jaunpiebaldzēnietes Veronikas Monikas Stūriškas panākumiem.
Jau rakstījām, ka kluba “Silvas ziķeri/ Smiltenes BJSS” pārstāve, trenera Ģirta Kātiņa audzēkne oktobra sākumā triumfēja Pasaules kausa (PK) izcīņas kopvērtējumā superkrosā U23 grupā.
Divas nedēļas nogales viņa startēja četros PK posmos Bogotā (Kolumbija), trijos svinot uzvaras, pēdējā finišējot otrā, bet jau pirms šī posma viņa bija nodrošinājusi uzvaru kopvērtējumā. Latvijai līdz šim Pasaules kausu spējis izcīnīt tikai leģendārais Māris Štrombergs, izdarot to elites grupā. Monika uzvarēja U23 grupā, bet šī kategorija ieviesta vien pērn, lai jaunajiem sportistiem labāk aizpildītu pāreju no junioriem uz elites grupu.
“Druva” sazinājās ar Veroniku, lai noskaidrotu, kas ir panākumu pamatā. Jaunietei tikai 17 gadu, viņai nācās cīnīties pat ar piecus gadus vecākām braucējām. Jautāta, vai uz Bogotu brauca ar mērķi pārvest kopvērtējuma kausu, Veronika saka, ka tik augsti mērķi neesot bijuši, bet kādu uzvaru esot gribējusi: “Bija vēlme vismaz iekļūt trijniekā, ja iespējams, tikt arī pie kādas uzvaras! Rezultāts sanāca daudz negaidītāks un pārsteidzošāks!”
Uzvarēt jau gribas katram, bet kas dod to pārliecību? Braucēja skaidro, ka par to liecinājis jau sasniegtais Pasaules čempionātā, kurā viņa junioru grupā izcīnīja sudraba medaļu: “Tur uzstādīju labākos apļu laikus, jutu, ka varu braukt ļoti labi. Finālā nedaudz samisējās, bet tas nemainīja pārliecību. Kaut Bogotā uz starta stājās arī gados vecākas braucējas, bija sajūta, ka varu, un ar šo apziņu gāju! Pēc pirmās uzvaras sapratu, ka tiešām varu braukt ātri, un tad jau garša bija noķerta.”
Trijos posmos viņa uzvarēja visos braucienos, pēdējā posmā gan pusfinālā, gan finālā bija otrā. Stāstot, kāpēc neizdevās uzvarēt četrus posmus no četriem, jauniete atklāj, ka pie vainas spēcīgais vējš, kas traucējis braucienā, kad jāuzrāda labākais apļa laiks, lai pirmā varētu izvēlēties starta celiņu. Kvalifikācijā tikai trešais laiks, kas neļāva izvēlēties iekšējo celiņu, līdz ar to neizdevās reāla cīņa par uzvaru. Pēdējā posmā uzvarēja Jaunzēlandes braucēja, Veronika finišēja otrajā vietā. Viņa saka, ka celiņa izvēle izšķīrusi vietu sadalījumu: “Ja man būtu iekšējais celiņš, pirmajā līkumā būtu iebraukusi pirmā, šoreiz veiksme sāncensei. Konkurence U23 grupā spēcīga, visas braucējas ir ātras, šie tomēr ir Pasaules kausi, kur brauc tikai labākās.”
Lūgta atklāt savas stiprās puses,Veronika saka, tas ir gribasspēks, darba spējas un psiholoģiskā stabilitāte, kas ļauj noskaņoties katram startam, nebaidīties no pretiniecēm: “Protams, arī trenera milzīgais nopelns, bez viņa šādu rezultātu nebūtu!”
Tagad sezona noslēgusies, tā bijusi ļoti veiksmīga, vien Eiropas čempionātā negāja, kā cerēts. Ceturtdaļfināla braucienā sportiste tika izspiesta no trases un čempionāts bija beidzies.
“Tas bija sāpīgi, centos nepārdzīvot, bet katrs tāds notikums dod mācību. Noliku to neveiksmi malā, koncentrējos tikai uz Pasaules čempionātu un izcīnīju sudraba godalgu,” stāsta Veronika, piebilstot, ka čempiones titulu izcīnījusi tā pati braucēja, kura viņu izspiedusi no trases Eiropas čempionātā.
V.M. Stūriškai šī bija pirmā sezona, kad startēja no lielā starta kalna, no kura brauc elites sportisti. Jautāju sportistei, kāda ir sajūta, pirmo reizi lecot uz pirmā tramplīna, kas ir krietni jaudīgāks lidojums, nekā startējot no mazā kalna, vai nebija bail?
“Nē,” pārliecinoši atbild braucēja. “Treneris bija mani tam labi sagatavojis, viņš zināja, ka esmu gatava lēcienam. Pašā sezonas sākumā vēl neļāva lēkt, bija cītīgi jāpagatavojas, bet tad viss notika bez problēmām.”
Brauciens uz Pasaules kausu Kolumbijā bija Veronikas pirmais tālais brauciens, un divas nedēļas tikai sacensības un treniņi. Tikai vienu dienu atpūta, lai apskatītu Bogotu.
Runājot par startiem Latvijā, sportiste saka, ka te nav konkurences, tāpēc arī treneris piedāvājis netērēt laiku sacensībām, bet veltīt to treniņiem un skatīties uz augstākiem mērķiem. Par Veronikas varējumu liecina arī tas, ka vienā no posmiem Kolumbijā viņas uzrādītais apļa laiks finālā bija labākais arī starp visām elites dāmu grupas sportistēm.
“Tas tiešām bija patīkams pārsteigums, prieks, ka to pamanīja arī citi, un tas dod pārliecību, ka varu cīnīties ar stiprajām braucējām. Bet vēl gan daudz jāstrādā,” saka Veronika.
Sarunā nākas secināt, ka jauniete nedod sev atslodzi, viss ir pakārtots treniņiem. Tagad, kad sezona beigusies, varētu domāt, ka sportiste pelnījusi pāris brīvu nedēļu, bet viņa saka: “Jā, sezona beigusies, tagad atpakaļ pie treniņiem, lai gatavotos nākamajai sezonai! Nevar ņemt pārāk lielu pauzi, tad grūti atsākt, iedzīt nokavēto!”
Treniņi gan Jaunpiebalgā, gan Smiltenē, Silvas trasē. Stāstot par savu režīmu, Monika saka, ka treniņi ir katru dienu, vasarā – divas reizes dienā. Katrs treniņš – divas trīs stundas. Uz jautājumu, vai nav kādu dienu vēlme palikt mājās, Veronika saka: “Nē! Tagad, kad viens treniņš dienā, tā jau gandrīz kā atpūta. Bez treniņiem uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena netikt!”
Nākamā gada kalendārā jau ierakstīti starti Eiropas čempionātā, Pasaules čempionātā, Pasaules kausos, arī Latvijas čempionātā. Vienas no pirmajām sacensībām būs Valmierā, kur maijā plānots Eiropas kausa posms.
Sportiste mācās Jaunpiebalgas vidusskolas 11.klasē, tagad nāksies atrast laiku, lai atgūtu nokavēto, panāktu klasesbiedrus. Veronika lielu paldies saka skolotājiem, kuri esot ļoti pretimnākoši, viņa nedrīkstot skolotājus pievilt.
Komentāri