Astoņās sporta zālēs Cēsīs un Priekuļos aizritējis starptautiskais maksibasketbola turnīrs “Cēsis basket cup”, kas šogad notika jau piekto reizi.
Kā atzīst viena no turnīra rīkotājām, Cēsu sporta dzīves koordinatore Ineta Krūmiņa, pirmdienas rītā nogurums liels, bet pozitīvas emocijas ir pāri visam: “Atsauksmes, kas saņemtas turnīra laikā, arī tās, kas turpina pienākt joprojām, apliecina, ka visu izdarījām labi! Tas prasīja daudz darba, negulētas naktis, bet tas bija to vērts!
Īpaši iepriecināti bija tie ārzemnieki, kuri Cēsīs ieradās pirmo reizi. Kā atzina kāds no itāļu komandas, Cēsis ir tāda kā “Santa Claus village” (Santa Klausa ciematiņš – angļu val.). Te mums palīdzēja daba, jo bija uzkritis sniegs, sestdien vēl saule, kas visu padarīja ļoti skaistu.
Viesi brīnījās, kā tik mazā pilsētiņā var būt tik daudz un labu sporta zāļu. Itāļi un pat lietuvieši teica, ka viņiem tā neesot.”
Kopumā Cēsīs ieradās 57 komandas, aptuveni 540 dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Itālijas, Īrijas, Vācijas. Vislielākā pārstāvniecība no Lietuvas, kuru pārstāvēja 22 komandas. Arī tiesnešu brigāde šogad starptautiska, spēļu tiesāšanā iesaistījās ne tikai Latvijas, arī Nīderlandes un Polijas tiesneši.
Turnīrs tika atjaunots pēc divu gadu pārtraukuma, kad pandēmijas ietekmē visi sporta sarīkojumi bija aizliegti. I. Krūmiņa atgādina, ka sākums bija 2017.gadā un pirmais turnīrs bija kā veltījums mūžībā aizsauktajai basketbola trenerei Dzidrai Minčenokai: “Pašas regulāri braucam uz maxi basketbola turnīriem, redzam atmosfēru, kas tajos valda, un gribējām to atvest arī uz Cēsīm. Domājot par turnīru, radās ideja to rīkot par godu mūsu trenerītei Dzidrai Minčenokai, kurai togad janvārī apritētu 90 gadi. Pēc tam nolēmām, ka tas būs turnīrs, kas veltīts katra spēlētāja pirmajam trenerim vai trenerei, jo tie paliek atmiņā uz mūžu. Un tā katru gadu janvārī aicinām basketbolistus uz Cēsīm, un viņi ar prieku arī brauc.”
Skaidrojot, kas ir tas, kas Cēsu turnīru padarījis populāru, viņa norāda uz vairākiem aspektiem: “Mūsu turnīrs piedāvā komandām daudz spēļu. Jau apakšgrupās ir trīs četras spēles, tad vēl spēles par vietām, ir, ko izspēlēties. Nebūtu pareizi aicināt komandas braukt tālus ceļus, lai nospēlētu divas vai trīs spēles, jādod iespēja spēlēt. Protams, ir komandas, kas vairs par vietām, īpaši par pēdējām, negrib spēlēt, tā ir viņu izvēle, bet par godalgotajām vietām tiek izspēlēts. Ir kvalitatīvas zāles, pieredzējuši tiesneši, gādājam, lai būtu augsta līmeņa turnīrs, arī tas, iespējams, pievelk. Sākumā domājām, ka komandām varbūt nepatiks, ka visas spēles nenotiek vienā kompleksā, kā tas ir citviet, kur sporta arēnā četras zāles un visi spēlē kopā. Mums spēles notiek astoņās zālēs Cēsīs un arī Priekuļos, un tomēr pie mums brauc. Laikam jau tomēr to kopību kaut kā sajūt.”
Īpaši tā sajūtama tradicionālajā svētku banketā, kas notiek sestdienas vakarā un uz kuru pulcējas visas komandas. Šogad par to bija padomāts īpaši, jo tomēr piektais turnīra gads. Tā visas šīs nianses veido to auru, kas apvij turnīru, un tāpēc komandas brauc.
Tagad nedaudz par sportisko pusi. Turnīrā startēja arī četras Cēsu komandas. Vislabāk veicās sieviešu komandai “Cēsis”, kas spēlēja grupā 45+. Apakšgrupā viņas pirmajās trīs spēlēs svinēja uzvaru, bet pēdējā atzina Igaunijas komandas “Sibatigu/ Rapla” pārākumu. Taču tas netraucēja grupā ieņemt pirmo vietu, un cīņā par uzvarētāju kausu bija jāstājas pretī citai Igaunijas komandai “Suugate”, kas savā grupā bija svinējusi uzvaras visās spēlēs. Arī finālā pārākas bija igaunietes 20:13, un mājniecēm šoreiz otrā vieta.
Trešo vietu izcīnīja vīriešu komanda “Old Stars” grupā V35+. Savā apakšgrupā viņi izcīnīja trīs uzvaras trijās spēlēs, nodrošinot pirmo vietu, kas ļāva spēlēt finālgrupā kopā ar divu pārējo grupu uzvarētājiem: vienu Igaunijas un vienu Lietuvas komandu. Kaimiņi izrādījās spēcīgāki, un Cēsu vīriem bronzas medaļas.
Šajā vecumā grupā spēlējošā komanda “Skārdnieks” ierindojās 8.vietā, bet dāmām S35+ grupā komanda “Cēsis vieno” ieņēma 9.vietu.
Taču vismaz viena zelta medaļa tomēr palika arī Cēsīs. To izcīnīja cēsniece Zane Rozīte, kura spēlē komandā “Purenes”, kas uzvarēja S55 grupā.
Turnīrs noslēdzies, bet, kā saka I. Krūmiņa, jau jāsāk domāt par nākamo. Jāuzklausa komandu ieteikumi, pašu piefiksētais, lai nākamais būtu vēl labāks.
Komentāri