Cēsnieks Pēteris Trekše ir pirmais Latvijas florbolists, kurš izcīnījis čempiona titulu Somijas spēcīgākajā līgā (F liiga).
Sākoties fināla sērijai, bija skaidrs, ka tituls būs cēsniekam, jo pretiniekos bija komanda “Nokian KrP”, kurā spēlēja Morics Krūmiņš. Abi florbola gaitas sākuši Cēsu Sporta skolā, spēlējuši komandā “Lekrings”.
Iepazīt Somijas florbolu
P. Trekše Somijas florbolā aizvadījis jau četras sezonas. Vispirms trīs sezonas spēlējis otrajā pēc spēka līgā, Tamperes komandā “Koove”, bet pirms aizvadītās sezonas tika uzaicināts uz vienu no vadošajām spējīgākās līgas komandām – “TPS” no pilsētas Turku.
Pēteris pats saka, ka ikviens Latvijas florbolists, dodoties uz Somiju, cer spēlēt spēcīgākajā līgā. Ar “Koove” komandu viņam neizdevās tajā iekļūt, bet tad P. Trekše saņēma zvanu no “TSP” komandas menedžera: “Tas, protams, bija pārsteigums. Tas ir augsts novērtējums, jo Somijā netrūkst laba līmeņa spēlētāju un klubi vienmēr var izvēlēties kādu savējo.”
P. Trekše stāsta, ka trīs gadi pirmās līgas komandā ļāvuši saprast, kas ir Somijas florbols: “Varbūt kādam liekas, ka pārāk ilgi biju tur aizķēries, bet tas tiešām bija perfekts laiks, lai iepazītu Somijas florbola virtuvi, iepazītu, kāda ir viņu spēle, pierastu pie tehnikas. Manuprāt, ir pareizi vispirms paspēlēt vienu līgu zemāk un tad doties uz spēcīgāko. Uzreiz nonākot tajā, šoks būtu pārāk liels. Šie trīs gadi “Koove” komandā man ļāva sevi attīstīt līdz “TPS” līmenim.”
Vienmēr būt maksimālajā formā
Runājot, kā atšķiras spēles līmenis Latvijā un Somijā, P. Trekše norāda, ka Latvijas labākie spēlētāji var spēlēt Somijas spēcīgākajā līgā, bet ir kāda būtiska nianse: “Latvieši šajā līmenī varētu aizvadīt vienu spēli, bet tur tas jādara regulāri visas sezonas garumā un grafiks ir ļoti saspringts. Katrā spēlē jārāda vislabākais sniegums, un arī tad ne vienmēr pietiek, lai uzvarētu. Mentāli un fiziski tas nav viegli, visu laiku ir liels ātrums, jādemonstrē perfekta tehnika, lai to panāktu, jāiegulda cits darbs, jābūt citai domāšanai.”
Viņš neslēpj, ka tas liek pašam uz katru spēli būt maksimālajā formā, tikai tā var noturēties spēcīgākās līgas komandā. Citādi nevar, šajā līgā nav vāju komandu, katrā spēlē no pirmās līdz pēdējai sekundei jāiet ar maksimālo atdevi, jārāda labākais.
Sevi jāparāda ne tikai spēlē, bet katrā treniņā, un P. Trekšem tas izdevies, jo gan “Koove”, gan “TPS” komandā spēlējis vadošajās maiņās: “Protams, sniegumā bijušas bedres, kad jūties, ka vairs nevari, neizdodas, bet tad svarīgi domāt par to, ko daru tagad, nevis par to – kas noticis iepriekšējā spēlē, treniņā. Laikam ar šādām situācijām tieku galā ļoti labi, jo “TSP” komandā varēju visu sezonu spēlēt pirmajā maiņā.”
Viņš atklāj, ka Somijas florbolā nav nenozīmīgu sīkumu, viss ir svarīgs. Kā strādā treniņos, ko dari ārpus florbola, kā runā ar komandas biedriem, kā attiecies pret komandas mērķiem, vai tāpēc vakaros ēd nevis picu, bet izvēlies ko veselīgāku.
“Ja gribu spēlēt spēcīgākās līgas komandas pirmajās maiņās un cīnīties par titulu, nedrīkst būt citāda pieeja,” uzsver P. Trekše. “Ja esmu izvēlējies dzīvi veltīt florbolam, gribu vērtīgi izmantot šo laiku, lai kāpinātu līmeni. Pats jūtu izaugsmi ne tikai sportiskajā ziņā, bet arī dzīves uztverē. Tas liek saprast, ka ikdienā vajadzētu fokusēties uz to, ko varam, jāizmanto visas iespējas. Lai nav pēc gadiem jāatskatās uz paveikto un jānožēlo, ka bija iespēja, bet to neizmantoju.
