Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Vēlējumi taču piepildās

Sarmīte Feldmane
00:00
01.01.2017
96
Druvas Kolektivs

Redakcijā apsveikuma kartītes ar vēlējumu aizvadītajos Ziemassvētkos un Jaunajā gadā krājas uz galda. Tik dažādas, krāsainas. Un krietni vairāk nekā iepriekšējo gadu nogalēs. Pamazām vien vecā tradīcija – sūtīt apsveikuma kartītes – atgriežas, ir tipogrāfiski iespiestas, ir pašu darinātas. Ar dzejas rindām un labiem vārdiem. Vēlējums, ja ne ar roku rakstīts, tad vismaz parakstīts, lai saņēmējs zina, kurš tieši šo labo vēsti sūta.

Cilvēki sveicienus un vēlējumus sūtījuši arī ļoti senos laikos. Pavisam ne tik sen bija arī tādas apsveikumu telegrammas. Tad labos vārdus un kādu bildīti sūtīja pa faksu, pēdējos gados aizvien vairāk e-pastā. Ja pirmajos gados tos tiešām izdrukāja, nu vairs ne. Godīgi sakot, daudzi paliek pat neatvērti. Steidzīgs laiks. Bet apsveikuma kartīte, nolikta pie eglītes, uz galda, palodzes vai citā redzamā vietā vairākkārt tiek paņemta rokās, pārlasīta. Domās sūtīti labu vārdu vēlējumi rakstītājam.

Par apsveikuma kartīšu prototipu daži uzskata viduslaiku gravīras un litogrāfijas ar kristietības motīvu attēlojumiem. Tās arī pasniedza kā dāvanas Lieldienās un Ziemassvētkos. Vēlāk uz gravīrām sāka attēlot ne tikai reliģiskas tēmas, tās izmantoja kā ielūgumus uz svinībām. Ķīnieši domā, ka kartītes radušās no vizītkartēm, kuras pēc Senās Ķīnas etiķetes prasībām bija pieņemts atstāt pie mājas sliekšņa, ja apsveicējs nebija sastapis mājās apsveicamo. Uz vizītkartēm nebija zīmējuma, tās bija sarkanā krāsā, uz tām vēlējumi. Parasti tika vēlēta veselība, ilgs mūžs, laime un labklājība.

Tiek uzskatīts, ka pirmo mūsdienīgo Ziemassvētku kartīti radīja angļu mākslinieks Dobsons 1794. gadā. Kartītē, kuru viņš uzdāvinājis draugam, bija attēlota ziemas ainava un ģimene pie eglītes. Pirmā drukātā un pa pastu nosūtītā Ziemassvētku kartīte bija 1843. gadā. To sūtīja sers Henrijs Kouls Apvienotajā Karalistē. Kartītes zīmējumu radīja H. Koula draugs mākslinieks Džons Horslijs. Kartītē redzama ģimene, kura pulcējusies ap Ziemassvētku pusdienu galdu, bet abās sānu daļās attēloti ļaudis, kas aprūpē nabadzīgos. Pēc šīs skices Londonā tika izgatavots 1000 melnbaltu kartīšu, ko pēc tam izkrāsoja ar roku. Daudziem bijušas pretenzijas pret kartīti, jo tajā attēlots bērns, kuram tiek pasniegta vīna glāze. Mūsdienās ir saglabājušās apmēram desmit šīs tirāžas kartītes.

Pasta atklātņu, tas ir, vēstuļu bez aploksnes, izgudrotāji skaitās franču – prūšu kara dalībnieki 1870. gadā. Karavīriem vēstuļu papīra un aplokšņu aptrūkās, viņi, lai nodotu ziņu tuviniekiem, izmantoja no kartona izgrieztus taisnstūrus. Ja laikā starp kaujām nebijis, ko darīt, karavīri šos taisnstūrus izrotājuši ar zīmējumiem.
Viss attīstās – arī apsveikuma kartītes līdz ar poligrāfijas attīstību vizuāli mainās, tematiku nosaka laikmets. Bet vēlējumu saturs nemainās.

“Druvai” adresētie apsveikumi ir ne tikai mums, redakcijas darbiniekiem, arī ikvienam lasītājam. Kopā pāršķirstīsim kartīšu kaudzīti, palasīsim.

“Lai ikvienā no mums mājo sirsnība, ticība brīnumiem un apņēmība jauniem darbiem!” novēlējis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sūtītajā apsveikumā jauno gadu novēl krāsainu, idejām bagātu un veiksmīgu! Mierpilnu jauno gadu ikvienam novēlējis Saeimas deputāts Romāns Naudiņš, bet skaistiem notikumiem bagātu – Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Apsveikumā, kuru Valmieras pilsētas pašvaldības vārdā parakstījis domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, vēlēts radošs un panākumiem bagāts nākamais gads. Var vien piebilst, ka apsveikuma kartītes autors ir Valmieras Mākslas skolas audzēknis un nauda, kas iztērēta par tās iegādi, tiek ziedota Valmieras novada fondam ieceru un projektu īstenošanai. Kartītei klāt no koka izgriezta eglīte ar uzrakstu “Valmiera”.

“Lai 2017.gadā būtu darbs, kas iepriecina, draugi, kuriem var uzticēties, domas, kas nes gaismu, un idejas, kas spārno,” apsveikumā, uz kura lepni gozējas gailis, novēl “Latgales Drukas” vadītāja Ilona Kazaka. Komunikāciju aģentūra “Tava”, “Druvas” sadarbības partnere, apsveikumam izmantojusi 12 pazīstamu rakstnieku un dzejnieku citātus, katram mēnesim savu, kas izskan kā atziņa. Kaut vai – “Netici blēņām, bet zini, ka arī viena pagale deg” (O.Vācietis) vai “Ja jautājumu nav, tad atbildes netiks dotas” (Velta Sniķere), vai “Viss mainās, lēnām, ātri – ļoti drīz, bet mainās viss, turklāt – uz labu viss” (Mirdza Bendrupe). “Jaunā gada tuvošanās vieš mūsos cerības un iedvesmo jauniem mērķiem!” atgādina un reizē ikvienam novēl AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone, bet SIA “CDzP” kolektīva vārdā Ģirts Beikmanis: “Lai Ziemassvētku miers un klusums dod spēku visu cerību un domu piepildījumam Jaunajā gadā!” Uz galda vēl citu iestāžu, organizāciju apsveikumi, vēlējumi… Katrs īpašs, paldies!

“Druva” cītīgā lasītāja, krustvārdu mīklu autore Vizma Kronīte pati darina apsveikumus. Nākamā gada vēlējumu “Druvai” – lai neapsīkst radošā dzirksts un pietiek enerģijas atspoguļot notikumus avīzes slejās visa nākamā gada garumā -, rotā lepns, pārliecināts, draudzīgs un gudrs gailis.

Lai mums visiem piepildās vēlējumi, kurus sakām cits citam!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
4

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
37

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
60

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
60

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
417

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi