Sporta kluba “Cēsis” vēsturē šī gada aprīlis ierakstīts ar zelta burtiem. Piecu dienu laikā izcīnīti divi Latvijas čempionu tituli.
Pirmās to paveica “SK Cēsis” basketbolistes, arī trešajā spēlē pieveicot “TTT/Rīga”, bet otrajās Lieldienās savus līdzjutējus iepriecināja florbolisti “Cel Tik/Lekrings”, pēc ilgāka pārtraukuma atkal kļūstot par valsts čempioniem.
Cēsu domes izpilddirektors un bijušais sporta kluba prezidents Jānis Rozenbergs neslēpa emocijas, norādīdams, ka šis tiešām ir pieminēšanas vērts notikums: “Lai nu Dievs dod to vēl kādreiz atkārtot.”
Basketbolistēm „SK Cēsis” iegūts pirmais čempionu tituls komandas pastāvēšanas vēsturē.
Lai arī trešā spēle notika Rīgā, sajūta bija kā Cēsīs. Komandu atbalstīt līdzjutēji ieradās septiņos autobusos, turpretī “TTT/Rīga” atbalstītāju pulciņš bija pavisam niecīgs. Lai arī spēles pirmās minūtes vadībā bija rīdzinieces, “SK Cēsis” spēlētājas un treneris bija pārliecināti par savu spēku. Tas arī pierādījās laukumā, jau pēc pirmajām desmit minūtēm 25:16 cēsnieču labā.
Arī turpmākajā spēles gaitā rīdzinieces neko nespēja mainīt, Cēsu komanda arvien vairāk palielināja pārsvaru, kas vienubrīd pat pārsniedza 30 punktu robežu. Spēles pēdējās minūtēs daudzie Cēsu komandas līdzjutēji jau bija tērpušies T-kreklos, ko rotāja uzraksts, kas vēstīja, ka “SK Cēsis” ir šī gada čempioni. Fināla sirēnai skanot, tablo rādīja 88:56 Cēsu komandas labā.
Uzvarētāju rindās rezultatīvākā bija Kristena Mena, kura tika atzīta par LSBL čempionāta izslēgšanas turnīra vērtīgāko spēlētāju.
Cēsu komandas galvenā trenera Aināra Zvirgzdiņa prieks par izcīnīto čempionu titulu bija neviltots: “Uzskatu, ka darbs, ko kluba izveidē ieguldījis kluba prezidents Krišjānis Kļaviņš, nevarēja palikt bez rezultātiem. Patīkami, ka tas noticis tieši šogad. Šīs sezonas laikā izdevies izveidot spēcīgu komandu, ar kuru caur klupieniem gājām uz panākumiem. Man patīk pārbaudīt spēlē visas spēlētājas, lai izkristalizējas, kuras labākās. Viņas arī pierādīja, ka var vinnēt.”
Komandas kapteine Ieva Tāre, kura spēlē ar septīto numuru, izcīnīja savu septīto Latvijas čempiones titulu: “Sajūtas – super! Bijām mobilizējušās spēlei, un jau no pirmajām sekundēm pārliecinātas, ka uzvarēsim. Sākums varbūt neizvērtās tā, kā gribējās, bet ātri spējām pārņemt iniciatīvu un izvirzīties vadībā, arvien vairāk palielinot pārsvaru. Mums ir lieliska komanda, arī treneris mūs noskaņoja, ka jāuzvar trijās spēlēs. Komandā ir lielisks mikroklimats, arī tas ir viens no panākumu pamatiem.”
Ieva Krastiņa, kura spēli noraudzījās no rezervistu soliņa, atzina, ka emocijas ir ļoti pozitīvas. Bijusi pārliecība par uzvaru, tāpēc arī uz rezervistu soliņa valdījusi mierīga atmosfēra.
“Vienkārši skatījos un izbaudīju, kā mūsējās spēlē. Paldies līdzjutējiem, viņu radīto atmosfēru vārdos nevar aprakstīt. Šī bija kā mājas spēle,” atzina I. Krastiņa.
Pirmajā finālspēlē gūtā trauma laukumā neļāva doties arī Santai Dreimanei, bet, kā atzina spēlētāja, tas nemazina uzvaras prieku: “Grūtāk ir skatīties no malas, jo gribas rauties laukumā palīdzēt komandai. Šoreiz viss sanāca lieliski, uzspiedām savu spēles stilu un izcīnījām pārliecinošu uzvaru. Visu sezonu gājām uz šo mērķi, cīnījāmies plecu pie pleca.”
Šķiet, vispriecīgākais par panākumu bija komandas tehniskais direktors un tagad arī sporta kluba “Cēsis” prezidents Krišjānis Kļaviņš. Viņš norādīja, ka divus gadus un astoņus mēnešus iets uz šo mērķi: “Tas bija ilgi gaidīts brīdis, kad pilsēta ar 17 tūkstošiem iedzīvotāju atstāj jaņos galvaspilsētu. Milzīgu darbu ieguldījuši visi, kuri piedalījušies šī panākuma veicināšanā. Paldies visiem treneriem, kuri strādājuši ar komandu pēdējās trīs sezonās, sākot ar Maiju Kubuliņu un beidzot ar Aināru Zvirgzdiņu, kurš pārņēma komandu sezonas vidū, bet spēja to aizvest līdz čempiona titulam.”
Viņš atzina, ka jau pirms spēles bijis pārliecināts par komandas uzvaru un neveiksmīgais sākums ne mirkli nav ietekmējis šo pārliecību. K. Kļaviņš īpaši uzteica līdzjutēju lielo devumu uzvaru kaldināšanā: “Cēsis jau sen to bija pelnījušas, jo pilsētā ir fantastiskākie līdzjutēji. Tas bija vienotības mirklis visai pilsētai. Kad sāku strādāt ar komandu, uz spēlēm nāca vien pārdesmit skatītāju, tagad skaits jau krietni pārsniedz tūkstoti. Man tas ir vislielākais gandarījums. Ne man to zelta medaļu vajag, vienmēr esmu uzsvēris, ka gribu to dot pilsētai. Lai tā ir mana dāvana pilsētai, un man prieks, ka to izdevies panākt.”
Cēsu basketbolistēm gan sezona vēl nav galā, jo šīs nedēļas nogalē jāaizvada izšķirošās spēles Baltijas līgā. Lai arī pretinieces būs spēcīgas, “SK Cēsis” gatavs atkārtot Latvijas čempionāta panākumus.
Par florbolistiem plašāk šeit
Komentāri