Protams, atceros, ka ir ģimene, draugi, jāatrod laiks arī tam, bet, kamēr esmu šeit, Somijā, cenšos maksimāli veltīt laiku florbolam, fiziskajai sagatavotībai no rīta un vakaros, lai būtu gatavs nākamajam treniņam, nākamajai spēlei. Nedrīkst laiku izmantot nelietderīgi!”
Sezonā treniņi ir četras dienas nedēļā rītos un vakaros. Vakara treniņi obligāti,dalība rīta treniņos, ja to atļauj darbs, jo, kā saka florbolists, lai cik augstā līmenī šis sporta veids ir Somijā, spēlētājiem nevar samaksāt algas, lai ar to pietiktu dzīvošanai, tāpēc katram ir kāds algots darbs. Nedēļā arī divas spēles.
Ceļš līdz titulam
Regulāro turnīru “TPS” noslēdza otrajā vietā, divus punktus zaudējot līderiem “Nokina KrP”. Ceturtdaļfinālā nācās spēlēt pret 7.vietā esošo “Indians”. Pirmās divas spēles uzvarētas, trešajā piedzīvots zaudējums.
“Kā jau minēts, šajā līgā vāju komandu nav, bet talkā nāca mūsu pieredze, jo “Indians” komandā vēl gados jaunāki un ne tik pieredzējuši spēlētāji, tāpēc divās nākamajās spēlēs uzvarējām pārliecinoši, noslēdzot sēriju 4:1. Pusfinālā pretī nāca komanda “Happee”, ļoti līdzīga pēc spēles stila un pieredzes. Lai arī sērijā uzvarējām 4:0, katra spēle bija daudz sīvāka,” stāsta P. Trekše.
Fināls pret “Nokian KrP” ar Moricu Krūmiņu ierindā, un P. Trekše norāda, ka visi apzinājušies sērijas nopietnību: “Viņi uz titulu gāja vairākus gadus, bija piesaistījuši labākos spēlētājus no dažādām komandām. Katra viņu maiņa bija gatava finālam. Mūsu spēlētāju soliņš varbūt nebija tik garš, bet attieksmē varēja just, ka esam ļoti motivēti, varbūt pat vairāk nekā pretinieks.”
Somijā arī finālā spēlē līdz kādas komandas četrām uzvarām. Pirmo spēli uzvarēja “TPS”, tad trīs panākumi pēc kārtas pretiniekam, un P. Trekšes komanda diezgan sarežģītā situācijā – 1:3. Atkāpties nebija kur, lai celtu virs galvas čempionu kausu, bija jāuzvar trīs nākamajās spēlēs.
“Katra spēle ritēja punkts punktā, iznākumu izšķirt varēja viens sīkums,” saka P. Trekše. “Lai arī bija 1:3, zinājām, ka varam. Sapratām, ka jāturpina spēlēt sava spēle, tikai nedaudz labāk, un viss ir iespējams! Uz katru nākamo spēli gājām kā uz pēdējo, atdevām sevi visu, un tas deva rezultātu. Iespējams, ka pretiniekam “iegrieza” tas, ka viņi nodomāja – labi, vienu spēli zaudēsim, bet nākamajā var uzvarēt un tituls būs rokās. Tā trīs spēles - katru kā pēdējo – arī uzvarējām!”
Nopelnīt veiksmi
Viss izšķīrās septītajā spēlē, uz to “TPS” gāja ar nedaudz pozitīvāku noskaņojumu, jo bija izglābušies un panākuši izšķirošo spēli.
“Sajūtas fināla septītajā spēlē tiešām ir neaprakstāmas,” saka P. Trekše. “Uztraukums abām komandām, visi saprata spēles nozīmīgumu, katru gūto vai ielaisto vārtu nozīmīgumu. Gāja kā pa kalniem, vispirms izvirzījāmies vadībā 2:0, bet pretinieks panāca 2:2. Atceros, trešajā periodā bija sajūta, ka nekas nesanāk, nevar pat trāpīt pa bumbiņu. It kā mūsu maiņai ir momenti, bet nekas neizdodas. Tad teicu savējiem, kaut nevaram iemest, cīnāmies par katru bumbiņu, neatdodam nevienu divcīņu, varbūt otrā maiņa izdarīs to, ko nevaram mēs. Arī papildlaikā turpinājām mocīties ar uzbrukumu, centāmies visu darīt komandas, ne pašu labā, un laikam veiksmes faktors to novērtēja, jo guvām uzvaras vārtus. Biju priecīgs, ka to izdarīja spēlētājs, kuram šī bija pēdējā sezona, kurš tik daudz devis komandai, lai izcīnītu titulu. Fināls bija sīvs un traks, bet viss notika tā, kā bija jānotiek!”
P. Trekše šajā sezonā guva 24 vārtus un izdarīja 38 rezultatīvas piespēles. Regulārajā sezonā gūti 17 vārti, septiņi – izslēgšanas spēlēs, no tiem divi fināla sestajā spēlē. Ar savu sniegumu viņš nopelnījis, ka arī nākamo sezonu aizvadīs komandā “TPS”.
Komentāri