Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ”Zaubes kooperatīvs” nesen svinēja desmit gadu jubileju.
Valdes priekšsēdētāja Aelita Runce un citi kooperatīva biedri atzīst, ka paveikts daudz. Desmit gados palielinājies biedru un darbinieku skaits, paplašinājušies darbības virzieni, tie nu jau aptver visu Latviju.
1998. gadā kooperatīvu izveidoja četri cilvēki, 2003. gadā bija 13 biedri, taču pērn jau 91, kā arī 63 kandidāti. Kooperatīvā ir 37 rajona iedzīvotāji, pārējie no citiem valsts apvidiem. Pakāpeniski pamatkapitāls palielinājies līdz 11 tūkstošiem latu. Neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis vairāk nekā 600 tūkstošus latu. Četri darbības virzieni
„Attīstāmies pakāpeniski. Pozitīvi ietekmēja iestāšanās Eiropas Savienībā, pavērās Eiropas tirgus un palielinājās cena par liellopiem,” atzīst A.Runce. Vislielāko apgrozījumu veido dzīvu dzīvnieku tirdzniecība, ganāmpulku komplektēšana, vaislas dzīvnieku piegāde nobarošanai, arī realizēšanai Eiropas robežās. Dzīvnieki visvairāk tiek pārdoti citu Eiropas valstu lauksaimniekiem.
Pēc apgrozījuma otro vietu ieņem 2006. gadā aizsāktā fermu atvieglota tipa ēku un aprīkojuma piegāde. A.Runce vērtē, lai gan šis ir jaunākais darbības virziens, tas attīstās visstraujāk.
Par darbību ar lielu potenciālu A.Runce uzskata kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanu, kas ietver arī sadali, fasēšanu un piegādi: „Lielu īpatsvaru dod arī sertificētas bioloģiskās gaļas ražošana.” A.Runce pastāstīja, ka gaļa lielākoties paliek Latvijas tirgū, tikai nesen sākts eksports.
Kooperatīvs nodarbojas arī ar bioloģiskai lopkopībai piemērotas barības tirdzniecību. Liellopu gaļu pieprasa
A.Runce atzīst, ka „cilvēki sāk saprast, ka liellopa gaļa ir kvalitatīva, sāk atrast tās garšu” . Zaubes kooperatīva gaļu labprāt tirgo Latvijas ekoproduktu veikali Rīgā. Ekoproduktu valdes priekšsēdētāja Irēna Danga uzskata, ka pieprasījums pēc liellopu gaļas pieaug. Viņa atzīst – ja pircējs vienreiz iegādājies kvalitatīvu gaļas gabaliņu un viņam izdevies to garšīgi pagatavot, tad viņš atgriežas.
Ja citviet Latvijā Zaubes kooperatīva ražotā gaļa ir pieejama, tad līdz šim cēsniekiem šādas iespējas nebija. A.Runce skaidro, ka vienu brīdi izveidojusies sadarbība ar sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, bet neilgu laiku. Tagad uzsāktas sarunas ar veikalu ”Solo”.
Paaugstinās kvalitāti
„Kooperatīvam smags bija aizpagājušais gads, kad sajutām, ka izaugsme kļūst nekontrolējama, ka tik lieliem apjomiem neesam gatavi. Tādēļ pērn piebremzējām, arī samazinājām kandidātu pieņemšanu par biedriem,” atklāj A.Runce.
Nākotnē par prioritāti neuzskata kooperatīva paplašināšanu un kvantitāti, bet gan kvalitātes pilnveidošanu. Viņa atzīst, ka pagaidām lauksaimnieki audzē atšķirīgas kvalitātes liellopus, mērķis ir sasniegt viendabīgu piedāvājumu tirgum. A.Runce uzskata, ka to iespējams sasniegt, strādājot kopā: „Latvijā esam pietiekami strādīgi, lai Eiropā mūs pazītu kā valsti, no kuras ieved liellopus, kas ir augstvērtīgi un kvalitatīvi. Liels prieks par saimniekiem, kuri ir gatavi strādāt, lai uzlabotu kvalitāti, un saprot, ka ir jāiet laikam līdzi un jāreaģē uz tirgus pieprasījumu.”
Kooperatīvs biedriem ne tikai nodrošina kopīgu dzīvnieku realizāciju, bet arī piedāvā aprīkojumu, iekārtas, lopbarību, kā arī konsultācijas un izglītošanās iespējas par gaļas kvalitāti, dzīvnieku ēdināšanas ietekmi un citiem būtiskiem jautājumiem. A.Runce gan vērtē, ka pagaidām tikai neliela daļa izmanto visas iespējas . Bet svarīgi, lai zemnieki izprot, ka kooperatīvs ir kopīgs uzņēmums un tā biedri – vienota komanda. Kooperatīvs drošībai
Darbojoties kopā, iespējams gūt lielāku stabilitāti, turklāt būtiskas ir ne tikai ekonomiskās priekšrocības, bet arī iespēja dalīties pieredzē un konsultēties.
Balvu rajona zemniece Silvija Vartuzāne kooperatīva biedre ir otro gadu. Viņa uzskata: „Tas, ka esam kooperatīvā, atrisina daudzas problēmas, tai skaitā lopu noietu. Un iespējams konsultēties. Vienam ir daudz grūtāk.”
Arī Alūksnes rajona Gaujienas pagasta lauksaimniece Ilze Jegorova un Cēsu rajona Zaubes pagasta zemnieku saimniecības „Dūjlejas” lauksaimniece Inta Burga atzīst, ka sadarbība kooperatīvā ir vērtīga. Abas saimnieko bioloģiski, uzsver, ka bioloģiski audzētā gaļa, pateicoties kooperatīvam, neaiziet kopkatlā ar konvenciālo, turklāt arī samaksa ir izdevīgāka. I.Jegorova un I.Burga atzīst, ka darbība kooperatīvā sniedz drošības izjūtu.
Arī ”Dūjleju” saimnieks Guntis Burga vērtē, ka gaļas iepirkuma cenas valstī nav augstas, taču kooperatīvā strādāt ir izdevīgāk. G.Burga uzsver, ka perspektīva ir gaļas eksports uz citām Eiropas valstīm, kur liellopu gaļa ir pieprasītāka nekā Latvijā. Turklāt zemnieks vērtē, ka kooperatīvs dod stabilitāti, nav jāuztraucas ne par dzīvnieku savākšanas, ne samaksas termiņiem, kas citviet ir problēma .
Valmieras rajona Dikļu pagasta zemnieku saimniecībā „Gāršas” ir 70 zīdītājgovis. Saimniece Ilga Straševska vērtē, ka kooperatīvā vērtīgi darboties arī lielajām saimniecībām: „Ir daudz vienkāršāk strādāt ar liellopu realizāciju, turklāt tiek gūtas jaunas atziņas.”
Komentāri